FOTO: Freepik.
Šī gada 20. janvārī stājas spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, ar kuriem tiek noteikta kārtība gadījumiem, kad nav iespējams precīzi noteikt, kura konfiscētās mantas daļa iegādāta par likumīgi iegūtiem līdzekļiem, bet kura – par naudu, kas iegūta ar noziedzīgām darbībām.
Papildināts apstākļu uzskaitījums, kuri nav šķērslis izpildes veikšanai
Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (turpmāk – grozījumi) paredz, ka Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (turpmāk – NIMKIL) noteiktajā kārtībā izpilda arī tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu vai priekšrakstu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Saskaņā ar NIMKIL tiesas nolēmuma vai prokurora lēmuma vai priekšraksta par mantas konfiskāciju izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot izpildu lietu. Līdz ar jauna veida nolēmuma izpildes kārtības ieviešanu NIMKIL noteikts, ka par izpildu lietas dalībniekiem var būt:
Tāpat grozījumi paredz, ka tiesības saņemt ziņas un iepazīties ar izpildu lietas dokumentiem ir:
Savukārt NIMKIL noteiktajā kārtībā un gadījumos tiesu izpildītāja darbības konfiskācijas izpildē var pārsūdzēt:
NIMKIL 4. pants regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildu lietas ieviešanu, vienlaikus nosakot apstākļus, kas nav uzskatāmi par šķērsli izpildes veikšanai.
Grozījumi paredz, ka parādnieka vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka nāve, rīcībspējas ierobežošana, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process, tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pasludināšana, kā arī darbības izbeigšana nav uzskatāma par šķērsli izpildu lietas ievešanai un nav pamats ievestās izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai.
Grozījumos noteikts, ka, konstatējot šķēršļus piedziņas veikšanai (skat. NIMKIL 6. pantu), tiesu izpildītājs izpildes lietu var nodot institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu (piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Pārtikas un veterinārajam dienestam u. c. atbilstoši konkrētajam gadījumam). Taču, ja piedzinējs vēlas, lai nolēmuma izpildi turpina tiesu izpildītājs, tad, sedzot sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs var izpildi turpināt.
Līdz šim NIMKIL 12. pants noteica: ja stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, tikai cietušajam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.
Tomēr ar grozījumiem NIMKIL 12. pants papildināts, nosakot, ka, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, arī piedzinējam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis pēc nenotikušas izsoles konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu nodrošinātajā vai izpildu dokumentā norādītajā apmērā, bet, ja pircējs ir kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, – summu, kāda viņam saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu tikai tādas summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.
Grozījumi NIMKIL 13. pantā noteic: ja persona, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei, noslēgusi līgumu, kura priekšmets ir attiecīgā manta, šis līgums nav saistošs personai, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā šo mantu nosolījusi vai iegādājusies bez izsoles, vai paturējusi pēc nenotikušas izsoles, izņemot, ja ieguvējs ir kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks.
Ņemot vērā Dzīvojamo telpu īres likuma regulējumu, no NIMKIL svītrota norma, kas noteica, ka nekustamā īpašuma ieguvējam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.
Grozījumi paredz, ka par nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi tiesu izpildītājs paziņo:
Ar grozījumiem precizēts mantas pārdošanas un izsoles regulējums, kas cita starpā paredz, ka:
Grozījumi noteic, ka no naudas līdzekļiem, kas iegūti konfiscētās mantas realizācijas rezultātā, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms nodala summu izpildu dokumentā norādītās noziedzīgi iegūto līdzekļu summas apmērā. Šo summu sadala NIMKIL 43. pantā norādītajā kārtībā. Turpretī atlikušos līdzekļus sadala Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām