SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. februārī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
1
28
1
28

Zemi varēs apvienot vienotā īpašumā ar nenoskaidrotas piederības būvi

Ir aizvadīti jau 30 gadi, kopš sākās zemes reforma un denacionalizācija, bet valstī joprojām ir vairāk nekā 191 000 nenoskaidrotas piederības būvju, kuras atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes. Zemes īpašniekiem ir problēmas gan ar to lietošanu, gan ar nojaukšanu (lai ēku nojauktu, būvatļauju var saņemt tikai īpašnieks). Attēlam ir ilustratīva nozīme.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredz zemes īpašniekiem ļaut vienkāršā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas padomju laikā – līdz 1993. gada 5. aprīlim jeb līdz Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās brīdim.

īsumā
  • Valstī ir vairāk nekā 191 000 ēku ar statusu “nenoskaidrota piederība”, kas ir aptuveni 7% no visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām būvēm. 
  • Aptuveni 55% gadījumu nenoskaidrotas piederības būvēm ir reģistrēts lietotājs, kas liecina par to, ka šādas būves vairumā gadījumu tiek lietotas un/vai izmantotas bez tiesiska pamata.
  • Latvijas tiesību normās nav noteikts termiņš, līdz kuram potenciālais ēkas īpašnieks var realizēt savas tiesības uz ēku.
  • Lai gan Civillikuma 968. pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, praksē šis pants nedarbojas.
  • Jaunais regulējums ļaus zemes īpašniekiem vienkāršā tiesvedības procesā apvienot uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kuras uzceltas padomju laikā, vienotā īpašumā.
  • Grozījumi Civilprocesa likumā radīs iespēju atrisināt nenoskaidrotas piederības būvju nojaukšanas kārtību, ja zemesgabala īpašnieks nav ieinteresēts šādu būvi saglabāt.

Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas Civilprocesa likumā 1. februārī atbalstīja Ministru kabinets, bet par likumprojekta nodošanu atbildīgajai Juridiskajai komisijai Saeima lems 10. februārī.

Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz valdības rīcības plāna 175.1. pasākumu, kas paredz virzīties uz vienotu īpašumu (zemes un ēkas vienotības principu) un Valsts kontroles ieteikuma īstenošanu izstrādāt normatīvo regulējumu nekustamo īpašumu, kuriem nav pieejami īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, īpašuma tiesību noteikšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

191 000 ēku ar “nenoskaidrotu piederību”

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka valstī ir vairāk nekā 191 000 ēku ar statusu “nenoskaidrota piederība”, kas ir aptuveni 7% no visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) reģistrētajām būvēm. Vairums šādu būvju atrodas uz fiziskām personām piederošām zemes vienībām (32 857 ēkas ar pilno tehnisko inventarizāciju, 90 636 ēkas ar nepilno tehnisko inventarizāciju), nozīmīgs skaits ir arī uz pašvaldību zemes vienībām (8080 ēkas ar pilno tehnisko inventarizāciju, 41 314 ēkas ar nepilno tehnisko inventarizāciju).

Pēc ēku tipa ar “nenoskaidrotu piederību” aptuveni 65% ir dzīvojamo māju palīgēkas (siltumnīcas, kūtis, nojumes, šķūņi, garāžas), ievērojams skaits ir arī dzīvojamās mājas un vasarnīcas (aptuveni 20%).

Aptuveni 55% gadījumu nenoskaidrotas piederības būvēm ir reģistrēts lietotājs, kas liecina par to, ka šādas būves vairumā gadījumu tiek lietotas un/vai izmantotas bez tiesiska pamata, norādīts likumprojekta anotācijā.

Latvijas tiesību normās nav noteikts termiņš, līdz kuram potenciālais ēkas īpašnieks var izmantot savas tiesības uz ēku.

Problēma ir aktuāla un jārisina

Tieslietu ministrijas izveidotās darba grupas pārstāvis, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora pienākumu izpildītājs Jānis Lapsa un zvērināts advokāts Egīls Radziņš ir vienisprātis, ka problēma, kad uz zemes īpašumiem atrodas nenoskaidrotas piederības ēkas, ir aktuāla un jārisina.

“Ir aizvadīti jau 30 gadi, kopš sākās zemes reforma un denacionalizācija. Bet valstī ir gandrīz 200 000 nenoskaidrotas piederības būvju, kuras atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, un zemes īpašniekiem ir problēmas gan ar to lietošanu, gan ar nojaukšanu (lai ēku nojauktu, būvatļauju var saņemt tikai īpašnieks),” problemātiku iezīmē E. Radziņš.

J. Lapsa piebilst, ka nereti šīs ēkas ir ierakstītas kadastrā kā būves bez piederības. VZD nav zināms subjekts, kuram šīs būves pieder, arī arhīvā nav nekādu datu. Ēkām – garāžām, šķūnīšiem, saimniecības ēkām –, kas celtas padomju laikā, projektu dokumentācija nebija vajadzīga. Tātad īpašums nevienam nepieder un kā bezīpašnieka un bezmantinieka manta piekrīt valstij.

Plašāk par tēmu:

Tiesu prakse “virzās prom”

Lai gan Civillikuma 968. pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, praksē šis pants nedarbojas, uzsver J. Lapsa.

Tieslietu ministrija secinājusi, ka tiesu prakse “virzās prom” no Civillikuma 968. panta vienotības principa, jo par pareizo ceļu, kā uz likumīga pamata savai zemei pievienot svešu būvi, uzskata prasības kārtību, kurā, uz atsevišķa tiesas nolēmuma pamata iegūstot būvi, būves piederība tiek pārbaudīta ar ēkas īpašuma tiesības pierādošiem dokumentiem.

