FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Oktobrī Zemkopības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos un noteikumos par koku ciršanu mežā. Tie izsaukuši asus iebildumus no vides aizsardzības organizācijām, kuras uzskata, ka plānotās izmaiņas apdraud ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu. Savukārt ministrija uzsver, ka izmaiņas samazinās administratīvo slogu meža nozarē, un solās ņemt vērā vairākus iesniegtos priekšlikumus.
Abi noteikumu projekti – gan grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”, gan grozījumi noteikumos Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” – izstrādāti, lai mazinātu administratīvo slogu meža nozarē. Tā norādīts noteikumu projektu anotācijā, un sarunā ar LV portālu to apstiprina arī Zemkopības ministrijas (ZM) Meža resursu un medību nodaļas vecākā eksperte Lelda Pamovska.
“Abi MK noteikumi ir saistīti,” skaidro L. Pamovska. “Šobrīd apspriešanai nodotās redakcijas ir tikai iecere, un saskaņošanas procesā tās vēl mainīsies. Patlaban tiek izvērtēti sabiedriskajā apspriešanā sniegtie viedokļi. Noteikumu grozījumi tiks precizēti un pēc tam nosūtīti ministrijām saskaņošanai. Pēc starpinstitūciju saskaņošanas normatīvi valdībā varētu tikt skatīti nākamā gada pirmajā pusē,” par tālāko informē ZM pārstāve.
Biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds atklātā vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai uzsvēra, ka, virzot jaunus grozījumus “Noteikumos par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos”, netiekot ievērots ilgtspējīgs Latvijas mežu apsaimniekošanas princips. Organizācijas uzskata, ka tādējādi tiek mēģināts apiet Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2023-01-03.1
Vides aizsardzības organizāciju skatījumā grozījumu projektos tiek ignorēti Satversmes tiesas norādījumi par nepieciešamību līdzsvarot ekonomiskās intereses ar vides aizsardzību.
Jāatgādina, ka lieta tika izskatīta pēc vides aizsardzības organizāciju pieteikuma par MK 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs, atbilstību Satversmes 115. pantā ietvertajam ilgtspējības principam. Pieteikuma iesniedzēji bija norādījuši, ka apstrīdētajā normā noteiktās galvenās cirtes caurmēra samazināšanas dēļ tiks pieļauta daudz jaunāku priežu, egļu un bērzu mežu ciršana, kas negatīvi ietekmēs meža ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību.
Satversmes tiesa šo normu atzina par neatbilstošu Satversmes 115. pantam, kurš aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kurš var ietekmēt vidi, jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās intereses.
|
Plašāk par tēmu >>
|
Komentējot vides aizsardzības organizāciju bažas, Zemkopības ministrijas pārstāve L. Pamovska uzsver: “Nekādā mērā neradām apstākļus, lai varētu apiet Satversmes tiesas spriedumu vai samazināt galvenās cirtes caurmēru. Noteikti ne, jo “Noteikumos par koku ciršanu mežā” ir saglabāts 12. punkts, kas paredz: ja rodas šaubas par to, vai koku caurmērs atbilst 7. pielikumā noteiktajām vērtībām, tad tas tiek uzmērīts un noteikts pēc iepriekšējās metodes. Tajos gadījumos, kad ir skaidrs, ka Meža valsts reģistrā reģistrētais caurmērs ir mežaudzē un tas pieļauj mežaudzes nociršanu, neprasīsim papildu mērījumus. Jo meža inventarizācijas veicējs – sertificēta persona – jau mežā ir bijis un caurmēru uzmērījis.”
L. Pamovska pieļauj – viedoklis par mēģinājumu apiet Satversmes tiesas spriedumu varēja rasties tāpēc, ka grozījumi “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos” paredz 20% pieļaujamo novirzi koku caurmēra noteikšanā.
Vides aizsardzības organizācijas atklātajā vēstulē premjerministrei uzsver, ka šādas pieļaujamās novirzes noteikšana faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem ilgtspējības principiem.
“Koku caurmēru visgrūtāk ir noteikt attālināti. Tāpēc bija iecerēts noteikt lielāku pieļaujamo novirzi, bet, saprotot, ka šis jautājums ir tik ļoti jūtīgs, visticamāk, atteiksimies no 20% pieļaujamās novirzes un noteiksim to 10% robežās, kā tas bija iepriekš,” sarunā ar LV portālu norādīja ZM pārstāve.
Sabiedriskajā apspriešanā biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Valters Kinna pauda viedokli, ka grozījumus “Noteikumos par koku ciršanu mežā” nevar virzīt tālāk, pirms nav izvērtētas un apstiprinātas jaunas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (iepriekšējā perioda pamatnostādnes bija paredzētas 2015.–2020. gadam), kurās būtu arī novērtēta ietekme uz vidi.
Tikmēr L. Pamovska norāda, ka izmaiņas, kas saistītas ar ietekmi uz vidi, patlaban minētajos noteikumos netiek virzītas. “Šīs idejas esam nodevuši darba grupai, kas sagatavo jaunas nozares pamatnostādnes. Tādi grozījumi tiks virzīti tikai tad, kad būs veikts ietekmes uz vidi novērtējums topošajām pamatnostādnēm,” skaidro L. Pamovska. Viņa prognozē, ka tas nenotiks 2025. gada pirmajā pusē.
Būtiskākais, ko šobrīd plānots grozīt minētajos noteikumos par koku ciršanu mežā un meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas apriti, ir dažādu mērījumu un administratīvu darbību, piemēram, koku vai cirsmas robežu apkrāsošanas prasību, atcelšana, stāsta ZM pārstāve.
Piemēram, grozot MK noteikumu par koku ciršanu mežā 11. punktu, paredzēts, ka galvenās cirtes caurmēru noteikšanai, neproduktīvo mežaudžu noteikšanai, kā arī cirsmas robežu noteikšanai turpmāk būs jāizmanto nevis meža īpašnieku speciāli veiktie mērījumi, kas jāiesniedz Valsts meža dienestam, bet gan Meža valsts reģistrā reģistrētie meža inventarizācijas veicēju veiktie mērījumi un dati.
“Grozījumi koku ciršanas noteikumu 72. punktā paredz arī atteikties no vējgāžu cirsmu iezīmēšanas dabā pirms ciršanas. Šobrīd ir jālodā pa sagāztajiem kokiem un ar krāsu jāiezīmē cirsmas robežas. Šādā situācijā tomēr varētu būt apdraudēta cilvēku drošība,” saka L. Pamovska. “Vēlamies virzīties uz to, ka vējgāžu cirsmu robežas tiek uzmērītas pēc ciršanas.”
“Jau divus gadus VMD strādā ārkārtas stāvoklī egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās dēļ. Prakse ir pierādījusi, ka MK noteikumos paredzētā mizgraužu bojājumu noteikšanas procedūra ir ļoti sarežģīta. Šo divu gadu laikā ir pierādījies, ka ārkārtējās situācijās izmantotā atvieglotā procedūra “strādā” un pēc tās ļoti labi var noteikt mizgraužu bojājumus,” skaidro L. Pamovska.
Zinātnieki ir pierādījuši: ja uz hektāra ir desmit mizgraužu bojātas egles, tad tas nozīmē, ka mizgrauzis dzīvo arī eglēs, kurās to “ar aci” neredz. Līdz ar to ir bojāta visa mežaudze.
Atviegloto procedūru paredzēts iestrādāt MK noteikumu par koku ciršanu mežā 38.1 punktā, un tā pavers iespēju vienkāršāk noteikt egļu astoņzobu mizgraužu bojātās mežaudzes un tās nocirst.
Atzinīgi par šādām izmaiņām izsakās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes profesors, mežzinātņu doktors Linards Sisenis.
“Ja nebūtu pašreizējā birokrātiskā sloga, tad varētu ātrāk rīkoties katastrofālajā situācijā, kāda Latvijā izveidojusies ar egļu astoņzobu mizgrauzi, kas masveidā savairojies aizsargājamajās dabas teritorijās, no tiem radot ekspansiju saimnieciskajos mežos,” norāda L. Sisenis.
“Vai nopostītās, nokaltušās mežaudzes veicinās bioloģisko daudzveidību un ogļskābās gāzes piesaisti? Droši vien efekts būs pretējs. Līdz šim situācija tikusi risināta, ik gadu izdodot speciālu Valsts meža dienesta rīkojumu mizgraužu postījumu ierobežošanai. Tagad nepieciešamā rīcība mizgraužu postījumu ierobežošanai beidzot ir iekļauta ZM piedāvātajās noteikumu izmaiņās,” komentē mežzinātņu doktors.
Vides aktīvisti iebilst arī pret grozījumiem MK noteikumu par koku ciršanu mežā 15. un 16. punktā, kur maksimālās kailcirtes platības palielinātas no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu, ar iespēju šo ierobežojumu neievērot, plānojot vairākas kailcirtes vienā nogabalā.
“Šobrīd ir noteiktas dažādas kailcirtes cirsmu platības – maksimālā cirsma var būt gan divi, gan pieci hektāri. Ir atšķirīgas prasības par to, kā šīs cirsmas, meža tipus var vai nevar apvienot vienā cirsmā. Lai administrēšana būtu vienkāršāka, plānots visos meža tipos noteikt maksimālo kailcirtes platību – piecus hektārus,” skaidro L. Pamovska.
“Šie grozījumi būtisku ietekmi uz vidi neatstās, jo nocirst var to, kas ir sasniedzis galvenās cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru,” apgalvo ZM pārstāve. “Ja nogabals aizņem trīs hektārus, tad tagad būtu jācērt divos paņēmienos – vienreiz būtu jāveido cirsma ar diviem hektāriem, bet otrreiz – vienu hektāru. Starplaiks starp divām cirsmām ir trīs gadi. Ar šiem grozījumiem paredzam, ka visus trīs hektārus uzreiz varēs nocirst vienā reizē.”
Vides aizsardzības organizācijas arī iebilst pret to, ka tiek paplašināts neproduktīvās mežaudzes kritērijs, kas ļautu cirst priežu un bērzu mežus jau 40 gadu vecumā, neskatoties uz likumā noteikto galvenās cirtes vecumu priedei (101 gads) un bērzam (71 gads).
“Noteikumu par koku ciršanu mežā” grozījumu 29. punktu precizēsim, saglabājot iepriekš noteikto vecumu (70 gadi) neproduktīvas priežu mežaudzes ar lielu bērzu vai citu koku sugu piemistrojumu nociršanai, jo bija ieviesusies tehniska kļūda.
Galvenās cirtes vecums tiek saglabāts, bet runa ir par neproduktīvajām mežaudzēm, kurās priedi kā saulmīļa sugu līdz 70 gadu vecumam ir izkonkurējis bērzs.
Bērzs ir izaudzis, sasniedzis galvenās cirtes vecumu, bet konkurences cīņā nomocītā priede nespēj labi augt tālāk. Līdz ar to mežaudze ir neproduktīva, labāk to nocirst un iestādīt jaunu,” skaidro ZM pārstāve.
Vides aizsardzības organizācijas uzsver: ar grozījumiem “Noteikumos par koku ciršanu mežā” paredzot, ka izcirtums līdz 0,5 hektāriem vairs netiek uzskatīts par kailcirti, tiek apiets kailciršu regulējums.
“Ievērojām Eiropas Savienības vadlīnijas par dabai tuvu mežsaimniecību, tajās ir ieteikta atvērumu platība no 0,2 līdz 0,5 hektāriem. Daļā Eiropas valstu pat divus hektārus neuzskata par kailcirti,” atbild L. Pamovska.
“Grozījumi 26. punktā vairāk ir plānoti izlašu ciršu attīstībai, nevis kailcirtes regulējuma apiešanai. Tur, kur kailcirte ir atļauta, meža īpašnieks izlases cirti cērt pēc saviem ieskatiem, un regulējums par izcirtumiem nav tik būtisks, jo viņš var izvēlēties veikt kailcirti. Šis regulējums ir ļoti svarīgs teritorijās, kurās kailcirte ir aizliegta. Lai mežaudzi varētu apsaimniekot ar izlases cirtēm, lai to varētu novākt pakāpeniski un tajā pašā laikā izcirtumos atjaunotos jaunā mežaudze, maksimāli atļautais atvērums ir palielināts no 0,2 līdz 0,5 hektāriem,” skaidro ZM pārstāve.
“Zinātnieki jau sen ir norādījuši, ka priede neatjaunojas mazos atvērumos. Lielākos atvērumos varēs veidoties jaunā mežaudze,” piebilst ZM pārstāve.
“Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos” papildus plānots arī noteikt, ka šo atvērumu neizdala kā atsevišķu nogabalu, līdz ar to veidojot izlases ciršu saimniecību.
Vides aizsardzības organizācijas arī iebilst pret atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, aizstājot to ar meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par saimniecisko darbību. Organizāciju vērtējumā tas pasliktinās Meža valsts reģistra datu kvalitāti un radīs pamatu nepietiekamai kontrolei pār mežu apsaimniekošanu.
“Noteikumu 34.1 punktu labosim. Tajos gadījumos, kad ir jānosaka mežaudzes raksturojošie rādītāji, piemēram, palikušās mežaudzes augstums, šķērslaukums un caurmērs, šo pārskatu varētu parakstīt meža inventarizācijas veicējs, lai nemazinātu Meža valsts reģistra datu kvalitāti,” apliecina ZM pārstāve.
Vienlaikus L. Pamovska uzsver, ka reģistra datu kvalitāte nepasliktināsies. “Tieši otrādi – šīs izmaiņas uzlabos datu kvalitāti. Ik gadu tiek iesniegts ļoti daudz pārskatu. Un, ja tajos pievienos datus par palikušās mežaudzes augstumu, šķērslaukumu un caurmēru, tad iegūsim precīzāku informāciju par palikušo mežaudzi. Šobrīd tā nav. Paiet 10, 15 gadi līdz atkārtotai inventarizācijai, kurā tiek noteikts, kāda ir palikusī mežaudze,” pašreizējā regulējuma nepilnības skaidro ZM pārstāve.
Ar grozījumiem MK noteikumos par koku ciršanu mežā 84.2. punktā tiek plānots pagarināt ciršanas apliecinājuma derīguma termiņu no trīs uz pieciem gadiem.
“Pirms diviem gadiem ļoti būtiski, pat desmitkārtīgi, pacēlām apliecinājuma izmaksas (valsts nodeva). Tagad ir tā – ja nav paspēts trīs gadu laikā cirsmu nocirst, tad apliecinājums jāsaņem no jauna un valsts nodeva jāmaksā atkārtoti,” skaidro ZM pārstāve.
Vēl nozīmīgas izmaiņas veiktas MK noteikumu par koku ciršanu mežā 54.1 un 55. punktā.
“Par šiem punktiem iepriekš lēma Meža konsultatīvā padome. Virzot apstiprināšanai šobrīd ar Satversmes tiesas lēmumu atceltos galvenās cirtes caurmērus, kā kompromiss tika noteiktas papildu dabas aizsardzības prasības – galvenajā cirtē pēc caurmēra tika palielināts 54. punktā noteiktais saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts noteikumu 55. punktā noteikto saglabājamo sauso koku skaits. Tagad papildus noteiktās prasības tiks atceltas,” skaidro ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākā eksperte.
Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās un ar tālizpētes metodēm var iegūt aizvien precīzākus datus, tiek grozīti “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”.
“Par meža inventarizāciju maksā meža īpašnieks, bet valsts uzliek pienākumu inventarizāciju iesniegt Meža valsts reģistrā,” akcentē L. Pamovska. “Tātad valsts vajadzību pēc datiem apmaksā meža īpašnieki. Tāpēc esam procesā, ka valsts datus varētu iegūt ar tālizpētes metodēm.”
“Ar grozījumiem tālizpētes datu izmantošana nekādā mērā netiek noteikts kā pienākums, bet tiek radīta iespēja tāpizpētes datu izmantošanai, kas būs būtisks solis uz priekšu meža uzraudzībā,” secina ZM pārstāve.
1 Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-01-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/351095-par-ministru-kabineta-2012-gada-18-decembra-noteikumu-nr-935-noteikumi-par-koku-cirsanu-meza-7-pielikuma-ciktal-ar-to-tiek-sama.
