Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Latvijā tiesiskais regulējums, kas nosaka īpašuma atmešanu, ir minimāls, turklāt tas nav līdz galam sakārtots. Šo iemeslu dēļ īpašuma atmešanas procedūra reti tiek izmantota, lai gan cilvēku interese par to ir liela.
Ja īpašnieks vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu, viens no drošākajiem veidiem, kā no tā atbrīvoties, ir slēgt atsavināšanas darījumus, t. i., vai nu pirkuma, dāvinājuma, maiņas vai uztura līgumu, atrodot cilvēku, kurš vēlas īpašumu iegūt sev, skaidro zvērināta notāre Zane Ernštreite.
Tomēr ir situācijas, kad otru cilvēku īpašuma pārņemšanai nevar atrast. Tad, kā paredzēts Civillikuma 1032. pantā, iespējams lietu atmest, to citiem nenododot. Šādā gadījumā ir jāiet pie notāra, jāraksta akts, un notārs to nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor”.
Ja lietu atmet, nenododot citiem, tad Civillikuma 930. pants paredz, ka nekustamas bezīpašnieka lietas pieder valstij. Īpašums uz valsts vārda tiek ierakstīts Zemesgrāmatā, un tiek rīkota izsole, līdzīgi kā gadījumos, kad tiek atsavināta bezmantinieka manta.
„Nevar būt tā, ka īpašumu atmet, bet valsts to nepieņem. Visos gadījumos valstij tas ir jāpieņem,” uzsver zvērināta notāre.
Vai lietu var atmest, to nenodot citam? Piemēram, aizslēgt mājas durvis un aizbraukt strādāt uz Īriju. Z. Ernštreite norāda, ka cilvēki tā dara, bet šāda rīcība nav pārdomāta. Visas trešās personas – valsts, pašvaldība, kaimiņi – uzskatīs, ka māja pieder konkrētam cilvēkam, jo viņš ir reģistrēts Zemesgrāmatā kā īpašnieks. Turklāt katru gadu būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).
Kas var būt īpašums, no kura vēlas atbrīvoties? Tas ir viss, kas var piederēt, – ne tikai zeme vai ēkas, bet arī dārglietas, automašīnas, nauda, grāmatas, arī mājdzīvnieki.
Dzīvniekus, piemēram, var aizvest uz patversmi, bet nekustamo īpašumu nav kur aizvest, tāpēc ir jādara zināms, ka no tā vēlas atteikties.
Cilvēki diezgan bieži vēlas īpašumu atmest, bet to, kuri iziet īpašuma atmešanas procedūru, ir maz. Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, par to netiek plaši runāts, līdz ar to šis process tiek reti izmantots. Otrkārt, Civillikumā par to ir tikai daži panti, regulējums ir ļoti šaurs, minimāls, spriež notāre.
Iemesli īpašuma atmešanai ir dažādi. Parasti tas notiek tad, ja īpašums ir mantots, piemēram, ārpus pilsētām esošas lauksaimniecības zemes, meži, kas atrodas tālu no mantinieka dzīvesvietas. „Mežs ir jācērt, par to ir jārūpējas, jāstāda no jauna. Savukārt lauki ir jāpļauj, grāvmalas ir jātīra. Ja to nedara, piemēro sodus,” skaidro Z. Ernštreite. „Bet persona nevēlas būt ne lauksaimnieks, ne mežsaimnieks. Turklāt ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tātad īpašumtiesību saglabāšana un apsaimniekošana personai rada tikai zaudējumus, bet jaunu īpašnieku nevar atrast.”
Otrs iemesls, kāpēc atmet īpašumu, ir tas, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas. Atbrīvoties no dzīvokļiem, mājām un zemes, kuru var apbūvēt, ir vieglāk, jo vienmēr var atrast pircēju. No īpašumiem, kuri atrodas aizsargājamās teritorijās, kurās nedrīkst būvēt un veikt citas darbības, ir grūtāk atbrīvoties.
Mantojuma lietās likumiskie mantinieki, ja nav atstāts testaments vai mantojuma līgums, manto visu, kas mirušajam ir piederējis. „Praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad atklājas, ka mirušajai personai pieder īpašumi, kas nav reģistrēti Zemesgrāmatā. Par šādiem īpašumiem mantinieks neko nav zinājis un saka, ka man tos nevajag,” saka notāre. „Ja ir parakstīts iesniegums par mantojuma pieņemšanu, tad tiks mantots dzīvoklis, kurā dzīvo un kuru grib mantot, kā arī zemes gabals tālu prom Latvijas laukos.”
Ko darīt ar zemi? Vislabākais risinājums būtu runāt ar kaimiņiem, kas, iespējams, grib paplašināt sava īpašuma robežas. Dzīvokli var mēģināt piedāvāt pašvaldībai, tas varētu būt noderīgs sociālajām funkcijām. Bet zeme, piemēram, pašvaldībai var noderēt sporta vai bērnu rotaļu laukuma izbūvei.
Šajos gadījumos tā nebūs īpašuma atmešana, bet gan piedāvājums pirkumam vai pieņemšanai kā dāvinājumam.
Savukārt, ja kaimiņam nav naudas zemes nopirkšanai, viens no variantiem ir slēgt dāvinājuma līgumu. Tomēr gan valsts nodeva (3% no nekustamā īpašuma vērtības), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 20 %. Šeit – red. piez.) tam, ka tiek saņemta manta no svešas personas, ir gana augsts.
Civillikuma 2015. pants atļauj slēgt līgumu par simbolisku samaksu, t.i., draudzības pirkums, kura maksa ir noteikta zemāka nekā pirkuma tirgus vērtība vai kadastrālā vērtība, vai pat zemāka par to. Nav aizliegts līgumu slēgt arī viena eiro vērtībā. Maksu nosaka līdzēji. To drīkst darīt tāpēc, ka pusēm ir īpašas attiecības. Pirkuma maksa nedrīkst būt zemāka tādēļ, lai izvairītos no nodokļu samaksas.
Svarīgi – lai īpašumu varētu atmest, tam ir jābūt ierakstītam Zemesgrāmatā. Civillikuma 994. pants nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama tikai tā persona, kura par tādu ir reģistrēta Zemesgrāmatā.
Personai ir jāiet pie notāra un jāizsaka sava griba. Notārs primāri pārbauda Zemesgrāmatas datus, noskaidro, vai nav kādu apgrūtinājumu, ierobežojumu, kas kavētu īpašuma atmešanu, – ķīlas, piedziņas, maksātnespējas atzīmes. Valsts nepārņem īpašumu, kas ir ar kaut ko apgrūtināts.
Ja nav finanšu līdzekļu, lai izpildītu saistības, visērtāk būtu vienoties ar kreditoru par personas īpašuma pārņemšanu.
Ja persona tomēr ir ar mieru pārņemt īpašumu ar visiem parādiem, svarīgi ir saprast, kas tie ir par parādiem. Tas nevar būt NĪN parāds – tam ir jābūt nomaksātam. Ja kreditors uzlicis atsavināšanas aizliegumu vai ķīlas atzīmi parāda dēļ, bet persona vienojas ar kreditoru, kā turpmāk tiks pildītas saistības, tad var slēgt pārņemšanas līgumu.
Kam ir jāsedz izmaksas? Parasti izdevumus sedz īpašuma pircējs. Ir gadījumi, ka izmaksas sedz tā puse, kas ir vairāk ieinteresēta darījuma nokārtošanā. Pusēm ir jāvienojas par izmaksām.
Ja īpašumam nav apgrūtinājumu un to var atmest, notārs raksta apliecinājuma aktu, ka persona atmet īpašumu un lūdz notāram to nosūtīt uz VID.
Mīnuss – persona nezina, cik ilgā laikā notiks īpašuma tiesību pārņemšana, nevienā likumā tas nav noteikts. Desmit gadi ir vispārējais noilgums civiltiesību praksē. Cik ilgi šis process notiek realitātē? Praksē bezmantinieka mantas pārņemšana, ātrākais, notiek divu mēnešu laikā.
Periodā, kamēr valsts pārņem atmesto lietu, par to ir jārūpējas tā iepriekšējam saimniekam, jāturpina pildīt saistības – jāmaksā NĪN, jāpļauj zāle, noteiktās dienās jāizkar valsts karogs, ja tā ir māja u. c.
Persona ir īpašnieks līdz brīdim, kad valsts pārņem īpašuma tiesības. Kā iespējams uzzināt, ka zeme vai māja viņam vairs nepieder? Z. Ernštreite norāda, ka likumdošanā tas nav regulēts. Zemesgrāmatas dati ir publiski pieejami, ik pa laikam persona var ievadīt kadastra numuru, savus datus un pārbaudīt, vai viņš joprojām ir īpašnieks.
Lai process būtu skaidrāks, likumdošanā būtu jānosaka termiņš, kādā valstij būtu jāpārņem atmestais īpašums, uzskata notāre. Ja persona konkrēti zinātu, ka tobrīd, kad tiek parakstīts īpašuma atmešanas akts, tas pāriet valsts ziņā, šo tiesisko institūciju izmantotu daudz biežāk.
Ja persona pārdomā un nevēlas īpašumu atmest, to nevar darīt, likumdošana šādu procesu neparedz. Valsts savu īpašumu var nodot, rīkojot izsoli, un tajā var piedalīties arī bijušais īpašnieks.
Vairāk par īpašuma atmešanu raidierakstā “Kā notiek īpašuma atmešana”.
