Šīs un citas aktuālas labklājības jomas problēmas ceturtdien, 30. oktobrī, tikšanās laikā pārrunāja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un Tiesībsardze Karina Palkova.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Katram bērnam ir vajadzīga ģimene, drošība un cilvēki, kas viņu patiesi atbalsta. Arī tiem bērniem, kuri nonākuši ārpusģimenes aprūpē, ir tiesības justies piederīgiem un mīlētiem. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šī aprūpe būtu ne tikai kvalitatīva, bet arī cilvēcīga, kā arī pietuvināta ģimenei un bērna vajadzībām. Tiesībsarga biroja iesaiste un sadarbība ar Labklājības ministriju palīdz veidot sistēmu, kurā bērna un ģimenes labklājība ir pirmajā vietā. Tikai kopā — valsts, pašvaldības un sabiedrība varam panākt, lai katram bērnam Latvijā būtu iespēja piedzīvot māju siltumu un drošības sajūtu.”
Tiesībsardze Karina Palkova: “Stabila valsts nākotne iespējama vien tad, kad bērni jūtas droši. Bērnu tiesību nodrošināšana ir robeža, kuru nedrīkst pārkāpt vienaldzība, neviena sistēma, iestāde, amatpersona vai līdzcilvēks. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā nepārprotami nostiprināts princips, ka bērna labākās intereses ir cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa, un valsts pienākums ir aizsargāt ikvienu bērnu ne tikai normatīvo aktu līmenī, bet arī faktiski. Tāpēc manas rūpes nav par to, kas izskatās labi uz papīra, bet par to, lai bērns jūtas droši savās mājās, skolā un sabiedrībā.”
Ministrs sarunā uzsvēra, ka Tiesībsarga biroja regulārie tematiskie ziņojumi par ārpusģimenes aprūpi, novērtējot, vai pašvaldību nodrošinātā ārpusģimenes aprūpe atbilst bērna labāko interešu principam un analizējot gan bērnu pieredzi, gan pašvaldību darbu, un visbeidzot sniedzot valdībai konkrētus priekšlikumus uzlabojumiem, būtiski stiprinātu pašvaldību atbildību rūpēties par savā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.
Ministrs akcentēja arī bērnu balss nozīmi, nodrošinot, ka bērni, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē, var droši izteikt viedokli un tikt uzklausīti neatkarīgā procesā. Tāpat, stiprinot Tiesībsarga biroja sadarbību ar pašvaldībām, apsverama preventīvu rekomendāciju sniegšana, tostarp izvērtējot, kā pašvaldības praksē īsteno bērnu tiesību aizsardzību un nodrošina atbalstu ģimenēm.
Tiesībsarga uzdevums ārpusģimenes aprūpes jomā ir būt neatkarīgam, uz bērna tiesībām orientētam kontroles un atbalsta mehānismam, kas uzrauga sistēmas kvalitāti un caurskatāmību, veicina labāko praksi pašvaldību darbā, aizstāv katra bērna tiesības uz ģimenei pietuvinātu, drošu un atbalstošu vidi.
Runājot par situāciju ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi”, kur nesenajā pārbaudē piedalījās arī tiesībsardze, Uzulnieks uzsvēra, ka Labklājības ministrijas mērķis nav institūciju slēgšana vai pakalpojumu sniegšanas izbeigšana, bet gan to kvalitātes uzlabošana un sistemātisks atbalsts tiem, kas ikdienā rūpējas par sabiedrības visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem – bērniem, kuriem nepieciešama ārpusģimenes aprūpe un īpaša uzmanība. Ministrija turpinās konstruktīvu sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem, tostarp ģimenes atbalsta centru "Lejasstrazdi", lai kopīgi atrastu risinājumus konstatēto nepilnību novēršanai un pakalpojumu kvalitātes celšanai. Ministrija šobrīd strādā pie iegūtās informācijas izskatīšanas un secinājumu izstrādes, ko pēc tam plānots pārrunāt ar pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju, kas ir primāri atbildīgie par to, lai pašvaldībā būtu pieejami pakalpojumi īpaši ievainojamām sabiedrības grupām.
Ministrs izteica pateicību Tiesībsarga biroja komandai par ieguldījumu sociālo pakalpojumu, personu ar invaliditāti tiesību un bērnu tiesību jomas pilnveidē un cilvēktiesību ievērošanas stiprināšanā Latvijā, uzsverot Tiesībsarga biroja lomu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijās sniegšanas kvalitātei.
