Kampaņa galvenokārt norisinās sociālo mediju platformās, kur jaunieši ikdienā pavada daudz laika. Ar videostāstu sēriju “Gultas sarunas”, atgādinājuma attēliem un reāliem piemēriem no dzīves kampaņa aicina pusaudžus padomāt par piekrišanu pirms attiecībām un to laikā – kā saprast, kad “jā” tiešām nozīmē “jā”, un kā cienīt otru cilvēku, ja atbilde ir “nē”.
Savukārt 27. novembrī pulksten 19.00 notiks diskusija par piekrišanu (tā būs skatāma Bērnu aizsardzības centra Facebook profilā) – paredzēta vecākiem, pedagogiem un speciālistiem, lai veicinātu atklātu un drošu sarunu sabiedrībā par šo tēmu.
Piekrišana – vairāk nekā tikai “jā”
Kampaņas mērķis ir skaidrot, ka piekrišana nav tikai juridisks jēdziens, bet arī emocionāla un sociāla prasme – spēja cienīt sevi un otru, noteikt robežas un pieņemt atbildīgus lēmumus. Piekrišana nozīmē abpusēju, skaidru un brīvu “jā”. Ja viens klusē, šaubās vai atrodas reibumā – piekrišanas nav. Kampaņa aicina jauniešus domāt par piekrišanu ne tikai kā par likuma normu, bet arī kā par cieņas, emocionālās brieduma un pašcieņas izpausmi.
Bērna mājas pieredze: kad robežas tiek pārkāptas
Bērna mājas speciālisti savā darbā ik dienu redz situācijas, kurās piekrišanas trūkums pārtop par robežu pārkāpšanu vai pat noziedzīgu nodarījumu. Bērna māja ir vieta, kur bērni un jaunieši, kas cietuši no vardarbības, saņem visaptverošu atbalstu – psiholoģisku, medicīnisku, juridisku un sociālu palīdzību. Tā ir vide, kur bērns tiek uzklausīts droši, profesionāli un ar cieņu.
Bērna māja arī nodrošina:
- sadarbību starp iestādēm, lai bērnam nebūtu jāpārdzīvo atkārtota traumatizācija;
- metodisko un profesionālo atbalstu speciālistiem, kas strādā ar vardarbības gadījumiem;
- sabiedrības informēšanu par bērnu drošību, tiesībām un emocionālo labbūtību.
Tieši šī pieredze rāda, cik svarīgi ir runāt ar jauniešiem par piekrišanu laikus, pirms tiek pārkāptas robežas.
Jauniešu un vecāku jautājumi – uzticības tālruņa pieredze
Uzticības tālruņa bērniem un pusaudžiem 116111 speciālisti, ikdienā uzklausot pusaudžus, bieži dzird jautājumus par to, ko īsti nozīmē “jā” un “nē”, vai viņiem ir tiesības pašiem lemt par savu ķermeni, un kādas ir likumā noteiktās vecuma robežas. Daudzi jaunieši nezina, ka Latvijā piekrišana seksuālām attiecībām ir spēkā tikai no 16 gadu vecuma, un ka attiecības ar jaunāku personu var novest pie kriminālatbildības.
Droša vide sarunām
Arī “Papardes zieds” speciālisti, viesojoties skolās visā Latvijā, novēro, ka jauniešiem bieži trūkst drošas vides, kur runāt par šiem jautājumiem bez bailēm un nosodījuma. Kampaņa tiecas šo situāciju mainīt, piedāvājot informatīvus un izglītojošus materiālus jauniešiem, vecākiem un pedagogiem – ar skaidrojumiem par piekrišanas principiem, vecuma robežām, likuma normām un padomiem, kā runāt ar bērniem par attiecībām, cieņu un drošību.
Vecāku loma
Vecākiem tiek atgādināts, ka sarunas par ķermeni, robežām un cieņu jāsāk jau agrā vecumā — tas palīdz bērniem vēlāk dzīvē spēt aizstāvēt sevi, pieņemt apzinātus lēmumus un cienīt citu cilvēku robežas.
Kur meklēt palīdzību
- Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem 116111 – bezmaksas un konfidenciāls atbalsts 24/7, pieejams arī čatā: www.uzticibastalrunis.lv.
- Bērna māja – visaptverošs atbalsts bērniem un jauniešiem, kas cietuši no vardarbības, un profesionāļu sadarbības centrs bērnu aizsardzības jomā: www.bernamaja.lv.
- Papardes Zieds – izglītojošas nodarbības un konsultācijas par seksualitāti un reproduktīvo veselību: www.papardeszieds.lv.
