FOTO: Freepik.
Klajā nācis pētījuma “Latvijas ģimeņu barometrs 2025” apkopojums, no kura secināms, kā trūkst un kas pietiekami nodrošināts ģimenēm ar bērniem Latvijā. Publikācijā sniedzam ieskatu – ar kādiem izaicinājumiem ģimenēm visbiežāk jāsaskaras un kādas ieceres to novēršanai ir par ģimeņu politikas īstenošanu atbildīgajai Labklājības ministrijai.
Šī gada izskaņā Labklājības ministrijas (LM) Bērnu lietu sadarbības padomes sēdē tika prezentēts biedrības “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” organizētā pētījuma “Latvijas ģimeņu barometrs 2025” ziņojums.
Pētījumā, apkopojot 1007 ģimeņu viedokļus, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem, novērtēta Latvijas ģimeņu apmierinātība un nepiepildītās vajadzības attiecībā uz iniciatīvā “Eiropas Garantija bērniem” ietvertajām jomām, tas ir, bērnu pieskatīšanu, izglītību, veselības aprūpi, mājokli un uzturu.
“ “Eiropas Garantija bērniem” ir Eiropas Savienības (ES) īstenota politiskā iniciatīva, kas vērsta uz bērnu tiesību aizsardzību un labbūtības uzlabošanu. Tā tika izveidota, lai garantētu, ka visas ES dalībvalstis nodrošina ikvienam bērnam piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam – veselīgam uzturam, kvalitatīvai izglītībai, pienācīgam mājoklim, pieejamai veselības aprūpei,” paskaidrots pētījumā.
Pētījuma “Latvijas ģimeņu barometrs 2025” rezultāti apliecina, ka ģimenes Latvijā vismazāk ir apmierinātas ar valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem, interešu izglītības bezmaksas nodarbību piedāvājumu un atbalsta speciālistu pieejamību bērnudārzos un skolās.
Savukārt, salīdzinot ar 2024. gadā veikto aptauju, būtiski pieaugusi vecāku apmierinātība ar pašvaldību līdzfinansējuma apjomu privātajiem bērnudārziem.
Tāpat secināts, ka par pētījumā iekļautajām jomām vismazāk apmierinātas ir ģimenes, kurās aug bērni ar mācīšanās vai uzvedības traucējumiem, bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī ģimenes ar zemākiem ienākumiem un viena vecāka ģimenes.
“ “Latvijas ģimeņu barometrs 2025” rezultātu apkopojumā izvirzīti vairāki aspekti, kuros pēc sabiedrības ieskatiem pastāv kādas grūtības. Rezultātos uzskaitītās jomas – mājoklis, uzturs, izglītība (pirmsskolas periods/skola) un veselība – arī Labklājības ministrijas ieskatā ir tās nozares, kuru pilnveidē nepieciešami papildu ieguldījumi, lai veicinātu, ka ģimenes ar bērniem ikdienā jūtas labi un saņem tām vajadzīgos pakalpojumus augstā kvalitātē,” LV portālam norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktora vietniece Linda Liepa.
Ministrijas pārstāve atgādina, ka 2025. gada 22. jūlijā valdība atbalstīja informatīvo ziņojumu “Par demogrāfiskās politikas attīstību”, kas paredz ik gadu turpināt strādāt pie atbalsta, t. sk. finansiālā, uzlabošanas ģimenēm ar bērniem. Viņa uzsver, ka ziņojuma izstrādē tika apzināti un apkopoti gan nozaru ministriju, gan nevalstiskā sektora viedokļi un priekšlikumi, kas aptver arī “Latvijas ģimeņu barometra 2025” rezultātu apkopojumā uzskaitītos virzienus. Piemēram, informatīvajā ziņojumā tika iestrādāti pasākumi, kas tieši saistīti ar mājokļa pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem, veselības aprūpes un izglītības sistēmas pilnveidi.
“Līdz ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu Ministru kabinetā nozaru ministrijas paudušas apņēmību īstenot demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku. Proti, realizēt pasākumus, lai sekmētu mājokļa pieejamību ģimenēm ar bērniem (visā valstī), pilnveidotu izglītības sistēmu, nodrošinot bērnu vajadzībām atbilstošu izglītību, tajā iekļaujot arī atbalsta pasākumus, kā, piemēram, bezmaksas ēdināšanu, kas ir svarīga komponente bērnu pamatvajadzību nodrošināšanai,” stāsta L. Liepa.
Arī biedrības “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” (LBLT) politikas koordinatore Evisa Stankus sarunā ar LV portālu informatīvo ziņojumu “Par demogrāfiskās politikas attīstību” akcentē kā nozīmīgu dokumentu ģimeņu labbūtības veicināšanai. Viņas ieskatā patlaban nav pārliecības, ka tajā iekļautie plāni tiks īstenoti.
“Šogad LBLT organizētajā domnīcā valsts institūciju pārstāvjiem tika secināts, ka ziņojumā norādītās aktivitātes ir bez noteikta īstenošanas termiņa. Demogrāfijas jautājumu risināšanā svarīga ir starpinstitucionālā sadarbība, kas šobrīd nav pietiekami efektīva,” komentē E. Stankus.
Tāpat viņa norāda, ka Latvijas ģimeņu aptaujas rezultāti katru gadu ataino, ka vislielākais atbalsts nepieciešams ģimenēm, kurās aug bērni ar speciālām vajadzībām, ģimenēm ar maziem ienākumiem un ģimenēm, kur par bērniem rūpējas tikai viens vecāks. Taču E. Stankus uzskata – Saeimā decembrī apstiprinātais budžets nerada pārliecību, ka bērniem, kas ietilpst minētajās mērķgrupās, dzīves kvalitāte uzlabosies.
|
|
