Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Lai gan Latvijā oficiāli par invazīvo svešzemju sugu ir atzīts tikai Sosnovska latvānis, ir daudzas sugas, kas pārmākušas vietējos augus un dzīvniekus. Rudenī, kad zied Kanādas zeltslotiņa, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, dzeltena ir visa Latvija. Vai arī Spānijas kailgliemeži – tie ir savairojušies tik ļoti, ka radījuši pamatotu uztraukumu dārzkopjiem. Ar invazīvo svešzemju sugu ierobežošanu Latvijai nav sekmējies, nav izstrādāts rīcības plāns cīņai ar svešzemju iekarotājiem, tāpēc Eiropas Komisija ir vērsusies pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā.
Latvija un vēl piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību nav izstrādājušas, īstenojušas un Eiropas Komisijai (EK) paziņojušas rīcības plānu, kā novērst svarīgākos invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus, tāpēc EK pret šīm valstīm ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, paziņojumā medijiem informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Invazīvās svešzemju sugas Eiropā un visā pasaulē ir viens no pieciem galvenajiem cēloņiem bioloģiskās daudzveidības izzušanai.
Tie ir augi un dzīvnieki, kuri cilvēka darbības rezultātā nejauši vai tīši tiek ieviesti dabas vidē, kurā parasti to nav.
“Invazīvās svešzemju sugas apdraud ekosistēmu, izspiež citas sugas, kurām noteiktā teritorijā ir dabīgais izplatīšanās areāls, piemēram, puķu sprigane, kas aug upju krastos, veicina eroziju. Ja latvāni nepareizi iznīcina, tas rada būtiskus apdegumus, kurus ir grūti ārstēt. Daudzas invazīvās svešzemju sugas ir alerģiskas. Tāpēc kaitējums ir diezgan plašs – tas atšķiras, ņemot vērā, kāda ir konkrētā suga,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
EK lēš, ka invazīvās svešzemju sugas Eiropas ekonomikai ik gadu rada zaudējumus 12 miljardu eiro apmērā.
Ar invazīvajām sugām saistītu problēmu risināšana ir svarīgs aspekts ES centienos apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, kā noteikts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Tajā ir izklāstīti noteikumi, kā novērst, līdz minimumam samazināt un mīkstināt apzinātas un neapzinātas invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ES kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
EK pārstāvniecība Latvijā norāda, ka pašlaik regulas sarakstā iekļautas 88 augu un dzīvnieku sugas, kuras rada apdraudējumu Eiropas mērogā, piemēram, ūdens hiacinte, Āzijas sirsenis un jenots. Dalībvalstīm ir pienākums veikt iedarbīgus pasākumus, kuri novērstu šo sugu tīšu vai netīšu ieviešanu ES, tās atklāt un ātri iznīdēt agrīnā invāzijas posmā, vai, ja sugas jau ir saviesušās, tās iznīdēt, ierobežot vai neļaut izplatīties tālāk.
Regulas 13. pants paredz, ka dalībvalstis 18 mēnešos no dienas, kad pieņemts saraksts (2016. gada 13. jūlijs) veic visaptverošu analīzi par invazīvo svešzemju sugu neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem, kā arī trīs gadu laikā no saraksta pieņemšanas izstrādā rīcības plānu, lai novērstu invazīvo svešzemju sugu izplatīšanos.
Latvijā nav veikta visaptveroša analīze, kā arī nav izstrādāts rīcības plāns, uzsvērts 2019. gada augustā valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā “Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu”.
Nacionālajā līmenī regulējums par invazīvajām svešzemju sugām ir ietverts tikai attiecībā uz augiem – Augu aizsardzības likumā, kā arī uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta (MK) 2008. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 467 “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi” un MK 2008. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 468 “Invazīvo augu sugu saraksts”.
MK noteikumos Nr. 468 ir iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi).
Saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 18.1 panta ceturto daļu invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 467 15. punktu invazīvo augu sugu ievešanu no trešajām valstīm kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
D. Vilkaste skaidro, ka VAAD dažādu pasākumu veikšanai ik gadu bija nepieciešami 30 000 eiro, taču netika rasts risinājums starp Zemkopības ministriju (ZM) un Finanšu ministriju (FM).
