Cikla “Zini savas tiesības!” ceturtajā raidījumā tika pārrunāti iespējamie riski un apdraudējumi internetā – naida kurināšana, rasisms, emocionāla pazemošana, personas identitātes zagšana, ļaunprātīga datu izmantošana, cieņas un goda aizskārums u. c.
Bieži vien sabiedrībā nav izpratnes par robežu starp vārda brīvības izpausmes formām un reālu naida kurināšanu, kas jau ir sodāma rīcība. Būtisks faktors, kas atšķir “naida runu” no citiem verbāliem aizskāruma veidiem, piemēram, no “neslavas celšanas”, ir fakts, ka aizskāruma cēlonis ir nevis personas rīcība vai uzskati, bet gan personai no dzimšanas piemītošās īpašības, piemēram, no sabiedrības vairākuma atšķirīga ādas krāsa.
Runa pati par sevi nav noziegums. Par tādu tā kļūst, ja tai ir naida motīvs. Naida runa ir kriminālsodāms noziegumus. Par to var piemērot reālu brīvības atņemšanu. Septiņu gadu laikā – kopš 2012. gada – stājušies spēkā 42 Latvijas tiesu nolēmumi par naida runu un vārda brīvību.
Tiesības uz cilvēka goda un cieņas aizsardzību ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē, kā arī starptautiskajos tiesību aktos. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pants noteic: “Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena personiskajā un ģimenes dzīvē, patvaļīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa korespondences noslēpumu vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem.”
Cikla “Zini savas tiesības!” ceturtajā raidījumā “Tiesības internetā” kopā ar ekspertiem – Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juristi Ilzi Ambrasu un Latvijas Drošāka interneta centra Ziņojumu līnijas koordinatoru Andri Šilleru – tika pārrunāti pamatjautājumi par to, kādu ilgstošu un būtisku kaitējumu sabiedrībai var nodarīt naida runa un kā naidīgu izteikumu publicēšana internetā var ietekmēt personu pašu. Kas notiek ar viltus profilu izveidotājiem, un vai arī par to iespējams saņemt reālu sodu? Cik reāla vai iluzora ir anonimitāte internetā, vai aiz izdomātajiem segvārdiem iespējams “noslēpt” savu patieso identitāti, un kā rīkoties, ja esam sastapušies ar šiem un citiem pārkāpumiem internetā?
Būtiski jautājumi un atbildes par tiesībām internetā
Kādi ir interneta lietotāja ieguvumi un riski?
Ar ieguvumiem dzīvē sastopamies ik dienu, un šķiet, ka šīs priekšrocības jau ir pamattiesības. Piemēram, internets dod iespēju:
- strādāt attālināti;
- iepērkoties nestāvēt rindā;
- īstenot ātru un efektīvu saziņu.
Līdzi nāk arī ēnas puses. Piemēram:
- emocionālā vardarbība, kas ir ļoti izplatīta interneta vidē;
- finanšu krāpniecība;
- bērnu seksuāla izmantošana interneta vidē u. c.
Īsāk sakot, tas, kas notiek dzīvē, tiek pārnests uz interneta vidi – gan pozitīvais, gan negatīvais.
Anonimitāte internetā vairo visatļautības sajūtu – vai tiešām internetā ir iespējams noslēpties zem segvārda?
Ikviens interneta lietotājs atstāj pēdas interneta vidē. Droši var teikt, ka pilnīga anonimitāte internetā nepastāv. Viens no šiem identifikatoriem var būt IP adrese, taču ne tikai. Ir arī citi rīki un veidi, kā noteikt lietotāja identitāti.
Ja cilvēkam ir ilūzija, ka interneta vidē iespējama pilnīga anonimitāte, tad viņš biežāk izvēlas paust savus uzskatus komentāru formā. Portālos, kuros var komentēt tikai reģistrēti lietotāji, komentētāju skaits ir krietni mazāks nekā vietnēs, kurās iespējams komentēt anonīmi.
Kādas situācijas var kalpot par pamatu, lai tiktu uzsākta anonīma komentētāja identitātes noskaidrošana?
Anonīmo komentāru rakstīšana arī ir viena no vārda brīvības tiesību izpausmēm. Ne vienmēr anonīmo komentāru saturs ir slikts. Taču, ja anonīmajā komentārā tiek pārkāptas cita cilvēka tiesības, tiek aizskarta kāda persona, tiek veicināts naids vai neiecietība sabiedrībā pret kādu noteiktu cilvēku grupu, ir pamats piemērot attiecīgos līdzekļus, lai noskaidrotu personas identitāti.
