TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
15. novembrī, 2022
Lasīšanai: 15 minūtes
8
8

Tiesnešu atlases process: kādām kompetencēm jāpiemīt, lai iegūtu tiesneša amatu

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Par tiesnešiem jākļūst augsti kvalificētiem juristiem ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām. 2021. gadā Tieslietu padome apstiprināja jaunu rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību, kas paredz stingrākus atlases nosacījumus. LV portāls apskata tiesnešu atlases kārtību un to, kādiem kritērijiem ir jāatbilst juristam, lai kļūtu par tiesnesi.

īsumā
  • Valstī ir izteikts jaunu un kvalificētu juristu trūkums. Valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu spēj nokārtot tikai trešdaļa studējošo, tāpēc jau šobrīd nav viegli aizpildīt tiesās pieejamās tiesnešu vakances.
  • Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlasi veic Tiesnešu amata kandidātu atlases komisija, kuras sastāvā ir deviņi tiesneši.
  • Tiesnešu atlase notiek četrās kārtās. Katra sekmīgi nokārtotā kārta ļauj pretendentam turpināt dalību konkursā.
  • Pirmajā kārtā izvērtē pretendenta atbilstību formālajiem, likumā “Par tiesu varu” noteiktajiem kritērijiem (izglītība, profesionālā pieredze, vecums, reputācija u. c.).
  • Otrajā kārtā jāveic profesionālo zināšanu tests, kas sastāv no 60 jautājumiem par konstitucionālajām tiesībām, Augstākās tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru u. c.
  • Trešajā kārtā tiek izvērtēta spēja piemērot tiesību normas, argumentēt un pasniegt savu viedokli. Tās laikā jārisina juridiski uzdevumi (kāzusi) un jāsniedz mutiskas atbildes uz izlozētajiem jautājumiem.
  • Ceturtajā kārtā tiek izvērtēta pretendenta personība, veicot psiholoģisko novērtējumu un kompetenču interviju.
  • Pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis visus atlases pārbaudījumus, kļūst par tiesneša amata kandidātu un tiek iekļauts attiecīgajā tiesneša amata kandidātu sarakstā, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci. 

Likuma “Par tiesu varu” 54.1 pants paredz, ka rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

2021. gada 22. oktobrī Tieslietu padome pieņēma lēmumu Nr. 70 “Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību”, ar kuru noteikti kritēriji, lai persona varētu kļūt par tiesneša amata kandidātu, proti, tie paredz, ka par tiesnešiem jākļūst personām, kuras pārzina visu tiesību sistēmu kopumā, spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, apzinās, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, personām, kuras spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi, ievēro augstus ētikas standartus, apzinās, ka gan tiesneša profesionālā darbība, gan privātā dzīve var tikt vērtēta sabiedrībā, un veido priekšstatu par tiesu varu kopumā.

Latvijas tiesnešu konferencē, kas notika šīgada 20. maijā, Augstākās tiesas senatore un Tiesnešu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta pauda, ka ar atlases kritērijiem tiesu sistēmai ir jāspēj atlasīt visprofesionālākie kolēģi, kuri būs nākotnes tiesneši. Dz. Balta arī norādīja, ka atlases procesā ir atšķirība pretendentu prasmēs, ņemot vērā augstskolu, kurā iegūta izglītība, tāpēc nākotnē jārisina jautājums par sadarbību ar izglītības iestādēm, lai vienlīdz augstā līmenī tiktu attīstītas juristu darbam nepieciešamās kompetences. Savukārt Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs, 27. oktobrī tiekoties ar mediju pārstāvjiem, vērsa uzmanību problēmai, ka valstī ir izteikts jaunu un kvalificētu juristu trūkums, turklāt valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu spēj nokārtot tikai trešdaļa studējošo, tāpēc jau šobrīd nav viegli aizpildīt tiesās pieejamās tiesnešu vakances.

Tiesnešu amata kandidātu atlases process

Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlasi veic Tiesnešu amata kandidātu atlases komisija (Komisija), kuras sastāvā ir deviņi tiesneši – trīs Augstākās tiesas senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesneši. Komisijas administratīvo darbu organizē Tiesu administrācija. Tiesnešu atlase notiek četrās atlases kārtās, un katra sekmīgi nokārtotā kārta ļauj pretendentam turpināt dalību konkursa nākamajā kārtā:

  • Pirmā kārta – pretendenta pieteikuma izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus, tas ir, pretendenta atbilstību likuma “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam (51. pants–53. pants) un noteikto ierobežojumu ieņemt tiesneša amata neesamību (55. pants). Komisija pārbauda pretendenta iesniegtos dokumentus, Tiesu administrācijas sagatavoto informāciju par viņu, kā arī Komisijas rīcībā esošo informāciju par pretendenta reputāciju. Komisija var lūgt pretendentu iesniegt papildu informāciju saistībā ar viņa reputāciju.
  • Otrā kārta – profesionālo zināšanu pārbaudes tests. Testa izstrādi atbilstoši tiesas kompetencei nodrošina Komisija, un testā ir 60 jautājumi ar atbilžu variantiem. Ar testu tiek pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas, t. sk. izpratnes par Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesas nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

Kā minējis A. Strupišs, tieši zināšanu tests ir tā atlases kārta, ar kuru lielākā daļa pretendentu netiek galā.