Informatīvā ziņojuma 1. pielikumā minēts, ka finansējums VAAD nepieciešams monitoringa nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem piecās reģionālajās nodaļās, invazīvo svešzemju sugu datubāzes uzturēšanai un citiem darbiem.
Zemkopības ministrija uzsver, ka tai vienmēr ir bijusi svarīga invazīvo augu sugu uzraudzības sistēmas ieviešana.
“Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, jāveic grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas paredz VAAD virkni jaunu funkciju, piemēram, invazīvo sugu izplatības uzraudzību, monitoringa veikšanu, paziņojumu sagatavošanu par invazīvo svešzemju sugu agrīnu atklāšanu, tāpat sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) jāveic rīcības plāna izstrāde par invazīvo svešzemju augu sugu izplatības ceļiem,” norāda ZM.
ZM ir saskaņojusi VARAM virzītos grozījumus likumprojektā, kā arī, optimizējot cilvēkresursus resorā, ir pārdalītas amata vietas VAAD un atrisināts jautājums par finansēm uzdevumu veikšanai esošā budžeta ietvaros.
D. Vilkaste skaidro, kāpēc EK ir vērsusies pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā: “Neesam līdz galam izveidojuši sistēmu, ko pieprasa regula par iestāžu funkcijām un sistēmas izveidi invazīvo svešzemju sugu apkarošanā. Nav arī rīcības plāna, kādā veidā tiekam galā ar invazīvajām sugām.”
VARAM pārstāve pieļauj, ka sakārtot sistēmu un apstiprināt rīcības plānu cīņai ar invazīvajām svešzemju sugām varētu līdz šī gada vidum.
“Iespēju robežās darīsim to, ko reāli var izdarīt. Visticamāk, neko nevarēsim mainīt ar puķu sprigani, kas ir ļoti savairojusies, un nav metožu, kā ar to cīnīties. Diezgan problemātiski ir ar latvāņiem, vairāku gadu laikā sasniegtais progress ir lēns, un daudz nevar paveikt,” situācijas nopietnību raksturo D. Vilkaste.
“Regulas ierobežojumi attiecas uz tirdzniecību, tāpēc var pievērst lielāku uzmanību, lai netirgotu aizliegtās sugas, skatīties, ko audzē dārzos, lai invazīvās svešzemju sugas no dārziem nenokļūtu dabā,” turpina VARAM pārstāve. “Jācīnās arī ar jaunajām sugām, kuras tikai tagad ienāk Latvijā, tostarp klimata pārmaiņu dēļ, kā, piemēram, apaļlapu kokžņaudzējs (Oriental bittersweet), kas ir ļoti invazīvs un kuru tirgo kokaudzētavas.”
Invazīvā augu suga – Sosnovska latvānis – ir vienīgā, kuras iznīcināšanai un izplatības ierobežošanai ir veikti plaša mēroga pasākumi, un zemes īpašniekiem šīs sugas izplatības ierobežošana ir pienākums, par kura neievērošanu tiek piemērots sods, norādīts ziņojumā.
2006. gada 6. jūnijā tika apstiprināta “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012. gadam”, kuras ietvaros laikā, kamēr tika piešķirti budžeta līdzekļi monitoringa un kontroles veikšanai, pirmreizējā izplatības noteikšanā tika uzmērīti 10 802 ha ar latvāni invadēto teritoriju, norādīts ziņojumā.
2008. gadā, pēc MK noteikumu Nr. 468 stāšanās spēkā, kontrole ir veikta 190 lauku/kadastra vienībās, pēc kuras tika ierosinātas 10 administratīvo pārkāpumu lietas (deviņos gadījumos piemērots sods – brīdinājums) un konstatēti četri mazsvarīgi pārkāpumi.
Turpmākajos gados valsts mēroga monitorings un kontrole nav notikuši, jo tam no budžeta nav piešķirti finanšu līdzekļi.
Visvairāk ar latvāni invadēto teritoriju ir Vidzemes (4234,82 ha) un Latgales (2360,98 ha) reģionā, norādīts ziņojumā.