Ja tiek pamanīti iespējamie šāda rakstura pārkāpumi, interneta lietotāji ir aicināti par to ziņot konkrētā portāla administrācijai, norādot, ka šis komentārs ir aizskarošs, emocionāli vardarbīgs vai kā citādi ietekmējošs, un aicinot, lai portāls šādus komentārus dzēš.
Ja šis komentārs ir uzskatāms par būtisku pārkāpumu, ir vērsts pret kādu konkrēti, personai būtu jāvēršas Valsts policijā, iepriekš saglabājot visus pieejamos pierādījumus par šo pārkāpumu (piemēram, ekrānuzņēmumu).
Kā atšķirt viltus profilu no īstā? Vai uzdošanās par kādu citu var būt arī sodāma rīcība?
Te jāuzsver kritiskās domāšanas nozīme. Mūsdienās ir ļoti rūpīgi un kritiski jāizvērtē saturs, kas pieejams interneta vidē un arī komunikācijā. Svarīgas ir detaļas – kāda veida teikumi saziņā tiek veidoti, kāda e-pasta adrese tiek norādīta u. c.
Runājot par sodu, ko var piemērot par viltus profilu veidošanu, jāvērtē pēc apstākļiem. Ja mērķis ir izkrāpt naudu vai kādu labumu, par to pienākas sods. Ja tiek izplatītas nepatiesas ziņas par personu, izveidojot šādu viltus profilu viņa vārdā, ir piemērojams konkrēts krimināllikuma pants, kas paredz atbildību par neslavas celšanu.
Ja šādi viltus profili ir neitrāli, cilvēks var vērtēt, vai ar šo profilu vai tā izveidošanas faktu kādā veidā ir aizskartas viņa tiesības. Tad ar iesniegumu var vērsties Valsts policijā, un to izskata kontekstā ar konkrēto tiesību aizskārumu.
Kur ir robeža starp tiesībām uz vārda brīvību un situāciju, kad šīs tiesības ir ierobežojamas?
Praksē ne vienmēr ir viegli noteikt šo trauslo robežu starp vārda brīvību, kas ir mūsu sabiedrības pamatvērtība, un naida runu un prettiesiskiem izteikumiem.
Jāatceras, ka vārda brīvībai līdzi nāk arī pienākumi. Tā neparedz tiesības aizskart kādu citu personu, tiesības aizskart cilvēka cieņu, veicināt aizspriedumus vai stereotipus sabiedrībā. Mēs katrs varam veidot savu viedokli, ciktāl tas nekļūst aizskarošs. Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, un šajā vērtēšanā svarīgākais kritērijs ir tas, ar kādu mērķi persona izteikusi konkrēto viedokli, apgalvojumu, komentāru.
Ko īsti nozīmē naida runa?
Naida runa ir tāda veida izteiksmes forma, kas veicina naidu vai neiecietību sabiedrībā, tiek vērsta pret kādu noteiktu personu grupu un ir saistīta ar rasi, reliģisko pārliecību un nacionālo piederību. Nereti šāda veida izteikumi iekļauj arī aicinājumus uz vardarbību. Naida runu vērtē pēc konteksta.
Kā notiek šis vērtējums, pierādīšana?
Ja par naida runu ir uzsākts kriminālprocess, tas paredz ļoti sarežģītu teksta analīzi. Jāvērtē gan tas, kādus vārdus persona ir izmantojusi, gan tas, kā teksts tiek uztverts kopumā. Tiek pievērsta uzmanība arī kontekstam, laikam, kad šāds izteikums ticis pausts. Vērtē arī publiskuma pakāpi – cik plaši pieejams sabiedrībai šis ir izteikums ir. Tāpat tiek vērtēta aizskāruma pakāpe.
Tiesībsargājošās iestādes nereti pārbauda komentārus internetā. Arī vairāki interneta portāli pēc savas iniciatīvas seko līdzi komentāru plūsmai un saturam.
Kā rīkoties, pamanot internetā naida runu, emocionālo vardarbību?
Vispirms jāziņo interneta portāla administrācijai. Pēc tam var vērsties Valsts policijā. Šos gadījumus izmeklē Valsts drošības dienests un Valsts policija.
Personai nevajadzētu baidīties, ka, vēršoties tiesībsargājošajās iestādēs, viņa tiks iesaistīta izmeklēšanas procesā. Šāda veida noziegumu izmeklēšana notiek visas sabiedrības interesēs, tāpēc visbiežāk nav konkrētu cietušo un konkrētu ziņotāju.
Ir iespējams vērsties arī Tiesībsarga birojā. Tāpat var izmantot tīmekļa vietnē www.drossinternets.lv pieejamo ziņošanas iespēju. Vērtēts tiek katrs ziņojums.
Kā pareizi reaģēt uz cieņas un goda aizskaršanu interneta vidē?
Goda un cieņas aizskārumi interneta vidē ir diezgan izplatīti. Taču, lai pierādītu to, ka ir pamats vērsties tiesā, šiem izteikumiem jābūt publiskiem, tiem jāaizskar cilvēka gods un cieņa, kas ir subjektīvs un individuāls vērtējums.
Aizskartā persona šādā gadījumā var prasīt informācijas atsaukšanu, publisku atvainošanos vai materiālu kompensāciju.
Jāpiebilst, ka amatpersonām gan ir jārēķinās, ka viņas ir pakļautas sabiedrības vērtējumam un var tikt arī publiski kritizētas.
Kādos gadījumos portālu apmeklētājiem jāreaģē uz saturu, vēršoties pie portāla administrācijas vai tiesībsargājošajās iestādēs?
Noteikti jāziņo šādos gadījumos:
- ja ir pamanīts saturs – komentārs, raksts, viedoklis –, kas var veicināt neiecietību un iekļauj aicinājumus uz vardarbību;
- ja anonīmais komentētājs aizskar personīgā līmenī;
- ja tiek pamanīta finanšu krāpšana interneta vidē;
- par jebkādu saturu internetā, kas iekļauj bērnu pornogrāfiju un seksuālu vardarbību pret bērnu. Bērnu seksualizācija jebkādā formā – rakstiski, attēlos, zīmējumos – ir krimināli sodāma, un par to ir jāziņo.
Kā vairot toleranci Latvijas sabiedrībā un veidot drošāku un draudzīgāku interneta vidi?
Nepieciešama nopietna visu iesaistīto pušu sadarbība. Viens no pamatnosacījumiem ir veicināt sabiedrības medijpratību, kritisko domāšanu un sabiedrības izglītību, lai cilvēki saprastu, kāda veida izteikumu formas ir pieļaujamas, kādas tomēr ne, kādēļ naida runa un diskriminācija ir aizliegta jau pašos pamatos.
Būtiska ir arī sadarbība starp Valsts policiju, Tiesībsargu, interneta portāliem un organizācijām – tikai sadarbojoties var celt sabiedrības iecietības līmeni. Arī interneta portāli jau šobrīd veido dažādus instrumentus un rīkus, lai mazinātu jebkāda nelegāla satura, tostarp naida runas publicēšanu.
Viltus ziņu fenomens – kā ar to cīnīties?
Viltus ziņas, plašākā kontekstā – dezinformācija, ir saturs, kas tiek veidots ar konkrētu mērķi. Tā var būt vēlme radīt politisku ietekmi vai gūt ekonomisku labumu – skaļie virsraksti, “klikšķu” raksti. Viltus ziņu veidotāji pelna uz auditorijas neziņas rēķina.
Risinājums – veicināt kritisko domāšanu, izvērtējot interneta portālus, kas raksta šādas ziņas: jāpārbauda, kādi ir virsraksti, kad šī ziņa ir publicēta. Tāpat kritiski jāvērtē saturs – vai tas nav publicēts kādas noteiktas grupas vai viedokļa interesēs.
Ja domā valstiskā līmenī, ir grūti sodīt par dezinformāciju vai viltus ziņām. Būtu bīstami valstij noteikt, kas ir patiesa informācija un kas ne. Taču, ja mums ir spēcīga sabiedrība, kas informāciju var analizēt un kritiski izvērtēt, visticamāk, nebūs pieprasījuma pēc šāda veida informācijas, līdz ar to izzudīs arī piedāvājums.
Sabiedrības tiesībpratības veicināšanai “Latvijas Vēstnesis” kopā ar Vidzemes Televīziju “Re:TV” veido sešu raidījumu un publikāciju ciklu “Zini savas tiesības!”. Raidījumi skatāmi “Re:TV” ēterā sešu nedēļu garumā, sākot ar 29. oktobri, katru otrdienu plkst. 22.30 (ar atkārtojumiem ceturtdienās un sestdienās).
Visus raidījumus būs iespējams noskatīties arī LV portāla “Youtube” kanālā.
