Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka tā ir tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā nākamajā gadā. Ar pilnīgi visiem likumiem un noteikumiem var iepazīties vietnē likumi.lv.
1.janvārī stāsies spēkā rekordliels tiesību aktu skaits – 1087, kas ir
teju desmitreiz vairāk nekā iepriekšējo gadu pirmajās dienās. Šogad ir īpaša
situācija - pārejas uz eiro konsekvence, jo ļoti daudz izmaiņu ir tehniski
precizējumi, piemēram, pārrēķinot cenrāžus no latiem uz eiro.
Ar pilnīgi visiem likumiem un noteikumiem var iepazīties Latvijas Republikas
tiesību aktu vietnē Likumi.lv, izvēloties sadaļu > Jaunākie > Stājas
spēkā >
01.01.2014.
- Tiesību akti, kas stāsies spēkā 1.janvārī
- Visi likumu grozījumi, kas stāsies spēkā 1.janvārī, jau ir iekļauti pamattekstos. Tātad interesenti var lietot to "nākotnes redakcijas" uz 01.01.2014.
- Pēdējais 2013.gada oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidiens iznāk pirmdien, 30.decembrī, publicējot pēdējos šā gada tiesību aktus un oficiālos paziņojumus.
Savukārt LV portāls "Par likumu un valsti", turpinot iepriekšējos gados iedibināto tradīciju, piedāvā publikāciju sēriju, ko apvieno temats "Spēkā no 2014.gada".
Sabiedrībai būtiskākie tiesību akti, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī
Tieslietas
No 2014.gada izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiks palielināts par 15 latiem (21,34 eiro) katrā vecuma grupā. Par bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksās uzturlīdzekļus 50 latu (71,14 eiro) apmērā. Savukārt par bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem uzturlīdzekļi tiks izmaksāti 55 latu (78,26 eiro) apmērā. To paredz grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā.
Mājokļa likmi (0,2%-0,6% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības) piemēros komersanta izīrētajai dzīvojamai platībai, ja īres līgums nostiprināts zemesgrāmatā. Paredzēts pārejas periods, un personām, kas īres līgumus zemesgrāmatā būs ierakstījušas līdz 2014.gada 1.jūlijam, nekustamā īpašuma nodokli pārrēķinās pa visu gadu. Pēc īres līguma nostiprināšanas nav veicamas papildu darbības, jo ar 2014.gada 1.janvāri Tiesu administrācija strukturētā veidā nodod datus pašvaldībām par īres tiesību nostiprinājumiem, īres tiesību grozījumu nostiprinājumiem un īres tiesību dzēsumiem. Tāpat pašvaldībām tiks nodoti dati par īres tiesību nostiprinājumiem, kas nostiprināti līdz likuma spēkā stāšanās brīdim. To paredz izmaiņas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli.
Spēkā stāsies Augstākās tiesas reforma un tā saukto "tīro tiesu instanču" ieviešana kriminālprocesā un civilprocesā Latvijas tiesu sistēmā. Paredzēts, ka rajona (pilsētas) tiesa visos gadījumos būs kā pirmās tiesas instance, apgabaltiesa kā apelācijas instance, bet Augstākā tiesa būs kā kasācijas instance. Līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos paredzēts, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbosies līdz 2014.gada 31.decembrim, bet Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta - līdz 2016.gada 31.decembrim. To paredz grozījumi likumā "Par tiesu varu".
Ar 1.janvāri tiek ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra noteikšanā:
- valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā diferenciāciju atkarībā no termiņa, kādā persona vēršas zemesgrāmatu nodaļā tiesību nostiprināšanai un iegūstamā nekustamā īpašuma lietošanas veida, kā arī atceļ valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksimālā apmēra ierobežojumus gadījumā, ja iegūst īpašumā nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja (t.sk. dzīvokļa īpašumu);
- tiek paplašināti gadījumi, kad valsts nodeva par ķīlas tiesību nostiprināšanu maksājama 0,1% apmērā no galvenās prasījuma summas, kā arī atceļ valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksimālā apmēra ierobežojumus.
To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā".
