Likumprojekts paredz noteikt kriminālatbildību par smagiem pārkāpumiem pret vidi, tostarp par piesārņojumu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām vielām, prettiesisku jūras piesārņošanu, atkritumu aprites noteikumu pārkāpumiem un citiem nodarījumiem, kas rada būtisku kaitējumu videi. Kriminālatbildība paredzēta arī par invazīvu svešzemju sugu apzinātu ieviešanu un izplatīšanu, par darbībām bez likumā noteikta ietekmes uz vidi novērtējuma, īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu iznīcināšanu, kā arī noteiktu lauksaimniecības un meža produktu nelikumīgu laišanu tirgū ievērojamā apmērā.
Par smagākajiem vides noziegumiem likumprojekts paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem, desmit vai atsevišķos gadījumos pat divpadsmit gadiem. Šādi sodi paredzēti, ja radīts neatgriezenisks kaitējums videi, iznīcinātas aizsargājamas ekosistēmas vai iestājušās citas smagas sekas. Vienlaikus iecerēts precizēt atsevišķus atbrīvošanas no kriminālatbildības gadījumus, lai tā netiktu piemērota personām, kuras ievērojušas normatīvo aktu prasības un nav apzināti nodarījušas kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām vai to dzīvotnēm, kā arī personām, kuras ierobežo invazīvo svešzemju sugu izplatību.
Komisija atbalstīja arī bargākus sodus par vairākiem vides noziegumiem, tostarp atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, atmosfēras gaisa un jūras piesārņošanu, meža dedzināšanu, kā arī datu slēpšanu par dabas vides piesārņojumu.
Komisija lēma trešajam lasījumam virzīt arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus.
Grozījumi izstrādāti, lai Latvijas regulējumu saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, stiprinot cīņu pret smagiem noziegumiem pret vidi visā Eiropas Savienībā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā - lasījumā.