  • Trešā kārta – rakstiska risinājuma sniegšana diviem juridiskās problēmas uzdevumiem (kāzuss) un mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Komisija pārbauda pretendenta zināšanas par tiesību jautājumiem un prasmi šīs zināšanas piemērot, spēju piemērot normatīvos aktus atbilstoši problēmsituācijai, prasmi argumentēt un prezentēt savu viedokli.
  • Ceturtā kārta – pretendenta rakstveidā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšana, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot, pretendenta psiholoģiskā novērtēšana un kompetenču intervija, kurā vērtē pretendenta personīgās un sociālās kompetences.

Atlases ceturtajā kārtā pretendenti:

  • Komisijas noteiktajā termiņā vērtēšanai iesniedz izvērstas rakstveida atbildes uz četriem Komisijas noteiktajiem jautājumiem, kas saistīti ar pretendenta pieredzi un prasmēm, kā arī redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu;
  • piedalās psiholoģiskajā novērtēšanā, kurā tiek vērtēta pretendenta personības atbilstība tiesneša amatam nepieciešamajām personīgajām īpašībām saskaņā ar Komisijas norādītajām kompetencēm;
  • piedalās kompetenču intervijā, kurā pārbauda pretendenta izpratni par tiesu sistēmas vērtībām un ētiskumu, kā arī analītiskās un konceptuālās domāšanas, komunikācijas, spējas sadarboties, plānošanas un organizēšanas kompetenci.

Ceturtajā atlases kārtā ietverto tiesneša amata pretendenta psiholoģisko novērtēšanu veic Komisijas pieaicināts speciālists, kurš pēc tam Komisijai iesniedz novērtējumu.

Kā skaidro A. Strupišs, pretendentu psiholoģiskie testi tika ieviesti pirms trim gadiem, un psihologs tajos skaidro pretendentam piemītošās īpašības, kā arī pretendenta motivāciju kļūt par tiesnesi, piemēram, vai tā nav varaskāres vadīta. A. Strupišs atzīst, ka, patiesi, ir bijuši gadījumi, kad psiholoģiskajā pārbaudē ir identificēti riski, kuru rezultātā Komisija ir lēmusi personu nevirzīt tiesneša amatam.

Pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis visus atlases pārbaudījumus, kļūst par tiesneša amata kandidātu un tiek iekļauts attiecīgajā tiesneša amata kandidātu sarakstā, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci. Kandidāti sarakstā tiek sarindoti atbilstoši tiesneša amata kandidāta atlasē iegūtajam rezultātam. Kandidāts sarakstā tiek iekļauts uz trijiem gadiem un vienlaikus var atrasties vairākos tiesneša amata kandidātu sarakstos. Lai nokļūtu citā tiesneša amata kandidātu sarakstā, tiesneša amata kandidāts no jauna piesakās attiecīgajā konkursā. Šādā gadījumā tiesneša amata kandidāts no jauna pilda atlases otrās un trešās kārtas pārbaudījumus. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus amatā ieceļ un apgabaltiesas tiesnešus amatā pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina LR Saeima (likuma “Par tiesu varu” 60., 61. pants).

Tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences

Tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā ir sniegts arī profesionālo, personīgo un sociālo kompetenču uzskaitījums, kurām ir jāpiemīt tiesneša amata kandidātam (1. pielikums) un kuras tiek izvērtētas, lemjot par pretendenta piemērotību tiesneša amatam. Senatore Dz. Balta ir skaidrojusi, ka kompetenču apraksts raksturo ideālo tiesnesi, tomēr saprotami, ka visas kvalitātes nevar izpausties visos tiesnešos vienādi, tādēļ ideālo tiesnesi veido viss tiesnešu korpuss kopumā, viens otru papildinot, savstarpēji mijiedarbojoties, mācoties un sadarbojoties.

Tiesneša amatā esošai personai jāpiemīt:

