Komisijas darbu vadīja Saeimas deputāte un komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Diskusijā piedalījās arī pārstāvji no Finanšu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un politiskajām partijām.
LDDK pārstāvis Jānis Hermanis pauda bažas par PVN atvieglojumu ietekmi uz valsts budžetu, īpaši ņemot vērā pieaugošos izdevumus aizsardzības jomā. Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka līdzīga nodokļu atvieglojumu prakse nav raksturīga Skandināvijas valstīm, piemēram, Dānijai un Zviedrijai, un uzsvēra iespējamo administratīvā sloga pieaugumu.
Zemkopības ministrijas pārstāve Biruta Ingiļāvičute skaidroja, ka būtisks birokrātiskā sloga pieaugums nav paredzams, izņemot cenu zīmju nomaiņu tirdzniecības vietās. Likumprojekts paredz PVN samazinājumu kā pilotprojektu uz vienu gadu – no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam. Precizēšana vēl nepieciešama attiecībā uz konkrēto produktu grupu sarakstu.
Diskusijā izskanēja arī priekšlikums no partijas “Progresīvie” vadītāja Andra Šuvajeva – samazināto PVN piemērot tikai brīvi turētām vistu olām, kas ir dārgākas un patērētājam draudzīgākas no dzīvnieku labturības viedokļa.
LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsvēra, ka PVN samazinājums būtiski veicinātu Latvijas lauksaimniecības produktu konkurētspēju, īpaši piena pārstrādes un olu ražošanas nozarēs. “Nav noslēpums, ka lielveikali, importējot piena produktus, PVN samaksu veic ar termiņa nobīdi, kas tiem dod papildu apgrozāmo līdzekļu kapitālu. Samazinot likmi, šī plaisa mazināsies. Savukārt vietējie olu ražotāji spēj piedāvāt augstvērtīgu olbaltumvielu ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportam. Padarot šo produktu pieejamāku iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tiek veicināta viņu labklājība, vietējā produkta patēriņš un nostiprināts ražotāju pārdošanas apjoms,” norādīja R.Feldmanis.
Sēdes noslēgumā deputāte Aiva Vīksna jautāja, kāpēc izmaiņas netiek ieviestas jau no 2026.gada 1.janvāra. Kā skaidroja ZM pārstāve B.Ingiļčāvičute, ir nepieciešami precizējumi par preču grupām un sagatavošanās laiks tirgus dalībniekiem.
Tāpat diskusijā aktīvi iesaistījās arī Saeimas deputāts Uldis Augulis, kurš norādīja, ka līdz šim veiktie pētījumi nav skaidri pierādījuši negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Viņš uzsvēra, ka PVN samazinājuma ietekme nav vērtējama tikai caur nodokļu ieņēmumu prizmu, bet daudz plašāk – aptverot ražošanas dinamiku, vietējās piegādes ķēdes stiprināšanu un patērētāju uzvedības maiņu.
U.Augulis vairākkārt kontrargumentēja Finanšu ministrijas pārstāves izteiktos pieņēmumus, kas balstīti uz augstu ienākumu valstu pieredzi, norādot, ka Latvijas ekonomiskā struktūra un sabiedrības patēriņa paradumi būtiski atšķiras no Skandināvijas valstīm. Viņš aicināja izvērtēt PVN samazinājuma potenciālu kā tautsaimniecības stimulēšanas instrumentu, nevis tikai fiskālu kompromisu.
Nākamais likumprojekta lasījums komisijā paredzēts 3.decembrī.
