Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij un kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.

Sarunā noskaidrosim:

• Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem “bezmantinieka manta” un “bezsaimnieka īpašums”?
• Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
• Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
• Kas notiek, ja mantinieki likumiskajā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
• Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
• Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
• Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
• Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā tiek apmierinātas viņu prasības?
• Kā notiek bezmantinieka mantas atsavināšana?

Sarunā tiek aplūkots Civillikuma 416. un 417. pants par bezmantinieka mantu, Notariāta likums, uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” un citi normatīvie akti.

Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī platformās “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts”.