Pārmaiņu aktualitāti apliecina arī Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus prognozes.1 Līdz 2030. gadam, piemēram, enerģētikas nozarē vien varētu trūkt teju 3500 profesionāli sagatavotu speciālistu, tostarp 2549 speciālistu ar profesionālo vidējo un arodizglītību un 806 ar augstāko izglītību. Savukārt Latvijas darba tirgū kopumā prognozēts aptuveni 45,7 tūkstošu darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību iztrūkums, īpaši inženierzinātņu un ražošanas jomās. Aplūkojot prognozes atsevišķās profesiju grupās, 2030. gadā varētu trūkst aptuveni 800 kvalificētu tirgus lauksaimniecības darbinieku un 2600 elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieku. Šie ir tikai daži piemēri, kas ilustrē diskusijā aplūkotos darba tirgus izaicinājumus. Prognozes aktualizē nepieciešamību ne tikai sagatavot jaunus speciālistus, bet arī palīdzēt jau strādājošajiem apgūt prasmes, ko pieprasa mainīgais darba tirgus.
Tradicionālajās profesijās ienāk jaunās tehnoloģijas
Kā diskusijā norādīja SIA “Laflora” attīstības direktore Sabīna Alta, uzņēmuma transformācija rada pieprasījumu pēc jaunām kompetencēm arī tradicionālajās profesijās. Uzņēmumam attīstot jaunus darbības virzienus, tostarp plānojot ar datu centru sasaistītu siltumnīcu izveidi, būs nepieciešami speciālisti, kuri līdzšinējās profesionālās zināšanas spēj apvienot ar digitālajām prasmēm.
“Baidos par to brīdi, kad siltumnīcas būs uzbūvētas – kur mēs dabūsim darbiniekus, jo arī šeit būs vajadzīgi agronomi ar digitālajām prasmēm, un bez cilvēka neiztikt,” diskusijā atzina S. Alta. Viņa uzsvēra, ka uzņēmumiem joprojām ir ļoti nepieciešami arī mehāniķi, metinātāji, elektriķi un traktoristi, taču, attīstoties tehnoloģijām, mainās arī šo profesiju veikšanai nepieciešamās prasmes. Tradicionālie darba instrumenti arvien biežāk jāpapildina ar digitālajiem risinājumiem.
Līdzīgas pārmaiņas vērojamas arī citur enerģētikas nozarē. AS “Rīgas Siltums” valdes loceklis Reinis Kasparsons diskusijā skaidroja, ka agrāk enerģētikas speciālisti biežāk apguva šauri specializētas zināšanas, savukārt mūsdienās arvien nozīmīgāka kļūst starpdisciplināra pieeja. Piemēram, siltumapgādē arvien plašāk ienāk elektrifikācija un atjaunīgie energoresursi, tādēļ speciālistiem jāspēj orientēties dažādās tehnoloģijās un enerģijas ieguves veidos.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka līdzās tehniskajām zināšanām īpaši būtiska kļūst kritiskā domāšana. Mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt darba procesā, taču cilvēkam jāspēj izvērtēt to sniegtās informācijas pareizību un pieņemt pamatotus lēmumus.
Darba devēji vērtē ne tikai diplomu, bet arī spēju mācīties
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka iegūtā izglītība joprojām ir būtisks profesionālās darbības pamats, tomēr darba devēji arvien vairāk vērtē arī cilvēka spēju pielāgoties, risināt problēmas un apgūt jaunas prasmes.
Darba tirgus eksperte Vladislava Marāne norādīja, ka līdzās profesionālajām un digitālajām kompetencēm nākotnes darba tirgū īpaši nozīmīga būs spēja patstāvīgi un mērķtiecīgi mācīties. Viņas ieskatā cilvēkiem regulāri jāizvērtē savas prasmes, jānosaka profesionālās izaugsmes mērķi un jāplāno nākamie soļi, negaidot brīdi, kad pārmaiņas darba tirgū jau kļuvušas par problēmu.
Savukārt karjeras konsultants Iļja Dobahovs uzsvēra, ka darba devējam ir svarīgi ne tikai tas, kādu izglītību cilvēks ieguvis, bet arī tas, kādu pievienoto vērtību viņš spēj sniegt uzņēmumam un kādas problēmas atrisināt. Tāpēc profesionālajā izaugsmē būtiska ir gan jaunu instrumentu apguve, gan prasme jau esošās zināšanas izmantot efektīvāk.
Jaunu prasmju apguvei pieejams atbalsts platformā STARS
VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane informēja, ka mācību platformā STARS jau izveidoti vairāk nekā 70 tūkstoši individuālo mācību kontu un saņemti vairāk nekā 73 tūkstoši pieteikumu mācībām. Enerģētika ir viena no pieprasītākajām mācību jomām – dažādas nozares izglītības programmas izvēlējušies vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp vairāk nekā 1000 apgūst elektrotehniķa profesiju.
Platformā STARS pieaugušajiem pieejama informācija par mācību iespējām, prasmju novērtēšanas rīki un karjeras konsultācijas. Tās var palīdzēt cilvēkiem izvērtēt savas profesionālās intereses, noteikt attīstāmās kompetences un izvēlēties piemērotāko mācību virzienu.
“Pirms izvēlēties mācības, ir svarīgi saprast, ko cilvēks vēlas mainīt vai uzlabot savā darba dzīvē. Ja to nav viegli noteikt pašam, iespējams izmantot karjeras konsultanta atbalstu, lai izvēlētos savām vajadzībām un darba tirgus prasībām atbilstošāko mācību programmu,” iesaka E. Purmale-Baumane.
Plašāka informācija par mācību iespējām un pieejamo atbalstu atrodama www.stars.gov.lv.
Diskusijas ieraksts
Par kampaņu “Esi starā!”
Lai uzlabotu sabiedrības informētību par mācību iespējām nodarbinātajiem un veicinātu strādājošo interesi apgūt jaunas prasmes vai profesiju ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts atbalstu, VIAA īsteno informatīvo kampaņu “Esi starā!”. Kampaņā tiek plašāk stāstīts, kādi atbalsta pasākumi pieejami nodarbināto prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas ieguvei vai pārkvalifikācijai, aicinot pieteikties mācībām platformā STARS (www.stars.gov.lv).
Par projektu
Projektu “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta finansējumu. Projektā nodarbinātajiem tiek piedāvātas iespējas pilnveidot prasmes vai pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Laikā līdz 2029. gada beigām projektā paredzēts nodrošināt mācību iespējas vairāk nekā 23 tūkstošiem nodarbināto visā Latvijā.
1 Plašāk skatīt šeit: https://www.em.gov.lv/lv/media/19929/download?attachment=&utm.
