FOTO: Zane Bitere, LETA.
Ar grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā plānots noteikt, ka turpmāk tas regulēs arī jautājumus, kas saistīti ar invazīvajām sugām. Likumprojektā Ministru kabinetam (MK) deleģēts izdot Latvijas invazīvo sugu sarakstu, kā arī noteikt ierobežojošos un apkarošanas pasākumus. Savukārt zemes īpašniekiem vai tiem, kuriem zeme nodota lietošanā vai valdījumā, būs jāveic invazīvo sugu pārvaldīšanas pasākumi, lai novērstu to tālāku izplatību.
Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā izstrādāti, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību noteiktos Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pienākumus attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, likumprojekta anotācijā norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Minētais likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.
LV portāls jau vēstīja, ka Latvija un vēl piecas ES dalībvalstis atbilstoši regulai Nr. 1143/2014 nav izstrādājušas, īstenojušas un Eiropas Komisijai (EK) paziņojušas rīcības plānu, kā novērst svarīgākos invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus, tāpēc EK pret attiecīgajām valstīm ir vērsusies ES Tiesā.
VARAM akcentē, ka tiesvedības process ir izbeigts.
Plašāk par tēmu >>
Pašlaik regulas sarakstā iekļautas 88 augu un dzīvnieku sugas, kuras rada apdraudējumu Eiropas mērogā, piemēram, ūdens hiacinte, Āzijas sirsenis un jenots.
Dalībvalstīm ir pienākums veikt iedarbīgus pasākumus, kas novērstu minēto sugu tīšu vai netīšu ieviešanu ES, tās atklāt un ātri iznīdēt agrīnajā invāzijas posmā vai, ja sugas jau ir saviesušās, iznīdēt, ierobežot vai neļaut tālāk izplatīties.
Invazīvās sugas ir dzīvnieku, augu un sēņu sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, tās izplatās ļoti strauji, tām nav dabisko ienaidnieku, tās dominē un izkonkurē vietējās sugas, skaidrots anotācijā. Invazīvās sugas ir nopietns drauds bioloģiskajai daudzveidībai un dabiskajām ekosistēmām.
Šobrīd Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 “Invazīvo augu sugu saraksts” ir iekļauta viena augu suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden).
Sosnovska latvānis ir vienīgā invazīvā suga, kuras iznīcināšanai un izplatības ierobežošanai Latvijā kopš 2006. gada veikti plaša mēroga pasākumi, un zemes īpašniekiem attiecīgās sugas izplatības ierobežošana ir pienākums. Tomēr Sosnovska latvāņa izplatību Latvijā nav izdevies samazināt.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pie grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā strādāja kopš aprīļa otrās puses. Komisijas sēdē 21. maijā abos likumprojektos tika pabeigta priekšlikumu izskatīšana uz otro lasījumu.
Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzēts papildināt 1. pantu, nosakot, ka tajā lietotais termins “invazīva suga” atbilst regulā Nr. 1143/2014 ietvertajam terminam “invazīva svešzemju suga”.
Regulas 3. pantā noteikts: invazīva svešzemju suga ir svešzemju suga, par kuru konstatēts, ka tās introdukcija vai izplatīšanās apdraud vai kaitīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību un attiecīgos ekosistēmu pakalpojumus.
Likumā plānots iekļaut arī terminu “invazīvas sugas indivīds”. Tas ir dzīvs organisms jebkurā tā attīstības stadijā vai dzīva organisma daļa, kas saglabājusi dzīvotspēju un no kuras var attīstīties dzīvs organisms.
Papildinot likuma 4. pantu, Ministru kabinetam paredzēts noteikt invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumus, kompetentās iestādes un to funkcijas, tai skaitā:
Likumprojektā Ministru kabinetam deleģēts līdz 2024. gada 31. decembrim izdot Latvijas invazīvo sugu sarakstu, kā arī noteikt ierobežojošos un apkarošanas pasākumus.