Ar eiro ieviešanas dienu varēs dibināt tikai tādas kapitālsabiedrības, kurām pamatkapitāls un pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtība izteikta eiro. Kapitālsabiedrībām, kurām pēc eiro ieviešanas dienas pamatkapitāls būs izteikts latos, līdz 2016.gada 30.jūnijam būs pienākums Uzņēmumu reģistram iesniegt statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro. SIA gadījumā papildus būs pienākums iesniegt arī precizēto dalībnieku reģistru. Komersantam paredzēta arī iespēja brīvprātīgi apturēt savu darbību, piesakot to ierakstīšanai komercreģistrā. Brīvprātīga darbības apturēšana pieļaujama tikai gadījumā, ja komersantam nav darbinieku, nodokļu parādu, nenokārtotu saistību pret kreditoriem un ir iestājušies citi Komerclikumā paredzētie nosacījumi, kas vērsti uz trešo personu aizsardzību. To paredz grozījumi Komerclikumā.
Uzņēmumu reģistra amatpersonai būs pienākums liegt riska personām tikt ierakstītām Uzņēmumu reģistra uzturētajos reģistros. Par riska personām būs uzskatāmas tās fiziskās personas, ko Valsts ieņēmumu dienests ir iekļāvis riska personu sarakstā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām", lai ierobežotu nodokļu krāpšanas iespējas. Tāpat Uzņēmumu reģistram būs tiesības atlikt izmaiņu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistra reģistros arī gadījumā, ja riska persona jau ieņem konkrētu komersanta amatu. To paredz grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".
Stāsies spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka līgumsodu par saistību neizpildi vispār drīkst noteikt tikai konkrēti noteiktā naudas summā vai citā mantiskā vērtībā, to nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Grozījumi arī paredz, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Tādējādi grozījumi izslēdz iespēju vienlaikus prasīt gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan zaudējumus.
Drošība
Nākamajā gadā tiks palielināta 2010.gadā samazinātā uzturdevas kompensācija karavīriem un zemessargiem no 5 latiem (7,11 eiro) uz 6 latiem (8,54 eiro). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos Nr.606 "Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību".
Ar 2014.gada 1.janvāri tiek ieviests izdienas pabalsts - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam. Izdienu šī pabalsta saņemšanai sāk skaitīt no 2014.gada 1.janvāra, un šo pabalstu izmaksā, sākot ar 2019.gada 1.janvāri. To paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
No 1.janvāra arī paredzēts:
- palielināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus (nozīmētus medikamentus, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus, paaugstināt apmaksājamo veselības pakalpojumu limitus), tādējādi nodrošinot, ka apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nav mazāks par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā veselības apdrošināšanas polises parasti garantēto pakalpojumu klāstu un apmaksājamo apmēru līdzīgos apdrošināšanas gadījumos;
- noteikt, ka atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja amatpersona ir atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir nelaimes gadījuma rezultātā, pildot dienesta pienākumus, gūtais ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums.
Satiksme
Ieviests vadīšanas eksāmens mopēdu vadītājiem, noteikts vecums, kad persona var kārtot tiesību iegūšanai noteiktos eksāmenus. To nosaka grozījumi Ministra kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.103 "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība".
Tiks centralizēta sabiedriskā transporta pakalpojumu pārzināšanas un organizēšanas funkcija, nododot to jaunajai Sabiedriskā transporta padomei, kuras uzdevums būs izveidot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu. Paredzēts arī, ka turpmāk pašvaldībām no sava budžeta vairs nebūs jāsedz zaudējumi par pārvadājumu apjoma daļu, kas pārsniedz valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvarus. Tos segs no valsts budžeta līdzekļiem. Izmaiņas paredzētas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1511 "Sabiedriskās transporta padomes nolikums" un Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā".
Paredzēts, ka par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu maksas norēķinu kārtību līdz 2015.gada 31.decembrim neattiecinās uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, ja pārvadātājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un valsts vai pašvaldība noslēdz vienošanos par tādiem norēķinu nosacījumiem. To paredz izmaiņas Dzelzceļa likumā.
No 2014.gada 1.janvāra bezmaksas televīzijas programmu virszemes apraidi nepastarpināti nodrošinās VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Maksas televīzijas pakalpojumu sniegs konkursa kārtībā izraudzīts viens elektroniskais plašsaziņas līdzeklis (SIA "Lattelecom"), kura piedāvāto programmu izplatīšana zemes apraidē ciparformātā notiek, izmantojot valsts akciju sabiedrības LVRTC sniegtos pakalpojumus. Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, būs tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus. Tāpat tiek paredzēts ievērot must-carry principu attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām un komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām (ja vien komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis par savu programmu retranslāciju nepieprasa maksu). To paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