  • profesionālajām kompetencēm:
    • atbilstošai profesionālajai kvalifikācijai, darba un dzīves pieredzei, kas ietver, piemēram, zināšanas konkrētajā tiesību jomā, kā arī spēju tās piemērot praksē, prasmi uztvert faktus un atšķirt būtiskos no nebūtiskajiem, analītiskās un konceptuālās domāšanas prasmes, labas vispārīgās zināšanas un informētību par aktuālajiem politiskajiem jautājumiem, pārliecību par nepieciešamību izglītoties profesionālā un vispārīgā jomā;
    • skaidrai amata izpratnei, kas nozīmē, spēju būt objektīvam, spēju distancēties, spēju apzināties un pārbaudīt savu aizspriedumu iespējamību, spēju izvairīties no ietekmes, izpratni par privāto darījumu ietekmi uz amatu, pilsonisku drosmi;
    • argumentācijas un pārliecināšanas spējām, piemēram, spējai skaidri un saprotami formulēt viedokli, saprotami izskaidrot arī sarežģītus jautājumus, pamatot viedokli detalizēti, individuāli un konkrēti, argumentēt loģiski un metodiski pareizi, spējai veidot konstruktīvu diskusiju;
    • prasmēm lietas sagatavošanā izskatīšanai un tiesas procesa vadīšanai, piemēram, lietas materiālu pārzināšana, prasme radīt konstruktīvu un uzticamu atmosfēru, prasme runāt droši un laipni, prasme novērst nepamatotus aizskārumus, prasme atpazīt situācijas, kurās iespējams izlīgums, un veicināt to, prasme kontrolēt un vadīt situāciju;
    • izglītošanas prasmēm, kas nozīmē gatavību uzņemt un iesaistīt darbā praktikantus, kā arī gatavību iesaistīties lekciju, semināru sagatavošanā, vadīšanā;
  • personīgajām kompetencēm:
    • vispārīgām personības iezīmēm, piemēram, vispusīgām interesēm (arī ārpus sava amata), spējai pamanīt citu panākumus, dabiskai autoritātei, labām manierēm, spējai saglabāt mieru un kontrolēt savas emocijas un izturēšanos arī kritiskās situācijās, spējai pašreflektēt;
    • pienākumu un atbildības apziņai, kas nozīmē savas atbildības sabiedrības priekšā apzināšanos, spēju izvērtēt pieņemto lēmumu sekas un uzņemties atbildību, kā arī būt atvērtam komunikācijai kompetences ietvaros;
    • gatavībai darbam un slodzes panesamībai, kas nozīmē, ka personai jāpiemīt lielām darbspējām un augstai slodzes noturībai, tai skaitā psihoemocionālās slodzes noturībai, jāapzinās savas robežas, jābūt gatavībai uzņemties papildu pienākumus, arī stresa apstākļos jāpiemīt spējai strādāt ātri un koncentrēti, nezaudējot kvalitāti, kā arī jāspēj izturēt spiedienu un arī pašam jāuzņemas iniciatīva, jābūt gatavam palīdzēt;
    • organizēšanas prasmēm, piemēram, jāpiemīt mākai plānot savu darbu un laiku, noteikt prioritātes, darboties patstāvīgi un mērķtiecīgi, jāspēj motivēt sevi un citus, jāprot deleģēt, sekot līdzi darba procesam un, plānojot termiņus, ņemt vērā iesaistīto intereses;
    • apņēmībai un gatavībai pieņemt lēmumus, piemēram, jāpiešķir samērīga tiesiskā aizsardzība, ja nepieciešams, jāspēj pieņemt ātru lēmumu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem;
    • gatavībai inovācijām un elastībai, piemēram, atvērtībai jaunām darba metodēm un modernizācijai, spējai attīstīt jaunas idejas un risinājumus, spējai reaģēt uz situācijas pārmaiņām un pielāgoties;
  • sociālajām kompetencēm:
    • spējai strādāt komandā, kas nozīmē informācijas, pieredzes, zināšanu un risinājumu nodošanu tālāk, spēju strādāt pie kopīgiem risinājumiem, spēju iekļauties komandā un atbalstīt pārējos komandas dalībniekus;
    • komunikācijas spējām, piemēram, veidot un uzturēt lietišķus kontaktus, aktīvi klausīties un ļaut paust viedokli, izteikties skaidri un saprotami, argumentēt objektīvi un balstoties uz faktiem, lēmumus pieņemt atklāti, precīzi spēt identificēt problēmas un piedāvāt tām risinājumus;
    • konfliktu risināšanas spējām, piemēram, atšķirīgu viedokli paust un kritizēt konstruktīvi, noskaidrot konflikta cēloņus, apdomāt citu argumentus un būt gatavam kompromisiem, veicināt izpratni un izlīgumu, izturēties godīgi un koleģiāli un pieprasīt to arī no citiem, neizvairīties no nepieciešamiem lēmumiem;
    • orientācijai uz pakalpojumu, kas nozīmē būt draudzīgam un laipnam, ievērot norunas, veltīt laiku sarunas partnerim, spēt būt empātiskam, iecietīgam un pacietīgam;
    • komandas vadīšanas kompetencei, piemēram, aicināt iesaistīties, prast sniegt atgriezenisko saiti par darba rezultātiem, deleģēt un dot skaidrus uzdevumus, radīt pozitīvu darba klimatu un ņemt vērā darbinieku intereses.

REDAKCIJAS PIEZĪME

Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar tiesneša profesiju un pastarpināti ar tiesu darbu, LV portālā pieejama interviju sērija ar tiesnešiem #Tiesnesistuvplānā. Tās mērķis ir iepazīstināt, kāds ir profesionālais ceļš, lai kļūtu par tiesnesi, kā top tiesas spriedumi, kā tiesneša darbu 21. gadsimtā redz nule zvērestu nodevis tiesnesis un tiesnesis, kurš šim darbam veltījis visu savu darba mūžu.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI