SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
14. janvārī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Tieslietas

Pilnveido bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamu īpašumu atsavināšanas kārtību

Stājas spēkā 14.01.2022.

Freepik

Grozījumi noteikumos par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu pilnveido bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamu īpašumu atsavināšanas kārtību, veicinot kreditoru pieteikto prasījumu apmierināšanu, kā arī ir vērsti uz to, lai zvērināts tiesu izpildītājs nesniedz profesionālos pakalpojumus personai, attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai Latvijas Republikas nacionālās sankcijas.

Izmaiņas Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” akceptētas valdībā 11. janvārī, bet stājās spēkā 13. janvārī.

Grozījumi papildināti ar 3.1 un 3.2 punktu, kas nosaka, ka kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, nevar izmantot šajos noteikumos kreditoram piešķirtās tiesības un saņemt sava prasījuma apmierinājumu no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, ja šāda rīcība kreditoram neradītu ar sankcijām noteikto prasību pārkāpumu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.

Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu citu kreditoru pretenziju apmierināšanai. Ja kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas, ir vienīgais aktā norādītais kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu pabeidz un bezmantinieku mantu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai šajos noteikumos norādītajai institūcijai.

Bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma kopīpašnieki, nosolītājs, pēdējais pārsolītais solītājs un citas personas, uz kurām attiecināmas sankcijas, nevar šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūt vai paturēt bezmantinieku mantu, kā arī saņemt naudas līdzekļus no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, ja tas nav savienojams ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu.

Ja atliek neatsavināta kustama manta vai nekustamais īpašums

Saskaņā ar Civillikuma 416. pantu bezmantinieku manta piekrīt valstij. Vienlaikus valsts respektē mantojuma atstājēja kreditorus, kas Civillikumā noteiktajā kārtībā un formā ir pieteikuši savas pretenzijas mantojuma lietā. Zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 73. panta trešajai daļai ir noteikumos Nr. 364 noteiktajā kārtībā atsavināt bezmantinieku mantu, lai segtu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādītās kreditoru pretenzijas.

Gadījumā, ja ar daļu no bezmantinieku mantas pietiek, lai pilnībā segtu kreditoru pretenzijas, kā arī visus tos izdevumus, ko saskaņā ar noteikumu Nr. 364 120. punktu atļauts segt no bezmantinieku mantas vai līdzekļiem, kas iegūti no tās atsavināšanas, atlikusī manta un līdzekļi ir nododami valstij, neveicot šīs mantas apķīlāšanu, jo apķīlāšanas un citu darbību mērķis ir mantas sagatavošana pārdošanai, kas konkrētajā gadījumā vairs nav nepieciešama.

Noteikumu Nr. 364 131. punkts jau šobrīd spēkā esošajā redakcijā skaidri nosaka, ka, ja pēc bezmantinieku mantas realizācijas un gūto ienākumu sadales, paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.

Tai pat laikā ne noteikumu Nr. 364, ne citas tiesību normas, kas attiecas uz bezmantinieku mantas administrēšanas procesu, nepārprotami nenosaka zvērināta tiesu izpildītāja rīcību gadījumā, ja pēc notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditoru prasījumu, kā arī noteikumu Nr. 364 120. punktā minēto izdevumu pilnīgas segšanas bezmantinieka mantas sastāvā atliek neatsavināta kustama manta vai nekustamais īpašums. Ņemot vērā minēto, ar noteikumu grozījumiem tiek noteikts, ka šādu mantu zvērināts tiesu izpildītājs nodod kādai no noteikumu Nr. 364 14. vai 52.2 punktā minētajām institūcijām.

Ja kadastrā reģistrēts kā īpašnieks, bet ne zemesgrāmatā

Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku tiek atzīta tikai tāda persona, kas ierakstīta zemesgrāmatā.

Taču dažkārt iespējamas situācijas, kad mantojuma atstājējs ir īstenojis visus nepieciešamos pasākumus, lai ierakstītu nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, tostarp veicis nekustamā īpašuma kadastrālo uzmērīšanu, bet nezināmu apstākļu dēļ nav vērsies zemesgrāmatā sava īpašuma ierakstīšanai, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Līdz ar to noteikumu grozījumi nosaka –, ja atsavināts, bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs šādam nekustamajam īpašumam reģistrēts ar statusu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 32. punktā noteiktajā kārtībā vienlaikus ar lūgumu par izsoles akta apstiprināšanu lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, ja lietas ietvaros iegūtie dokumenti un ziņas tiesu izpildītāja ieskatā ir pietiekamas īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. Pirms tam nekustamā īpašuma nosolītājs samaksā kancelejas nodevu un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā – valsts nodevu.

Šādas izmaiņas ļaus valstij atgriezt mirušās personas nekustamo īpašumu civiltiesiskajā apgrozībā un nodrošināt īpašuma tiesību nepārtrauktību, proti, ļaus citai personai (gadījumos, kad tiesību uz mantu atsavinājis zvērināts tiesu izpildītājs) vai valstij (gadījumos, kad nav pieteiktas kreditoru pretenzijas) iestāties mirušā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tiesībās uz nekustamo īpašumu un turpināt gādāt par šo īpašumu, kā arī palielināt to aktīvu loku, no kura kreditori var cerēt uz savu prasījumu apmierināšanu.

Var rīkot trešo izsoli

Lai maksimāli nodrošinātu mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru prasījumu iespējami pilnīgāku apmierināšanu, noteikumu grozījumi nosaka, ka nekustamā īpašuma nesekmīgas atsavināšanas gadījumā otrajā izsolē zvērināts tiesu izpildītājs var rīkot trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet, solīšanu sākot no summas, kas atbilst 60% no sākumcenas pirmajā izsolē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU