Ar šo sasaucas arī Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) aptaujas1 dati. Domājot par savas karjeras attīstību, cilvēki lielā mērā uzticas tiem, kuri jau ir viņu ikdienas lokā: 36 % norādīja, ka karjeras attīstības jautājumos uzticas darba devējam, teju trešā daļa (28 %) – draugiem un paziņām, bet vairāk nekā katrs piektais (22 %) – ģimenei un radiniekiem. Karjeras konsultantiem vai pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem uzticas 19 % aptaujāto.
Šie dati paši par sevi nenozīmē, ka apkārtējo mudinājums automātiski liks cilvēkam sākt mācīties. Taču tie parāda, ka darba devējiem, kolēģiem, draugiem un ģimenei var būt nozīmīga loma brīdī, kad cilvēks apsver pārmaiņas savā profesionālajā dzīvē.
Mudināt, nevis uzspiest
Karjeras konsultants Iļja Dobahovs norāda, ka pieaugušo motivēšanā daudz efektīvāks par tiešu norādīšanu uz karjeras maiņu vai kādiem pārmetumiem ir netiešs iedrošinājums. Sarunu labāk sākt nevis ar norādi uz to, kas cilvēkam trūkst, bet ar viņam pašam nozīmīgiem mērķiem – ko viņš gribētu sasniegt vai mainīt savā profesionālajā vai personīgajā dzīvē un kā jaunas prasmes varētu palīdzēt to sasniegt.
“Ja ģimenei ir kopīgs mērķis, piemēram, īpašuma iegāde, bērna izglītības apmaksa, regulāri ceļojumi vai labāka dzīves kvalitāte, tad katrs ģimenes loceklis kļūst līdzatbildīgs un var izvērtēt, kādu ieguldījumu viņš var sniegt šī mērķa sasniegšanā. Vienam tas var nozīmēt papildu ienākumu iespējas, citam augstākas kvalifikācijas iegūšanu vai profesijas maiņu, kas var dot arī lielākus ienākumus vai citas praktiskas priekšrocības. Šādā situācijā mācīšanās vairs nav tikai pienākums vai kārtējie kursi. Tās kļūst par instrumentu konkrēta, cilvēkam nozīmīga mērķa sasniegšanai,” atzīmē I. Dobahovs.
Karjeras konsultants uzsver, ka sākotnējais impulss var nākt arī no malas – no darba devēja, kolēģa, drauga vai ģimenes locekļa –, tomēr ilgtermiņā svarīga ir cilvēka paša motivācija. Apkārtējie var palīdzēt cilvēkam ieraudzīt iespējas, bet lēmumam mācīties ir jākļūst par paša cilvēka apzinātu izvēli.
Dažkārt vajadzīgs ne tikai iedrošinājums, bet arī praktisks atbalsts
Atbalsts var būt arī ļoti praktisks. Ja cilvēks mācības atliek laika trūkuma vai ģimenes pienākumu dēļ, tuvinieki var palīdzēt, piemēram, pārņemot daļu mājas darbu vai bērnu pieskatīšanu mācību laikā. Darba devējs savukārt var ne tikai informēt par mācību iespējām, bet arī apliecināt, ka darbinieka vēlme pilnveidot prasmes tiek novērtēta, atbalstot, piemēram, iespēju robežās nodrošinot elastīgāku darba laiku.
“Svarīgi arī nepārvērst iedrošinājumu spiedienā. Tā vietā, lai teiktu “tev vajadzētu mācīties”, vērtīgāk var būt pajautāt, ko cilvēks vēlētos savā darbā vai dzīvē mainīt, pastāstīt par pieejamajām iespējām un ļaut viņam pašam izlemt, vai un kā tās izmantot,” norāda I.Dobahovs.
Mācību iespējas nodarbinātajiem pieejamas platformā STARS
Lai sniegtu nodarbinātajiem iespējas pilnveidot profesionālās prasmes, iegūt kvalifikāciju vai pārkvalificēties un stiprināt savu noturību mainīgajā darba tirgū, VIAA īsteno projektu, kas pazīstams kā “Mācības nodarbinātajiem”. Mācību izmaksas atkarībā no programmas 70-100 % apmērā sedz Eiropas Savienības fondi un valsts. Informācija par pieejamajām mācību iespējām un pieteikšanos atrodama prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv).
Par kampaņu “Esi starā!”
Lai uzlabotu sabiedrības informētību par mācību iespējām nodarbinātajiem un veicinātu strādājošo interesi apgūt jaunas prasmes vai profesiju ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts atbalstu, VIAA īsteno informatīvo kampaņu “Esi starā!”. Kampaņā tiek plašāk stāstīts, kādi atbalsta pasākumi pieejami nodarbināto prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas ieguvei vai pārkvalifikācijai, aicinot pieteikties mācībām platformā STARS (www.stars.gov.lv).
Par projektu
Projektu “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta finansējumu. Projektā nodarbinātajiem tiek piedāvātas iespējas pilnveidot prasmes vai pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Laikā līdz 2029. gada beigām projektā paredzēts nodrošināt mācību iespējas vairāk nekā 23 tūkstošiem nodarbināto visā Latvijā.
1 Aptauju veica “Norstat” 2026.gada februārī un martā, aptaujājot 1000 respondentus.
* https://www.oecd.org/en/publications/navigating-life-with-low-literacy-and-numeracy_c198a20f-en/full-report.html un https://www.izm.gov.lv/lv/media/33878/download?attachment
