Satversmes ievads ir Satversmes svarīgākā daļa.
Satversmes ievadā ir pateikts – kādēļ Latvijas valsts pastāv, kāda Latvijas valsts ir un kādai Latvijas valstij ir jābūt.
Satversmes ievada funkcijas un pamatelementi1
Satversmes ievadu citās konstitūcijās parasti sauc par preambulu2, un tai ir trīs galvenās funkcijas.
- Pirmā funkcija: juridiska, politiska un morāla vadlīnija politikai
Politikā ir ļoti plaša rīcības brīvība, taču ir zināmi pamati un orientieri, pēc kuriem tajā ir jāvadās. Ietvaru plašajai rīcības brīvībai politikā nosaka Satversmes ievads.
- Otrā funkcija: laika tilts starp pagātni un nākotni
Satversmes ievads sasaista pagātni, tagadni un nākotni. Valsts nav acumirkļa iegriba – tai ir sava vēsture. Šodien, pamatojoties valsts vēsturē, veidojam valsts nākotni.
- Trešā funkcija: izskaidrot, kādi ir valsts pamati un jēga
Satversmes ievadā tiek izskaidrots, kāda ir valsts – kādi ir tās pamati un jēga, kāda ir katra pilsoņa vieta un loma.
Ko parasti ietver konstitūcijas preambulā jeb ievadā
Ja salīdzinām dažādu valstu konstitūciju preambulas jeb ievadus, lielākoties tajās var atrast septiņus pamatelementus.
Valsts dibinātājs
Konstitūcijas preambulā parasti ir paskaidrots, kas ir dibinājis, veidojis vai izcīnijis attiecīgo valsti.
|
“Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.” |
Nozīmīgākie vēstures pagrieziena punkti
Konstitūcijas preambulā parasti ir norādīti nācijas vai valsts sarežģītākie vēstures mezglu punkti.
Piemēram, Portugāles konstitūcijā ir pieminēta 1974. gada revolūcija. Savukārt Latvijas Satversmē pieminam 1918. gada 18. novembri, Brīvības cīņas un citus pagātnes notikumus, kuri ietekmējuši valsts attīstību.
“Katrai nācijai ir sava vēsture. Mankurtizētai nācijai, kas nezina savu vēsturi, nav nākotnes,” akcentē E. Levits.
|
“Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.” |
Valsts dibināšanas apstākļi
Konstitūciju ievados bieži tiek pieminēti apstākļi, kādos dibināta un veidojusies valsts. Dažas valsts piemin pat tūkstoš gadus senu vēsturi, kā piemēram, Polija un Horvātija. Latvijas Satversmē pieminētas latviešu vēsturiskās zemes un 1918. gada 18. novembris.
|
“1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām..” |
Valsts pamatvērtības
Būtisks pamatelements, kas parasti ir atrodams konstitūcijā, ir pamatprincipi un pamatvērtības, uz kuriem balstās attiecīgā valsts.
|
“Latvijas tauta .. godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.” |
Nacionālās identitātes elementi
Konstitūcijā nereti ietver atsauces uz nācijas nacionāli kulturālās identitātes elementiem, piemēram, vēsturi, valodi, kultūri, tradīcijām, dažkārt arī reliģiju.
|
“Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.” |
Valsts uzdevumi
Konstitūcijā bieži tiek pieminēti valsts pamatuzdevumi – kas valstij primāri ir jādara.
|
“.. Latvijas valsts ir izveidota .., lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.” |
Ārpolitikas pamatvirzieni
Konstitūcijās bieži ir norādīti arī valsts ārpolitikas pamatvirzieni. Piemēram, Eiropas Savienības dalībvalstīs ir norādīta līdzdalība Eiropas Savienībā.
|
“Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.” |
Valsts pamati
Lai gan valstu konstitūcijām ir kopīgi pamatelementi, katrai valstij un nācijai tie ir atšķirīgi.
Satversmes ievads nosaka pamatus, uz kuriem balstās tieši mūsu valsts – Latvija.
Jebkurai valsts rīcībai ir jābūt samērotai ar Satversmes ievadā ietvertajiem principiem. Ja valsts rīcība, likums vai normatīvais akts ir pretrunā šiem principiem, tie nav tiesiski un neatbilst Satversmei.
Tātad, lai saprastu, kāda ir mūsu valsts, ko un kāpēc nosaka mūsu Satversme un citi likumi, ir svarīgi izlasīt un iedziļināties Satversmes ievadā.
* Avots: žurnāla “Jurista Vārds” veidotās filmas “Atver Satversmi” epizode “Ievads”.
Satversmes ievads palīdz saprast valsts pamatus (konstitucionālās normas)
Tātad3:
Satversmes ievads ir Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas vizītkarte.
Satversmes ievads padara redzamus un skaidrus valsts pamatus.
Satversmes ievads ir šodienas un pagātnes notikumu, vērtību un principu apkopojums.
Satversmes ievads nosaka kontekstu, kurā ir jāinterpretē citas Satversmes normas un valsts likumi.
No Satversmes ievada izriet konkrēti valsts pienākumi, kuriem jātiek īstenotiem ar noteiktu valsts politiku.
Tādējādi Satversmes ievadu savā ziņā varētu salīdzināt ar brillēm, caur kurām var labāk saprast ne tikai Satversmes normas, bet arī Latvijas likumus un valsts politisko nostāju, piemēram, pilsonības un valodas jautājumos.
Latvijas valsts mērķi
Latvijas valsts nav vēsturiski izveidojusies valsts, kā, piemēram, Francija vai Lielbritānija, bet ir Latvijas nācijas apzināti izveidota valsts, lai īstenotu noteiktus mērķus. Tie ir Latvijas valsts pastāvēšanas jēgas pamatā.4
Šie mērķi ir izlasāmi Satversmes ievada pirmajā rindkopā:
“1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, .., lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”
Piemēram, redzam, ka Satversmes ievadā ir pateikts valsts mērķis nodrošināt brīvību. Šim nolūkam valsts jāaizsargā no ārējiem ienaidniekiem. Tā ir valsts aizsardzības funkcija, kas ir jāpilda pastāvīgi. Savukārt uzdevumi jeb veids, kā šī funkcija tiek veikta, ir konkretizēta likumos, kas ir pakļauti biežākai diskusijai un caurskatīšanai un tādējādi var mainīties. Spilgts piemērs ir obligātais militārais dienests, kas 2006. gadā tika nomainīts ar profesionālo militāro dienestu, taču, drošības situācijai mainoties, patlaban tiek atjaunots.
Arī valsts mērķi nosaka tās identitāti. Kā norādīts Satversmes komentāros, “latviešu nācijas, valodas, kultūras nodrošināšana ir tikai Latvijas valsts mērķis”. Tas ir specifisks tikai Latvijas valstij. Tas nav nevienas citas pasaules valsts mērķis. Savukārt mērķis – brīvības nodrošināšana un labklājības veicināšana – ir jebkuras mūsdienu demokrātiskas valsts mērķis. “Ar šiem mērķiem Latvija iekļaujas mūsdienu Rietumu valstu saimē”.5
Cilvēka pienākumi pret sabiedrību
Kā atzīmē konstitucionālo tiesību eksperti6, sabiedrībai kļūstot arvien sarežģītākai, valsts loma tās mērķu sasniegšanā un valsts nozīme indivīda personīgo vēlmju īstenošanā pastāvīgi pieaug. Mūsdienās ir kļuvis pašsaprotami, ka valsts ne vien garantē dažādas ekonomiskās, sociālās un kultūras funkcijas, bet arī ievēro cilvēka pamattiesības.
Neraugoties uz to, tiesiskas, demokrātiskas un sociāli atbildīgas valsts princips nozīmē arī to, ka katrs cilvēks ir saistīts ar sabiedrību un viņam ir arī pienākumi pret sabiedrību un valsti.
To nosaka arī Satversmes ievads: “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, kā arī jāizturas atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu”.
Starp indivīdu un sabiedrību pastāv nevis vienpusēja, bet savstarpēja solidaritāte. Tādējādi arī indivīdam ir jāsamierinās ar rīcības brīvības ierobežojumiem.7 To atspoguļo Satversmes VIII nodaļa “Cilvēka pamattiesības” un to noslēdzošais 116. pants, kas paredz, ka leģitīms mērķis pamattiesību ierobežošanai ir citu cilvēku tiesību, demokrātiskās valsts iekārtas, sabiedrības drošībs, labklājībs un tikumības aizsardzība.
Konstitucionālā kontrole
Ja valsts rīcība, likums vai normatīvais akts ir pretrunā Satversmē noteiktajiem principiem, tie nav tiesiski.
Konstitucionālo kontroli īsteno Satversmes tiesa, kas ir neatkarīga tiesu varas institūcija. Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei un tādējādi, stāvot Latvijas Republikas Satversmes sardzē, aizstāv ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatvērtības un brīvības.
1 Skaidrojuma struktūra balstīta Egila Levita (Valsts prezidents (2019–2023), Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis (2004–2019), Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (1995–2004)) priekšlasījumā filmā “Atver Satversmi”.*
2 Preambula (no franču valodas – prêambule, latīņu valodas – preambulus) nozīmē “priekšvārdi”, “priekšējs” jeb “priekšā esošs”. Jurisprudencē ar šo vārdu apzīmē konstitūciju, likumu un citu normatīvo aktu ievaddaļas (skat.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014. 94. lpp.).
3 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014. 93.–123. lpp.
4 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017. 488. lpp.
5 Turpat.
6 Turpat, 489. lpp.
7 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. 222. lpp.
