Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Pēc šķiršanās ar vīru, sadalot faktiski manu lielo dzīvokli (tikai viņš to uzrakstīja uz sava vārda), vīrs iegādājās māju, ņemot lielu aizdevumu bankā, bet es iegādājos mazāku dzīvokli. Abi dēli pierakstīti un sākumā arī dzīvoja pie tēva, kamēr tas kļuva neiespējami viņa smagā alkoholisma dēļ. Kopš šķiršanās pagājuši 20 gadi. Visu šo laiku bankas ikmēneša maksājumus sedz vīra izdienas pensija, bet to, ko nopelna, nodzer. Mājā apzināti ir radīti tādi apstākļi, lai ne dēli, ne nu jau arī mazbērni tur nevarētu ne atbraukt, ne dzīvot. Māja un teritorija nolaista līdz kliņķim, tur regulāri nakšņo un pat dzīvo bezpajumtnieki, dzērāji, bet jaunākais dēls īrē dzīvokli. Vecākais strādā Norvēģijā. Pašreiz var redzēt, ka vīram ir alkoholisma pēdējā stadija, ir agresīvs un neadekvāts (iespējams, šizofrēniķis), dēlu joprojām dzen laukā un vispār draud to īpašumu norakstīt vai atdot svešiem cilvēkiem. Iesakiet, lūdzu, kā šim slimajam atņemt rīcībspēju. Paldies!
Civillikuma 357. pants nosaka: ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.
Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.
Tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam – vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.
Savukārt Civillikuma 365. pants paredz, ka personām, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu un nodibina aizgādnību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Nosakot rīcībspējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību, tiesa šā likuma 365. pantā minētajai personai atņem rīcību un pārvaldību pār viņas mantu tādā apjomā, kāds nepieciešams šīs personas mantas pārvaldībai un ar ģimenes uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai.
Tiesa, ierobežojot rīcībspēju un nodibinot aizgādnību, vispirms nosaka, vai aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un pēc tam – vai aizgādnis rīkojas patstāvīgi, un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai iecelt vienu vai vairākus aizgādņus.
Tātad no minētā izriet, ka par personas rīcībspējas ierobežošanu lemj tiesa, tādēļ pastāvot apstākļiem, kuru dēļ būtu pamats ierobežot personas rīcībspēju, ir jāvēršās ar pieteikumu tiesā civilprocesuālā kārtībā (skat. Civilprocesa likuma 33. nodaļu un 34. nodaļu).
Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu, gan arī pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.
Pieteikumā tiesai ir jāpaskaidro, kādu iemeslu dēļ personai būtu jāierobežo rīcībspēja, un jāiesniedz pierādījumi, kas to pamato. Ja ir pamats personas rīcībspējas ierobežošanai, tad pēc tiesas spriedumu personai bāriņtiesa ieceļ personai aizgādni.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
