Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic regulārus gaisa mērījumus Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Ja kādā no šīm pilsētām gaisa kvalitāte neatbilst normām, pašvaldība izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā var iekļaut dažādus pasākumus, piemēram, viens no tiem var būt apkures iekārtu nomaiņa uz tīrākām tehnoloģijām (piemēram, siltumsūkņiem) vai citu prasību noteikšana apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Ar attiecīgo likumprojektu mēs dodam pašvaldībām tiesības jeb rīcības brīvību, nevis pienākumu rīkoties, ja konkrētajā teritorijā konstatēta slikta gaisa kvalitāte, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tīru un veselīgu vidi pilsētā.
Mājsaimniecības varēs turpināt izmantot biomasu, ogles vai kūdru, ja vien tās neatradīsies kādā no problēmteritorijām, kurā pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu noteikt ierobežojumus.
Mēs runājam par lokālu risinājumu situācijām un teritorijām, kurās gaisa kvalitāte jau patlaban ir slikta. Malkas, granulu un šķeldas apkure netiek aizliegta, bet var tikt ierobežota noteiktās vietās tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un plāna izstrādes.
Biomasas apkure (īpaši novecojušas un neefektīvas malkas krāsnis, sliktas vilkmes katli) rada vairāk nekā pusi no daļiņu PM2,5 emisiju Latvijā, kas negatīvi ietekmē elpceļu veselību. Šīs daļiņas cilvēka acīm nav saskatāmas, taču atstāj negatīvu ietekmi uz veselību.
Jau šobrīd, izmantojot atbalsta programmas, piemēram, Emisiju kvotu izsolīšanas instrumentu (EKII), iedzīvotāji var nomainīt esošo apkures katlu, kas izmanto fosilo kurināmo, pret videi draudzīgu risinājumu. Lai šādas iespējas kļūtu pieejamas plašākam sabiedrības lokam, tai skaitā tiem, kuri šobrīd apsilda mājokli ar biomasu (šķeldu, granulām, malku), mūsu uzdevums ir piesaistīt papildu finansējumu un nodrošināt pieejamu atbalstu tīrāko tehnoloģiju ieviešanai mājsaimniecībās, tostarp izstrādājot jaunas atbalsta programmas, t. sk. Modernizācijas fonda un Sociālā klimata fonda ietvaros.
6. maijā valdība deva “zaļo gaismu” Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) sagatavot sociālā klimata plānu, kuru KEM plāno iesniegt izskatīšanā valdībā š. g. jūnijā. Plāns ir nepieciešams, lai Latvija saņemtu Sociālā klimata fonda finansējumu. Latvijai pieejamais finansējums aplēsts 616,9 milj. eiro apmērā, kuru iecerēts novirzīt arī mazaizsargātajām mājsaimniecībām esošo apkures risinājumu nomaiņai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai.
Gaisa kvalitātes uzlabošana norit visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Diemžēl gaisa piesārņojumam nav valstu robežu. Attiecībā uz gaisa aizsardzības likumprojektu norisinās starpministriju saskaņošana.
Klimata un enerģētikas ministrijas vizuālis.
