FOTO: Freepik.
Kam ir pienākums norēķināties par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķiniem, kas izrakstīti uz miruša cilvēka vārda, un kādas var būt sekas, ja tie netiek apmaksāti, – vairāk par to šajā LV portāla skaidrojumā.
Kādā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā nomira dzīvokļa īpašnieks. Dzīvokli turpināja izmantot mirušā īpašnieka sieva, pārvaldniekam par vīra nāvi neziņojot. Viņa turpināja apmaksāt visus apsaimniekošanas rēķinus, tai skaitā par atkritumu izvešanu, ko pārvaldnieks izrakstīja arī par aizgājēju. Mantojuma lietu atraitne sāka kārtot tikai pēc sešiem mēnešiem un apmēram pēc gada informēja pārvaldnieku, ka vīrs ir miris un viņa ir dzīvokļa jaunā īpašniece.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka pārvaldītāji praksē bieži saskaras ar situācijām, kad tuvinieki nepaziņo par radinieka nāvi.
Ir gadījumi, ka, lai gan cilvēks ir miris, rēķini par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem tiek izrakstīti, bet neviens tos neapmaksā vienu, divus, trīs mēnešus.
Tad pārvaldnieks sāk interesēties, kas ir noticis, un tajā brīdī viņš uzzina, ka cilvēks devies mūžībā.
Ja pārvaldniekam ir laba komunikācija ar mājas īpašniekiem, iespējams, kāds kaimiņš ātrāk pastāsta, ka konkrētā dzīvokļa īpašnieks ir miris, taču praksē mēdz arī rasties domstarpības ar mirušā mantiniekiem.
Maksu par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, sadzīves atkritumu izvešanu vai asenizāciju, dzīvokļu īpašnieki nereti nolemj aprēķināt, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto personu skaitu. To nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 524) 4.4. apakšpunkts.
Tādēļ situācijā, kad kāds no mājas iemītniekiem ir devies viņsaulē, apsaimniekošanas kontekstā var rasties jautājums –, vai mirusī persona ir jāizdeklarē?
Piemēram, LV portāla sadaļā “E-konsultācijas” tika iesūtīts šāds jautājums:
Esmu nekustamā īpašuma īpašniece. Kas notiek ar personu, kura bija deklarēta manā īpašumā, bet nu ir aizgājusi viņsaulē? Vai man ir jāraksta iesniegums par personas izdeklarēšanu? Vai arī tas notiek automātiski?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) atbilde:
Nekustamā īpašuma īpašniekam nav jāraksta iesniegums par mirušas personas deklarētās dzīvesvietas anulēšanu. Pēc personas miršanas fakta reģistrācijas Fizisko personu reģistrā ziņas par konkrēto mirušo personu vairs netiek iekļautas aktuālajā adresē deklarēto personu sarakstā.
Tomēr, kā liecina vairāki citi LV portālam iesūtītie jautājumi, attiecīgajā gadījumā var rasties situācija, ka rēķins par sadzīves komunālajiem pakalpojumiem arī turpmāk par aizgājēju tiek izrakstīts.
Ģ. Beikmanis norāda, ka neviens pārvaldniekam informāciju, ka persona ir izdeklarēta no konkrētās adreses, nesniedz.
Automātisku paziņojumu namu pārvaldnieks nesaņem.
Tāpēc realitātē pārvaldnieki turpina izrakstīt rēķinus attiecīgajam īpašniekam, kamēr nav pieejama informācija par dzīvokļa īpašnieku maiņu.
Arī zvērināta notāre Zane Ankrava piebilst: var būt gadījumi, ka neviens pārvaldniekam nepaziņo par personas, kura bija deklarējusies īpašumā, nāvi un pārvaldnieks nepieprasa aktuālās ziņas par deklarēto cilvēku skaitu un turpina sūtīt rēķinus.
“Ja neviens no mantiniekiem neinformē pārvaldnieku, ka persona ir mirusi un vairs nav deklarēta, viņam nav ziņu par to, ka mainījies deklarēto cilvēku skaits. Automātiski pārvaldnieks to neuzzina,” uzsver Z. Ankrava.
Tiesa, atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 20. pantam “persona reģistra informāciju par citu personu var saņemt uz motivēta iesnieguma pamata”. Tātad pārvaldnieki var pieprasīt informāciju PMLP par deklarētajām personām konkrētajā dzīvoklī.
Zvērināta advokāte Ieva Keterliņa akcentē, ka attiecīgā informācija ir par maksu. “Turklāt deklarēto cilvēku skaits īpašumā var mainīties kaut vai katru dienu.
Nevienam pārvaldniekam nav piekļuves tiešsaistes sistēmai, lai katru mēnesi sekotu līdzi tam, kā dzīvokļos mainās deklarēto personu skaits.
Tādēļ pārvaldīšanas līgumā dzīvokļa īpašniekam parasti tiek noteikts paziņošanas pienākums par dzīvokļa īpašumā deklarēto personu skaitu, bet ne vienmēr pielīgtas sankcijas par pienākuma neizpildi. Gadījumos, kad tiek piemērots MK noteikumu Nr. 524 4.4. apakšpunkts, deklarēto cilvēku skaitu īpašumos lielākoties noskaidro, uzsākot pārvaldīšanas darbības,” paskaidro advokāte.
Tomēr situācijas mēdz būt dažādas, un domstarpības par izrakstītiem pakalpojumu rēķiniem mirušam dzīvokļa īpašniekam nav retums. Problēma ir sarežģītāka, ja aizgājējs bija vienīgais iemītnieks dzīvoklī.
Piemēram, jautājums saistībā ar rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu:
Ir mirusi persona (vientuļa pensionāre), kura atstājusi vairākus testamentus, un notiek procedūra īpašuma mantošanai, kas ilgst vairākus mēnešus. Rēķini tiek maksāti, bet pārvaldnieks tos izraksta arī par atkritumu apsaimniekošanu, kas noteiktu apstākļu dēļ netiek izmantoti, bet citi cilvēki dzīvoklī nav reģistrēti. Vai ir likumīgi prasīt samaksu par pakalpojumu, kuru neviens neizmanto?
Atbild zvērināta advokāte I. Keterliņa:
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tai skaitā sadzīves atkritumu izvešanu.
Tā kā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu metodiku, pēc kuras piegādātos pakalpojumus aprēķina, noteic dzīvokļu īpašnieku kopība, atbilde uz jautājumu meklējama kopības pieņemtajos lēmumos un noslēgtajā pārvaldīšanas līgumā.
Maksājamā daļa lēmumā un līgumā var būt noteikta vienā no MK noteikumu Nr. 524 4. punkta apakšpunktos paredzētajiem veidiem, proti:
Ja metodika izvēlēta atbilstoši telpu skaitam vai domājamās daļas apmēram, tad rēķins par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu maksājams, neatkarīgi no pakalpojuma faktiskas neizmantošanas.
Ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, tiesu prakse paredz, ka atkritumu izvešanu rēķina par vienu personu. Citādi minēto situāciju var ļaunprātīgi izmantot.
Par visiem komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā, neatkarīgi no tā, vai tos reāli saņem vai nesaņem. Daudziem īpašniekiem dzīvokļi var stāvēt tukši vairākus gadus. Ļoti bieži gadās, ka dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, bet faktiski dzīvo ģimenes (it īpaši īres dzīvokļos). Izņēmumi iespējami tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Piemēram, kopība ar savu lēmumu noteic aprēķina metodiku par atkritumu izvešanu pēc MK noteikumu Nr. 524 4.4. apakšpunkta, papildus paredzot izņēmumu, ka aprēķins netiek veikts, ja persona ir mirusi un dzīvoklis nav apdzīvots.
Ģ. Beikmanis uzskata, ka par atkritumu izvešanu atbilstoši būtu maksāt, ņemot vērā reāli dzīvojošo, nevis deklarēto personu skaitu īpašumā. “Ir dzīvokļi, kuros neviens nav deklarēts, īpašums tiek izīrēts, taču tajā dzīvo daudz cilvēku. Vienlaikus iespējams, ka dzīvoklī ir deklarētas personas, kuras tur nedzīvo, un telpas stāv tukšas,” norāda asociācijas vadītājs.
Tomēr Ģ. Beikmanis piebilst, ka, cilvēkam nomirstot, parādi var sakrāties arī par obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, iemaksām uzkrājuma fondā u. c., kurus atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantam dzīvokļa īpašnieks sedz saskaņā ar viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēru.
“Lielākā daļa teritorijas uzkopšanas un pārvaldīšanas darbību tiek apmaksātas atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram,” uzsver asociācijas vadītājs.
Zvērināta advokāte I. Keterliņa uzskata, ka pēc konkrētā proporcionalitātes principa būtu jēgpilni vadīties, arī izrakstot rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu, kā to paredz MK noteikumu Nr. 524 4.1. vai 4.2. apakšpunkts, – atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam vai katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram.
Plašāk par tēmu >>
Ja mirusī persona mantojumā ir atstājusi dzīvokli daudzdzīvokļu namā, nereti jau mantojuma atklāšanās laikā kāds no potenciālajiem mantiniekiem sazinās ar pārvaldnieku un sāk norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, stāsta I. Keterliņa.
Iespējama arī situācija, ka zvērināts notārs, ja tiek izsludināta pieteikšanās mantojumam, iesaka iecelt mantojuma aizgādni, kurš laikā, kad tiek kārtota mantojuma lieta, rūpējas par īpašumu.
Zvērināta notāre Z. Ankrava akcentē: “Aizgādnība mantojumam tiek nodibināta tikai situācijās, kad notāram to lūdz ieinteresētā persona. Tādā gadījumā notārs nodibina mantojumam aizgādnību, savukārt aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Aizgādnību var nodibināt, kad ir ierosināta mantojuma lieta, un tā beidzas ar brīdi, kad mantojuma lieta tiek pabeigta.”
“Līgumu par komunālo vai jebkādu citu pakalpojumu saņemšanu īpašumā slēdz ar fizisko vai juridisko personu, un fiziskās personas nāves gadījumā parāds “seko” mantojuma atstājējam un pāriet mantiniekiem, ja tādi ir,” skaidro Z. Ankrava.
Turpretī Ģ. Beikmanis norāda, ka parādus par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem visbiežāk nomaksā mantojuma saņēmējs. Ir arī gadījumi, ka, lai atgūtu parādus, pārvaldīšanas uzņēmumi pie notāra uzsāk mantojuma lietu.
Jāpiebilst, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
“Likums paredz, ka īpašniekam pašam ir jāpiesakās, pārvaldniekam viņš nav jāmeklē,” tā I. Keterliņa, papildinot, ka pārvaldnieks dzīvokļa īpašnieku sāks meklēt tikai tad, ja būs dots pārvaldīšanas uzdevums piedzīt debitoru parādus un ja mājas lietā nebūs iesniegta aktuālā informācija par dzīvokļa īpašnieku.
Ja mantinieku nav, manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij vai pašvaldībai, uzsver Z. Ankrava.
Tad saskaņā ar Civillikuma 416. pantu “par parādiem valsts vai pašvaldība atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst. Valsts vai pašvaldība atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā un kuri likumā noteiktajā kārtībā ir pamatoti un atzīti”.
|
Plašāk par tēmu >> |
Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 4.3 daļa noteic: “Ja konstatēta dzīvojamās mājas īpašnieka maksātnespēja vai dzīvojamās mājas īpašnieks miris un ar obligāto izdevumu vai citu ar mājas pārvaldīšanu saistītu parādu piedziņa nav iespējama, pārvaldnieks paziņo par to pakalpojuma sniedzējam, pievienojot attiecīgo informāciju apliecinošus dokumentus.”
Likuma 17. panta sestā daļa paredz, ka situācijā, kad konstatēta dzīvojamās mājas īpašnieka maksātnespēja vai dzīvojamās mājas īpašnieks miris, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu.