Ar grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likuma 6. pantā noteiks kompetentās iestādes invazīvo sugu introdukcijas, izplatīšanās, pārvaldības un profilakses jomā.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) būs kompetentā iestāde attiecībā uz ES invazīvo sugu sarakstu, bet Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) – Latvijas invazīvo sugu sarakstu.
Valsts meža dienestam (VMD) paredzēts veikt pienākumus saistībā ar invazīvajām savvaļas sauszemes dzīvnieku medījamajām sugām.
Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” pildīs kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām jūras un piekrastes sugām.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veiks kompetentās iestādes pienākumus saistībā ar invazīvajām sugām uz robežas.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) kontrolēs invazīvās saldūdens augu sugas.
Lai nodrošinātu invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, likumprojektā bija noteikts izveidot invazīvo sugu konsultatīvo padomi. Tāpat tika paredzēts, ka padome vērtēs, ko iekļaut nacionālajā invazīvo sugu sarakstā.
Saeimas komisijā raisījās diskusijas, vai konsultatīvo padomi nepieciešams noteikt ar likumu. VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norādīja, ka līdzšinējā praksē konsultatīvās padomes ir nostiprinātas ar likuma spēku. Patlaban konsultatīvās padomes ir paredzētas gan likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, gan Vides aizsardzības likumā.
Taču Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks un deputāte Linda Matisone oponēja, ka izpildvara pati var noteikt, cik plašas konsultatīvās padomes veidot.
Līdz ar to Saeimas komisijā netika atbalstīta norma par konsultatīvās padomes veidošanu.
Debates izvērtās par likumprojekta 9. pantu, kuru bija iecerēts papildināt ar piekto daļu, nosakot, ka ir jāiznīcina invazīvās sugas, ja tās izplatījušās zemes vienībā, kas atrodas personas īpašumā, lietošanā vai valdījumā.
Saeimas Juridiskā komisija vērsa uzmanību, ka likumprojektā piedāvātā sākotnējā redakcija paredz katram zemes īpašniekam (lietotājam vai valdītājam) pienākumu iznīcināt tā īpašumā (lietošanā vai valdījumā) esošās invazīvās sugas.
Turklāt likumprojektā noteikta administratīvā atbildība fiziskajām un juridiskajām personām par invazīvo sugu izplatīšanās un vairošanās pieļaušanu un ierobežošanas pasākumu neīstenošanu.
Konkrētais zemes īpašnieka pienākums ir saistīts gan ar finansiālajiem izdevumiem, gan to, ka netiek paredzēts saprātīgs pārejas periods attiecīgo darbību īstenošanai, uzsvēra Juridiskā komisija.
Izskatot strīdīgo likumprojekta normu pēc nedēļas, deputāti atbalstīja VARAM priekšlikumu, kas noteic: zemes īpašniekiem vai tiem, kuriem tā nodota lietošanā vai valdījumā, jāveic invazīvo sugu pārvaldīšanas pasākumi, lai novērstu to tālāku izplatību.
Deputāti uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu papildināt likumu ar 23.2 pantu “Invazīvo sugu izplatības apzināšana”.
Tas paredz, ka valsts pārvaldes iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informāciju par ES sarakstā iekļauto invazīvo sauszemes augu sugu izplatību sniedz Valsts augu aizsardzības dienestam, savukārt par pārējo invazīvo sugu izplatību – Dabas aizsardzības pārvaldei.
Turpretī ikviena persona par tās īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošajām invazīvo sugu invadētajām platībām vai, ja personas rīcībā ir ziņas par invazīvajām sugām, ES sarakstā iekļauto invazīvo sauszemes augu sugu izplatību informē VAAD, bet par pārējo invazīvo sugu izplatību – DAP.
Invazīvo sugu uzraudzībā iegūto informāciju par ES sarakstā iekļautajām invazīvajām sauszemes augu sugām apkopo VAAD Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu izplatības datubāzē, savukārt par pārējām invazīvajām sugām – DAP dabas datu pārvaldības sistēmā.
Sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka, ieviešot Latvijas invazīvo sugu sarakstu, pašvaldībām būs tiesības izdot saistošos noteikumus, lai savā teritorijā apkarotu invazīvās sugas. “Tā būtu pašvaldības izšķiršanās – izdot vai neizdot attiecīgos saistošos noteikumus –, jo zināms, ka ne visās pašvaldībās ir invazīvās sugas,” komisijas sēdē teica D. Vilkaste.
Pieeju atbalstīja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa: “Atsevišķas pašvaldības saņem iedzīvotāju sūdzības par invazīvajām sugām ar aicinājumu rīkoties. Liela problēma ir Spānijas kailgliemezis. Svarīgi, lai saistošo noteikumu izdošana būtu pašvaldības tiesības, nevis pienākums.”
Turpretī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Sanita Ozoliņa ierosināja: “Likumprojekts deleģē MK izdot Latvijas invazīvo sugu sarakstu, kā arī noteikt apkarošanas pasākumus. Tātad visā valstī būs vienots regulējums. Pašvaldībām ieteiktu nevis izdot saistošos noteikumus un paredzēt ierobežojošos pasākumus, bet atbilstoši MK noteikumiem pieņemt vispārīgo administratīvo aktu un savā teritorijā noteikt, kura suga un ar kādiem pasākumiem tiek apkarota. Tādā gadījumā nebūtu jāizdod pašvaldību saistošie noteikumi.”
“Līdzīgi ir ceļu satiksmē,” paskaidroja S. Ozoliņa, “ir MK noteikumi, kas noteic, kā atbilstoši katrai ceļa zīmei būtu jārīkojas ceļu satiksmes dalībniekam. Pašvaldība ir tiesīga ar vispārīgo administratīvo aktu, proti, ceļa zīmi, noteikt, kā būtu jārīkojas konkrētajā administratīvajā teritorijā.”
Gan VARAM un LPS, gan deputāti piekrita Juridiskā biroja ierosinājumam, atzīstot, ka pašvaldībām būtu jārīkojas saskaņā ar MK noteikumiem.
Deputāts J. Patmalnieks ieteica likumprojektā definēt, ka Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļautos sugu pārvaldības pasākumus var noteikt pašvaldība.
Saeimas komisija nolēma precizēt tiesību normas redakciju, gatavojot likumprojektu uz trešo lasījumu.
Ar grozījumiem likuma 30.1 pantā plānots noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem invazīvo sugu pārvaldības jomā.
Par ES invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu turēšanu, izmantošanu, tostarp ierobežotos apstākļos, tai skaitā pētniecībai vai saglabāšanai ārpus dabiskās dzīvotnes, maiņu vai jebkāda cita veida nodošanu citām personām bez kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas, kā arī tirdzniecību vai laišanu tirgū paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām (līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 600 naudas soda vienībām (līdz 3000 eiro).
Turpretī par ES invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu audzēšanu, kultivēšanu vai transportēšanu, izņemot sugas transportēšanu uz objektu iznīcināšanai, bez kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas, kā arī izplatīšanu vidē vai izplatīšanās pieļaušanu, tostarp ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu, plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 300 naudas soda vienībām (līdz 1500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 600 naudas soda vienībām (līdz 3000 eiro).
Par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu, kā arī šādus indivīdus saturošu izstrādājumu un produktu izplatīšanās pieļaušanu, tostarp ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu, paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 300 naudas soda vienībām (līdz 1500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 600 naudas soda vienībām (līdz 3000 eiro).
Administratīvā pārkāpuma procesu par šī likuma 30.1 pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz ES sarakstā iekļautajām invazīvajām augu sugām veiks VAAD, bet invazīvajām dzīvnieku sugām – DAP.
