Latvijā tiesību akti neparedz mehānismu, ka tiesa vai prokuratūra informē darba devēju par to, ka darba ņēmējam ir piemērots kriminālsods vai prokurora priekšraksts par sodu. 

Informācija par sodāmību tiek iekļauta Sodu reģistrā. 

Tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra regulē Sodu reģistra likums (konkrētus subjektus un gadījumus nosaka minētā likuma 19. panta pirmā daļa).  

Atbilstoši Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 7. punktam darba devējs ir tiesīgs pieprasīt ziņas no Sodu reģistra par savu nodarbināto, ja šādas tiesības pārbaudīt personas sodāmību ir noteiktas kādā ārējā normatīvā aktā:  

“(1) Tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no reģistra ir:  

(..)  

7) darba devējam – ziņas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu fiziskās personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, pieņemot to darbā vai dienestā (norādot normatīvo aktu, kas paredz attiecīgus ierobežojumus);  

(..).”  

Ja jūs strādājat profesijā, kurā tās regulējošais tiesību akts neparedz aizliegumu strādāt ar sodāmību, tad darba devējam nemaz nav tiesību pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra. 

Ja jūs strādājat profesijā, kuru tās regulējošais tiesību akts paredz aizliegumu strādāt ar sodāmību, tad darba devējam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra (parasti iestādes šādos gadījumos veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka darbinieki atbilst normatīvo aktu prasībām). Proti, tas ir paša darba devēja pienākums pārliecināties, ka darbinieks atbilst amata prasībām; tiesa vai prokuratūra par to darba devēju neinformē, tikai iekļauj ziņas Sodu reģistrā. 

Ar sodāmību, tostarp, ja tā ir dzēsta, aizliegts, piemēram, ieņemt tiesneša, prokurora, atsevišķos gadījumos arī pedagoga amatu, aizliegts dienēt Valsts policijā, Iekšējās drošības birojā, Valsts robežsardzē u. c. Attiecīgos ierobežojumus nosaka konkrēto profesiju regulējošais nozares likums. 

Papildus norādām, ka saskaņā ar Darba likuma 33. panta otro daļu jautājumi par sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme, tiek uzskatīti par tieši vai netieši diskriminējošiem. 

Papildu informāciju var atrast LV portāla publikācijā “Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā”.