Pasākumu ciklā paredzētas daudzveidīgas informatīvās aktivitātes, ekspertu veidoti izglītojoši materiāli un praktiski semināri. “Mīlestība ir drošība” pievērsīs uzmanību arī bērna pieredzei attiecībās ar pieaugušo – vai bērns jūtas uzklausīts, pieņemts un pasargāts arī tad, kad kļūdās vai pārkāpj noteikumus. Vienlaikus tiks uzrunāta arī sabiedrība kopumā, atgādinot, ka vardarbība pret bērnu nav “tikai ģimenes darīšana” – vardarbības attaisnošana ļauj tai turpināties.
Sitiens pa dibenu, pļauka vai paraušana aiz auss – gandrīz puse jeb 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz atsevišķās situācijās joprojām attaisno šādas bērnu fiziskas sodīšanas metodes, par to liecina Labklājības ministrijas 2025. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.1 Sarežģītās audzināšanas situācijās līdzās fiziskai sodīšanai mēdz izpausties arī emocionālā vardarbība – draudi, bērna pazemošana vai ilgstoša ignorēšana.
“Bērnam ir nepieciešamas skaidras robežas, taču tās jānosaka, saglabājot cieņu un savstarpēju uzticēšanos,” norāda Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska. “Vecākiem bieži ir nepieciešams atbalsts. Kad sakrājas ikdienas nogurums, steiga un rūpes, ne vienmēr ir viegli saglabāt mieru un saprast, kā labāk rīkoties. Ar šo pasākumu ciklu vēlamies iedrošināt vecākus apgūt jaunus audzināšanas paņēmienus un lūgt palīdzību, kad kļūst grūti, negaidot krīzes iestāšanos. Savukārt ikvienu sabiedrības locekli aicinām neattaisnot vardarbību un nepalikt vienaldzīgam, ja bērnam tiek nodarīts pāri.”
Labklājības ministrijas pērn pasūtītajā pētījumā par bērnu nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenēs aptaujāti 2000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Lai gan fizisku sodu izmantošana ir mazinājusies, sabiedrībā joprojām vērojama to attaisnošana – 45% aptaujāto vismaz atsevišķās situācijās pieļauj tādas metodes kā sitiens pa dibenu, pļauka vai paraušana aiz auss. Savukārt 26% aptaujāto pieaugušo, kuri soda bērnus, atzīst, ka ir izmantojuši arī fiziskus sodus. No šiem respondentiem 52% kā vienu no šādas rīcības iemesliem minējuši paškontroles zaudēšanu.
Tieši brīdim pirms savaldības zaudēšanas pievēršas cikla centrālais vēstījums “Tā pati roka. Cita izvēle” – tas aicina pieaugušos laikus pamanīt augošo spriedzi un apstāties pirms impulsīvas reakcijas. Kliegšanas, draudu vai fiziska soda vietā iespējams izvēlēties paņēmienus, kas palīdz bērnam saprast, kādu rīcību no viņa sagaida, vienlaikus saglabājot drošības sajūtu.
Izglītojošajos video un informatīvajos materiālos eksperti aplūkos vecākiem pazīstamas situācijas – bērns atsakās sadarboties, konflikts ieilgst vai pieaugušais jūt, ka tūlīt beigsies pacietība. Materiāli palīdzēs atpazīt spriedzes pazīmes un vardarbīgu rīcību, piedāvās konkrētus frāžu un rīcības piemērus cieņpilnai konfliktu risināšanai un skaidros, kur meklēt piemērotu atbalstu.
Eksperti pievērsīsies arī paaudzēs pārmantotiem priekšstatiem par audzināšanu, tostarp pieņēmumiem “viena pļauka jau neko nenodarīs” vai “mani arī pēra, un esmu izaudzis normāls cilvēks”. Viņi skaidros, kā bērnības pieredze var ietekmēt pieaugušā reakcijas un kā apgūt citus audzināšanas paņēmienus, nepārņemot vardarbīgu attieksmi attiecībās ar saviem bērniem.
Līdzās ekspertiem informatīvajās aktivitātēs iesaistīsies arī sabiedrībā pazīstamas mammas un tēti. Sociālajos tīklos viņi dalīsies savā pieredzē par ikdienas audzināšanas izaicinājumiem un pārdomās par to, ko no pašu bērnībā pieredzētā vēlas saglabāt un ko – mainīt.
Praktiski apgūt jaunus paņēmienus varēs arī divos klātienes semināros–darbnīcās. Tajos vecāki un citi bērnu aprūpētāji speciālistu vadībā analizēs ikdienas konfliktsituācijas, izmēģinās spriedzes mazināšanas paņēmienus un pārrunās, kā skaidri pateikt bērnam “nē”, saglabājot mierīgu un cieņpilnu attieksmi. Dalībnieki varēs uzdot jautājumus un saņemt informāciju par pieejamo atbalstu.
Informācija par atbalsta iespējām bērniem un vecākiem pieejama vietnēs atbalstsberniem.lv un bac.gov.lv.
BAC publicitātes attēls.
Informatīvie pasākumi tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.6.1/1/24/I/001 “Profesionālās kvalifikācijas pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana” ietvaros.
1 Labklājības ministrija (2025). “Pētījums par bērnu nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenēs”. Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/database/petijums-par-bernu-nevardarbigas-audzinasanas-praksi-gimenes/.
