Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata

Likuma “Par tiesu varu” 55. pants nosaka, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:

kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;
pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;
kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;
kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;
kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.

Kriminālprocesa likums paredz, ka kriminālprocesam pret personu jābeidzas ar šīs personas reabilitēšanu vai nereabilitēšanu.

“Reabilitēt” nozīmē atjaunot labo vārdu, labo reputāciju vai atdot kādam tiesības.

Savukārt “nereabilitēšana” pēc būtības nozīmē personas atzīšanu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.1

Kriminālprocesa 380. pants nosaka, ka persona netiek reabilitēta, ja tiek pieņemts notiesājošs tiesas spriedums (persona atzīta par vainīgu) vai ja kriminālprocess tiek izbeigts šādos gadījumos:

iestājies noilgums;
pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu;
persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;
noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums;
izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums;
persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi Krimināllikumā noteiktajos gadījumos;
noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona, un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību;
kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā;
persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi laikā, kad tā bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tika piespiesta to izdarīt;
nepilngadīgo nosūta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai;
ja persona būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu;
ja kriminālprocess tiek pabeigts, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu;
ja tiek atzīts, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai ka šī persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tāpēc nespēj apzināties savu rīcību vai vadīt to;
ja, izskatot krimināllietu par mirušā reabilitāciju, tiesa atzīst, ka noziedzīgs nodarījums ir noticis un to ir izdarījusi persona, par kuru notiek process.

Nereabilitēšanu kā ierobežojumu tiesneša amata kandidātam apstrīd Satversmes tiesā

2021. gadā Satversmes tiesā vērsās persona, kura vēlas kandidēt uz tiesneša amatu, taču saskaņā ar spēkā esošo regulējumu nav tiesīga to darīt, jo pirms vairāk nekā 20 gadiem tika saukta pie kriminālatbildības un kriminālprocess pret personu tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Proti, persona 2001. gadā tika saukta pie kriminālatbildības par pārkāpumu, kas atbilstoši tā izdarīšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām bijis uzskatāms par kriminālpārkāpumu, kas izdarīts aiz neuzmanības.

Persona minētajā kriminālprocesā noslēdza izlīgumu ar cietušo, un tiesa nolēma personu atbrīvot no kriminālatbildības, kā arī izbeigt kriminālprocesu.

Persona, vēršoties Satversmes tiesā, uzskatīja, ka likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punktā paredzētais ierobežojums – par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, – nav samērīgs, jo tas esot balstīts uz nepamatotu priekšstatu, ka persona, kas reiz izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nespēj mainīties.

Respektīvi, persona uzskatīja, ka apstrīdētajā normā minēto personu tiesības kandidēt uz tiesneša amatu esot iespējams regulēt atšķirīgi, ņemot vērā personas vainas formu, noziedzīgā nodarījuma smagumu un laiku, kas pagājis kopš tā izdarīšanas, vai paredzot katra kandidāta individuālu izvērtējumu. Norādot, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums ne vien nesniedzot sabiedrībai labumu, bet varot pat kaitēt tās interesēm, jo atsevišķos gadījumos šī aizlieguma dēļ par tiesnešiem nevarot kļūt kvalificēti un kompetenti juristi, līdz ar to tas ir pretrunā Satversmes 101. panta pirmajai daļai, kas paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un Satversmes 106. panta pirmajam teikumam, kas nosaka ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Satversmes tiesa atzīst, ka sabiedrības uzticēšanos tiesu varai var sasniegt ar citiem līdzekļiem

Izskatot personas pieteikumu, Satversmes tiesa atzinusi2, ka apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

Ierobežojums, kas liedz personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, būt par tiesneša amata kandidātu, primāri ir noteikts tādēļ, lai šāda persona nevarētu kaitēt tiesu varai un tās autoritātei.

Satversmes tiesa tāpat norādījusi, ka likumdevēja izraudzītais līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai ir piemērots, proti, tas sekmē sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, līdz ar to, paredzot šādu aizliegumu, tiek nodrošināts, ka sabiedrībai neradīsies šaubas par personas spēju pildīt tiesneša pienākumus, ja šādu šaubu pamatā varētu būt attiecīgās personas iepriekšēja noziedzīga rīcība.

Tomēr, vērtējot, vai šāds aizliegums ir vienīgais līdzeklis, ar kuru var sasniegt iepriekš minētos mērķus, Satversmes tiesa atzina, ka nav šaubu, ka kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata, īpaši gadījumos, kad ticis izdarīts tīšs noziedzīgs nodarījums, var būt noteikta par kritēriju, kas personai liedz kļūt par tiesneša amata kandidātu, uzsverot, ka lielākā daļa situāciju, kurās iespējams izbeigt kriminālprocesu uz nereabilitējoša pamata, patiešām ir tādas, kas prasa šādu ierobežojumu.

Taču Satversmes tiesas ieskatā likumdevēja izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par tiesneša amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā nereabilitējošo apstākļu dažādību un citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma, norāda uz to, ka no tiesneša amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.

Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē ir iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem.

Likumdevējam ir iespēja izvērtēt un noteikt, kādos kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu. Taču tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, kas vienlaikus nodrošinātu, ka par tiesneša amata kandidātu var kļūt tikai šim amatam atbilstoša persona – augsti kvalificēts jurists ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām.

Līdz 2024. gadam jāpieņem regulējums, kas līdzsvaro personas un sabiedrības intereses

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Satversmes tiesa atzina, ka konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks, lai izvērtētu, kā vislabāk līdzsvarot personas un sabiedrības intereses, un noteiktu jaunu tiesisko regulējumu. Tāpēc likuma “Par tiesu varu” 55. panta 3. punkts atzīts par neatbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam un par spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.

Tādējādi likumdevējam ir noteikts pienākums izveidot tiesisko regulējumu, kas pieļautu, ka noteiktos gadījumos arī personas, kurām kriminālprocess izbeigts nereabilitējošu apstākļu dēļ, var kļūt par tiesneša amata kandidātu.

Protams, jāuzsver, ka, lai kļūtu par tiesneša amata kandidātu, personai ir jāatbilst arī visām citām likumā izvirzītajām prasībām, kā arī kļūšana par tiesneša amata kandidātu ne vienmēr nozīmē arī kļūšanu par tiesnesi, jo kandidātiem ir sekmīgi jāiztur viss tiesneša amata kandidāta atlases process.

Vairāk par tiesneša atlases procesu uzzini LV portāla skaidrojumā “Tiesnešu atlases process: kādām kompetnecēm jāpiemīt, lai iegūtu tiesneša amatu”.

1 Baumanis, J. Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence. Jurista Vārds. 02.01.2018., Nr. 1 (1007), 27.–29. lpp.

2 Satversmes tiesas 15.12.2022. spriedums lietā Nr. 2021-41-01.