Pilnveido vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un sankciju riska pārvaldīšanai

Vadlīnijas papildinātas ar 10. nodaļu par klientu – kredītiestāžu vai finanšu iestāžu (respondentu) – izpēti. Šī nodaļa specifiski skaidro klienta izpētes pasākumus, nodibinot un uzturot korespondentattiecības.  

Latvijas Banka (LB) uzsver, ka korespondentattiecībām piemīt paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) un sankciju risks. 

Piemēram, vērtējot klienta valsts un ģeogrāfisko risku, svarīgi ņemt vērā arī respondenta klientus – jurisdikcijas, ar kurām saistīti respondenta klienti un kuru darījumu nodrošināšanai tiek izmantoti iestādes pakalpojumi.  

Pat ja pats respondents ir reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, ir jāņem vērā, ka viņa klientu jurisdikcijām var piemist paaugstināts sankciju risks.  

Piemēram, ir jāpievērš uzmanība valstīm, no kurām finanšu līdzekļi tiek saņemti, klientu saimnieciskās darbības sniegšanas jurisdikcijas, karšu lietotāju (ja ir e-komercijas pakalpojums) jurisdikcijas u. tml. 

Tātad ir nepieciešams novērtēt ne tikai respondenta sniegtos pakalpojumus, bet arī klientu loku, kam pakalpojumi tiek nodrošināti, izvērtējot un identificējot, vai tie netiek nodrošināti klientiem, kuri darbojas jomās, kas saistītas ar paaugstinātu sankciju risku vai iespējamu sankciju apiešanu. 

Valūtas darījumu izpēte 

Vadlīnijās ir iekļauta 11. nodaļa, kurā papildus vispārīgi skaidrotajiem principiem sniegti specifiski piemēri klientu izpētes prasību nodrošināšanai valūtas tirdzniecības sabiedrībās, ievērojot to biznesa modeli.  

Šajā nodaļā apkopoti praktiskie labās prakses principi, kurus valūtu tirdzniecības sabiedrības var izmantot, lai nodrošinātu efektīvu un uz risku balstītu normatīvo aktu prasību izpildi.  

Valūtu tirdzniecības sabiedrības ir tiesīgas veikt klienta vienkāršoto izpēti, ja netiek konstatēti risku paaugstinošie faktori un darījums nerada aizdomas par NILLTPF vai tā mēģinājumu.  

Savukārt padziļināto izpēti veic, lai izprastu darījumu.  

Piemēram: klients vēlas samainīt 25 000 dolārus pret eiro un, aizpildot klienta anketu, norāda, ka ir algots darbinieks Latvijā (viesmīlis ātrās ēdināšanas uzņēmumā) un darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme ir darba alga.  

Šādā gadījumā valūtas tirdzniecības sabiedrība, izvērtējot darījuma apmēra samērīgumu ar klienta nodarbošanos un amata algas līmeni, secina, ka darījums jāizpēta padziļināti, lai noskaidrotu detalizētu informāciju par darījuma mērķi un pamatojumu naudas līdzekļu izcelsmei. 

Ja darījumi saistīti ar kriptoaktīviem 

Vadlīniju 3. nodaļa ir papildināta ar 3.4.10. apakšnodaļu “Klientu, kuru veiktie darījumi ir saistīti ar kriptoaktīviem, risku pārvaldība”.  

Šajā apakšnodaļā apkopoti labās prakses piemēri tam, kā pārvaldīt to klientu riskus, kuru līdzekļu izcelsme viņu privātās darbības ietvaros ir saistīta ar kriptoaktīviem. 

Piemēram: klients veic liela apjoma kriptoaktīvu pirkšanas darījumus, kuru ekonomiskā būtība un mērķis nav saprotams un kuri rada aizdomas, ka viņš darbojas kā nelicencēts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.  

Šādā situācijā, veicot padziļinātu izpēti, iestāde var klientam pieprasīt iesniegt ekrānšāviņu no sava konta, kas atvērts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja platformā, lai pārliecinātos, ka konts atvērts klienta, nevis trešās personas vārdā. Papildus iestāde var pieprasīt pilnu, neizfiltrētu biržas konta pārskatu, lai pārliecinātos, ka nauda pēc konvertācijas uz kriptoaktīvu uzreiz netiek pārskaitīta no klienta konta uz vairākām citām adresēm biržas ietvaros vai kriptoaktīvu makiem ārpus biržas. Ja kriptoaktīvi uzreiz pēc konvertācijas ir pārvesti uz vairākām citām adresēm, tad iestāde noskaidro klienta saistību ar šīm adresēm un darījumu ekonomisko būtību. 

Praktiska rokasgrāmata vienotai izpratnei 

Vadlīnijās ir veiktas arī citas izmaiņas, lai nodrošinātu to atbilstību grozījumiem normatīvajos aktos (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Latvijas Bankas noteikumos, kuri nosaka klientu izpētes un padziļinātās izpētes prasības, sankciju riska pārvaldību regulējošos normatīvajos aktos) un skaidrotu problēmsituācijas, kas konstatētas uzraudzības praksē. 

Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata (AML rokasgrāmata) finanšu iestādēm par klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidi.  

Vadlīniju mērķis ir veicināt, lai banku un finanšu iestādēm un uzraudzības iestādei būtu vienota izpratne par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī ieviest uz risku izvērtējumu balstītu pieeju. 

LB uzsver, ka vadlīnijas arī turpmāk tiks aktualizētas un pilnveidotas.