54,2% Latvijas dējējvistu jau tiek turētas ārpus sprostiem
Jaunākie PVD dati par dējējvistu turēšanas metodēm Latvijā, kas publicēti jūlijā beigās, liecina, ka šobrīd Latvijā ārpus sprostiem dzīvo teju trīs miljoni dējējvistu jeb 54,2%, bet sprostos turēto vistu skaits Latvijā ir samazinājies līdz 45,8%.
Visplašāk izmantotā alternatīvā sistēma ir turēšana kūtī – 50,9%, kurā tiek turētas 2,7 milj. dējējvistu, tam seko dējējvistu turēšana brīvos apstākļos 3,2% jeb 169 tūkstoši dējējvistu, savukārt bioloģiskajā lauksaimniecībā dzīvo 0,2% reģistrēto dējējvistu jeb nepilni deviņi tūkstoši putnu.
Ja ņem vērā vēl tos 400 tūkstošus dējējvistu, kas brīvos apstākļos tiek turētas piemājas saimniecībās, kas realizē produkciju tiešajam patērētājam vai tur putnus pašpatēriņam, un kas netiek iekļautas dējējvistu turēšanas metožu aprēķinos, Latvijas kopējais ārpus sprostiem turēto putnu īpatsvars samazinās līdz 42,6%.
Svarīgi piebilst, ka laikā no 2021. gada augusta, kad Latvijā sprostos turēto dējējvistu īpatsvars bija 72% , Latvijas uzņēmumi ir veikuši būtiskus ieguldījumus jaunu novietņu būvniecībā un esošo rekonstrukcijā, kas piecu gadu laikā ir ļāvis samazināt sprostos turēto vistu īpatsvaru par 26,2%. Nozares aplēses liecina, ka “atlikusī” pāreja prasīs vairāk nekā 100 miljonu eiro investīcijas, kas ir aptuveni piecas reizes vairāk nekā visa putnkopības nozare nomaksā nodokļos viena gada laikā.
Latvija priekšā 11 ES dalībvalstīm
Eiropas Komisijas dati par dējējvistu turēšanas metodēm Eiropā 2025. gadā liecina, ka Latvijā sprostos turēto dējējvistu īpatsvars bija zemāks nekā 11 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvija bija priekšā ne tikai lielajiem olu ražotājiem Polijai, kas 62,2% dējējvistu tur sprostos, un Spānijai (59,8%), bet arī Portugālei (67,1%) un Ungārijai (67,6%).
Salīdzinot Baltijas valstis atšķirība ir vēl izteiktāka. Sprostos turēto dējējvistu īpatsvars Lietuvā bija 76,6%, bet Igaunijā — 77,1%.
Vienlaikus Eiropas Savienībā kopumā sprostos tika turēti 35,7% dējējvistu, un Latvijai vēl ir kur augt. Tomēr būtiskā robeža jau ir šķērsota: olu ražošana ārpus sprostiem Latvijā ir kļuvusi par vairākumu bez nacionāla vispārēja aizlieguma.
“Likums nav vienīgais spēks, kas maina nozari. Skaitļi jau šobrīd skaidri norāda, ka vairākums Latvijas dējējvistu vairs netiek turēts sprostos. Un lai arī Latvijas ražotājiem vēl ir kur pilnveidoties, Baltijā mēs ejam pa priekšu. Pāreja jāturpina prognozējami, sargājot dzīvnieku labturību, vietējās ražošanas konkurētspēju un olu pieejamību,” uzsver LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.
Pāreja bez aizlieguma
Latvijas spēkā esošais regulējums atļauj dējējvistu turēšanu modernizētos sprostos, ja tiek ievērotas noteiktās labturības prasības. Savukārt nemodernizētie jeb vecā tipa sprosti, ko tauta sauc par “padomju sprostiem” Eiropas Savienībā ir aizliegti kopš 2012. gada.
Latvijas piemērs rāda nevis regulējuma trūkumu, bet tirgus, patērētāju izvēļu un ražotāju investīciju virzītu pāreju uz citām turēšanas sistēmām.
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) uzskata, ka turpmākajai pārejai jābūt pakāpeniskai un ekonomiski pamatotai, lai augstāki labturības standarti ietu roku rokā ar pārtikas pieejamību, Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un vietējās ražošanas saglabāšanu. Vienlaikus LAPNA atgādina, ka lai arī Eiropā ir aizliegta “padomju sprostu” izmantošana, Eiropas tirgū nonāk šādas olas no trešajām valstīm.
Lielākie olu importētāji ES ir Ukraina, Turcija, Lielbritānija un Ķīna.
Runājot par ES standartiem neatbilstoši ražotas produkcijas importu Jānis Gaigals piebilst: “Cerams, ka Eiropas Komisija turēs solījumu nodrošināt, ka trešo valstu importam ir jāatbilst ES standartiem, un līdz tam rīkosies tāpat kā ar standartiem neatbilstošo putnu gaļu no Latīņamerikas – apturēs importu.”
Ko nozīmē cipars uz olas
Olas izcelsmi ērti var ieraudzīt uz pašas olas – koda, kas atrodams uz tās čaumalas. Pirmais cipars olu marķējumā norāda dējējvistu turēšanas metodi: 3 — sprostos dētas olas; 2 — kūtī dētas olas; 1 — brīvās turēšanas apstākļos dētas olas; 0 — bioloģiskās olas. Ja cipara sākumā nav, tas nozīmē, ka olas ir importētas no trešajām valstīm un iespējams dējējvistas dzīvojušas sprostos, kas Eiropā ir aizliegti. Tālāk burtu kombinācija apzīmē olas izcelsmes valsti, bet aiz burtiem seko novietnes identifikācijas numurs – vieta, kur ola izdēta.