Latvāņu lielā izplatība ir skaidrojama ar ilgstošu rīcības trūkumu un nekoordinētu latvāņu ierobežošanu.
Informācija VAAD mājaslapā liecina, ka ikvienam ir jāinformē VAAD par teritorijām, kurās aug Sosnovska latvānis, ja viņa rīcībā ir šādas ziņas. Iestāde izskata iesniegtās ziņas un iespēju robežās veic ar Sosnovska latvāni invadēto teritoriju uzmērīšanu.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir viena no organizācijām, kas ir iesaistīta invazīvo jeb svešzemju sugu ierobežošanā. Tā līdzdarbojas Eiropas Komisijas vides programmas integrētajā projektā “LIFE-IP LatViaNature”, kurā viena no pilottēmām ir invazīvo sugu pārvaldības uzlabošana Latvijā, informē projekta komunikācijas vadītāja Anda Zakenfelde.
2020. gadā uzsāktajā programmā daļa pasākumu jau ir īstenoti, piemēram, “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros izveidota interneta vietne, kurā apkopota informācija iedzīvotājiem par invazīvajām svešzemju sugām un to izplatību Latvijā, tiek nodrošināta iespēja ziņot par invazīvo sugu izplatību, sniedzot ieguldījumu problēmas apzināšanā.
Līdz 2027. gadam plānots testēt metodes invazīvo sugu izskaušanai un ierobežošanai, t. sk. pilotteritorijas 100 ha platībā, kurās tiks izmēģinātas piecu invazīvo augu sugu (kas ir vairāk izplatījušās un ar skaidri zināmu, zinātniski pierādītu negatīvu ietekmi) jaunas, dabai draudzīgas un izmaksu aspektā efektīvas ierobežošanas metodes.
Savukārt 30. janvārī izsludināta otrā mazo grantu programma, lai meklētu inovatīvas idejas invazīvo sugu pārvaldīšanai un veicinātu zemes īpašnieku izglītošanu. Šajā konkursā prioritāras ir piecas invazīvās sugas – puķu sprigane, vārpainā korinte, Kanādas zeltslotiņa, ošlapu kļava un krokainā roze –, zina teikt “LIFE-IP LatViaNature” projekta eksperts Jēkabs Dzenis.
Konkursa kopējais finansējums ir 30 000 eiro, savukārt viena projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir no 1000 līdz 5000 eiro ar atbalsta apjomu līdz 100%.
Pirmajā mazo grantu programmas konkursā, kas norisinājās 2022. gada pavasarī, kā prioritāri apkarojamās sugas bija izvirzītas – puķu sprigane, Kanādas zeltgalvīte, Spānijas kailgliemezis, krokainā roze, ošlapu kļava un vārpainā korinte. Tās tiek atzītas par invazīvām sugām Eiropas vai nacionālā mērogā.
Lielākā interese bija par Spānijas kailgliemeža izskaušanu, stāsta J. Dzenis, minot, ka atbalstīto projektu ieviesēji šīs sugas ierobežošanai testē gan mobilos pīļu ganāmpulkus, gan elektrisko žogu lietošanu, bioloģisko atkritumu apstrādi un dažādas intensitātes limnicīdu lietošanu.
Tomēr pilnvērtīgai invazīvo sugu izskaušanas metožu efektivitātes novērtēšanai ir nepieciešami vairāki gadi, uzsver J. Dzenis.
Informatīvajā ziņojumā norādīts –, ja netiek izpildītas regulas prasības par invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, Latvijai noteiktā vienreizējā soda maksājuma summa ir 308 000 eiro, vienreizējā soda maksājuma minimālā pamatsumma par dienu ir 124,20 eiro dienā, savukārt maksimālā – 2484 eiro. Turpretī kavējuma nauda ir noteikta no 372,60 līdz 22 356 eiro apmērā par katru kavējuma dienu.
Turklāt ES Tiesai ir tiesības uzlikt pienākumu dalībvalstij samaksāt tai piespriesto naudas sodu jau ar pirmo ES Tiesas spriedumu, un finansiālās sankcijas tiks noteiktas arī tādā gadījumā, ja tiesvedības laikā dalībvalsts pārkāpumu novērsīs. Soda naudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no saistību izpildes.