Kaut arī zemes īpašniekam nav šķēršļu, lai vispārējā kārtībā celtu prasību tiesā, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz nenoskaidrotas piederības būvi, kura atrodas uz viņa zemes, īpašuma atzīšana (konstatēšana) ir risināma ar īpašuma prasību vispārējās tiesvedības ceļā, kas nereti nav motivējošs faktors īpašuma tiesību sakārtošanai gan izmaksu (tiesāšanās izdevumi), gan dokumentu trūkuma dēļ, norādīts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar tiesu praksi ne vienmēr zemes īpašniekam, kurš vēršas tiesā Civillikuma 968. panta kārtībā, tiek atzītas īpašuma tiesības uz būvēm, kas atrodas uz viņa zemes.

Speciāla kārtība

Tiesību normās tāpat nav noteikta skaidra un atbilstoša kārtība būvju ar nenoskaidrotu piederību reģistrēšanai zemesgrāmatā uz zemes īpašnieka vārda. Tas kavē un apgrūtina vienota īpašuma izveidošanu, atzīst Tieslietu ministrija.

Līdz ar to likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma 38. nodaļu “Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā” ar speciālu kārtību, kas vienkāršā tiesvedības procesā ļaus zemes īpašniekiem apvienot uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kuras uzceltas padomju laikā, vienotā īpašumā uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta ceturtajā daļā noteiktā pamata.

Civilprocesa likuma 294. pantu paredzēts papildināt ar trešo un 3.1 daļu šādā redakcijā:

“Pieteikumā, kas iesniegts likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.1 pantā noteiktajā kārtībā, iekļauj apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām un pieteicējs ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesu ziņu sniegšanu. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina, ka:

  • ēka (būve) uzcelta līdz 1993. gada 5. aprīlim;
  • ēkai (būvei) ir nenoskaidrotas piederības statuss.

Ja ēkai (būvei) ir dzīvojamās mājas statuss, papildus pievieno VZD izziņu, kas apliecina, ka ēkai (būvei) nav reģistrēti lietotāji.”

Nepieciešamība nošķirt padomju periodā celtās ēkas saistāma ar likumdevēja un tiesu prakses norobežošanos no padomju varas periodā veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanas, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jāvēršas tiesā

Jaunais regulējums paredz, ka zemes īpašnieks varēs vērsties tiesā, lai tiesa konstatētu noteikta tiesiskā stāvokļa esamību – termiņā nepieteikto tiesību uz nenoskaidrotas piederības ēku (būvi) – atzīšanu par spēkā neesošām un personas tiesību uz ēku (būvi), to pievienojot zemes īpašumam. Šajās lietās nav strīda par īpašuma tiesībām, jo nav pušu pretēji vērstu interešu, skaidrots anotācijā.

Civilprocesa likuma 296. pantu plānots papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kas paredz, ka tiesa pieteikumu izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Tiesai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” būs jāpublicē uzaicinājums pieteikties personām, kurām ir iebildumi pret būves, kura atrodas uz pieteicēja zemes, atzīšanu par zemes īpašnieka īpašumu.

Tiesas noteiktā termiņā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, nesaņemot iebildumus no potenciālā būves īpašnieka, rakstveida procesā izskatīs lietu, taisot spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām, spriedumā norādot personas tiesību uz ēku (būvi), to pievienojot zemes īpašumam.

E. Radziņš atzīst, ka jaunais regulējums būs daudz veiksmīgāks par iepriekšējo, īpašumu apvienošanas process būs vieglāks un ātrāks. “Ja iepriekš tiesāšanās varēja ilgt divus, trīs gadus, tagad šis jautājums varētu tikt atrisināts piecu, sešu mēnešu laikā,” norāda zvērināts advokāts.

Risinājums arī būvju nojaukšanai

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi Civilprocesa likumā radīs iespēju atrisināt nenoskaidrotas piederības būvju nojaukšanas kārtību, ja zemesgabala īpašnieks nav ieinteresēts šādu būvi saglabāt, tādējādi zemes īpašnieku atbrīvojot no padomju laikos celtas būves celtniecības un pastāvēšanas legalizācijas prasības.

Pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta atsevišķa kārtība, kas būtu piemērojama tiem gadījumiem, ja zemesgabala īpašnieks nenoskaidrotas piederības būvi vēlētos nojaukt, lai zemesgabalu atbrīvotu, piemēram, no grausta.

Šādu ēku nojaukšanai ir piemērojama tā pati kārtība, kas noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz šobrīd spēkā esošu, likumīgi celtu būvju ar atbilstošu dokumentāciju nojaukšanu (nojaukšanas projekts un saskaņošanas process). Tas nozīmē, ka būvju nojaukšanu var ierosināt tikai tās likumīgais īpašnieks.

Grozījumi arī citā likumā

Paredzēts, ka grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā”, kuri 3. februāra Saeimas plenārsēdē nodoti skatīšanai Juridiskajā komisijā. Grozījumi paredz papildināt likumu ar 22.1 pantu, nosakot, ka “līdz 1993. gada 5. aprīlim uzcelto ēku (būvju) nostiprinājuma pamats ēkas (būves) apvienošanai vienā īpašumā ar zemi var būt tiesas spriedums par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā”.

Labs saturs
28
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU