Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Ikvienam strādājošajam ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei,” noteic Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pants un Eiropas sociālās hartas 4. punkts. Kā atzīst tiesību eksperti, jautājumi, kas skar darba samaksu, ir sensitīvi un līdz labam rezultātam gan likumdošanas laukā, gan praksē Latvijā vēl tāls ceļš ejams.
Cikla ”Zini savas tiesības!” pirmajā raidījumā tika pārrunāti ar darba samaksu saistītie pamatjautājumi. Sarunas akcents – izpratne par darbinieka tiesībām uz atalgojumu no likuma viedokļa un padomi, kā secīgi risināt domstarpības.
Darba attiecību jautājumus Latvijā pamatā regulē 2001. gadā pieņemtais Darba likums, kas gadu gaitā ir grozīts vairāk nekā 20 reižu. Savukārt valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem ir saistošas arī speciālā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma jeb “Atlīdzības likuma” normas. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ar valsts regulējumu ir noteikta un tiek pārskatīta minimālā darba alga par normālā darba laika ietvaros paveikto darbu un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšana. No 2017. gada minimālā darba alga ir 430 eiro.
Tomēr, neraugoties uz tiesisko ietvaru, darba samaksa ir viens no visjūtīgākajiem un, pēc ekspertu domām, arī salīdzinoši nesakārtotākajiem jautājumiem, kas praksē rada daudz domstarpību starp darba devēju un darbinieku. Situāciju pasliktina darbinieku paļāvība uz taisnīgumu un izpratnes trūkums par to, kādi tiesiskie faktori ietekmē viņu darba samaksas aprēķinu, tāpat arī darba devēju nevēlēšanās korekti izskaidrot nebūt ne vienkāršos jautājumus. Piemēram, kaut vai to, kas veido darba samaksu un kā to aprēķina.
Tomēr nav pamata apgalvot, ka darbinieki ar savu neziņu ir atstāti likteņa varā. Pastāv dažādas vietas, kur vērsties, lai neskaidrības novērstu.
Viena no šīm vietām ir Valsts darba inspekcija, kurai ir filiāles reģionos un kuras pienākums ir arī konsultēt darbiniekus. VDI sniegtā informācija liecina, ka 2018. gada laikā par darba samaksas jautājumiem kopumā gan klātienē, gan telefoniski un elektroniski sniegtas 5537 konsultācijas. Šī gada 9 mēnešos par darba samaksu sniegtas jau 5043 konsultācijas. Tāpat cilvēki vēršas ar jautājumiem pie juristiem, advokātiem, arodbiedrībās, kā arī meklē atbildes interneta forumos.
Atbildes uz dažādiem jautājumiem var rast arī LV portāla e-konsultāciju sadaļā:
LV portālā pieejami arī plašāki skaidrojumi par darba tiesību tematiku.
Cikla “Zini savas tiesības!” pirmajā raidījumā “Darba samaksa” kopā ar ekspertiem – Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāju Daci Stivriņu un zvērinātu advokāti Zitu Zaharenko – tika pārrunāti pamatjautājumi par darba samaksas veidošanos un nepieciešamo rīcību situācijās, kad ar darba devēju par darba samaksu ir radušās domstarpības.
Darba samaksa ir atlīdzība par padarīto darbu, kuru veido:
Par darba algu puses vienojas, noslēdzot darba līgumu.
Slēdzot līgumu, ir jānoskaidro, vai un ar kādiem noteikumiem uzņēmumā tiek maksātas prēmijas un piemaksas.
Noslēdzot darba līgumu, puses par darba samaksu vienojas. Darbinieks ir tiesīgs izteikt savas atalgojuma vēlmes, galavārds pieder darba devējam.
Darba samaksu darba līgumā parasti nosaka bruto apmērā, t. i., ietverot nodokļus. Darba samaksu var noteikt arī neto apmērā.
Darba samaksu var izmaksāt tikai skaidrā naudā vai bezskaidras naudas norēķinā kā pārskatījumu uz darbinieka bankas kontu. Darba samaksu nevar aizstāt preces.
Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Darba likumā ir noteikts, ka normālais darba laiks ir 8 stundas dienā vai 40 stundas nedēļā. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks (piemēram, 4 stundas dienā), bet kādā dienā jānostrādā vairāk, šo laiku uzskata nevis par virsstundu darbu, bet gan papildus nostrādātajām darba stundām, kuras apmaksā parastā kārtībā.
Par virsstundu darbu ar darba devēju ir jāvienojas rakstveidā. Par virsstundu darbu pienākas piemaksa 100% apmērā vai apmaksāta brīvdiena.
Papildu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic papildus darba līgumā vai amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem. Par papildu darba veikšanu pirms tā uzsākšanas ar darba devēju jāvienojas rakstveidā un jāsaņem papildu samaksa. Papildu darbu nevar uzspiest.
Prēmija ir darba devēja piešķirtais bonuss – izmaksāta atlīdzība par darbinieka ieguldījumu, sasniegtajiem rezultātiem. Prēmiju piešķiršanas kārtību un kritērijus to noteikšanai vislabāk ir ietvert uzņēmuma iekšējā dokumentā, tādējādi izvairoties no nevienlīdzīgas attieksmes pret darbiniekiem. Prēmijas nav obligātas.
Ja darbiniekam ieturējumu veikšana ir pamatota ar tiesu izpildītāja rīkojumu, tad darba devēja pienākums ir to izpildīt un darbinieks nav tiesīgs iebilst pret ieturējumu veikšanu.
Ja darbinieks ir radījis darba devējam zaudējumus, tad pirms ieturējumu veikšanas ir nepieciešams saņemt darbinieka piekrišanu rakstveidā. Dokumentā ir jānorāda zaudējumu rašanās pamats, apmērs un ieturamā summa. Ja darbinieks nepiekrīt ieturējumu veikšanai, darba devējam ir tiesības divu gadu laikā tos piedzīt tiesas ceļā.
Darba līgumu noslēdz, pusēm vienojoties, tāpēc arī grozījumi darba līgumā iespējami tikai rakstveidā un pusēm vienojoties. Vienpersoniski grozīt darba samaksas apmēru darba devējs nevar.
Jā, var. Ja saimniecisku apsvērumu vai finansiālu problēmu dēļ darba devējs piedāvā darbiniekam grozījumus darba līgumā par darba algas samazinājumu, bet darbinieks tam nepiekrīt, darba devējs ir tiesīgs izteikt darbiniekam darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu – darbinieku skaita samazināšana. Darbiniekam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu – atbilstoši 112. pantam.
Ja par padarīto darbu darbiniekam neizmaksā darba samaksu, vispirms rakstveidā darba devējs jāaicina algu izmaksāt un vienlaikus jābrīdina, ka darbinieks vērsīsies tiesā par darba samaksas piedziņu.
Prasījumos par darba samaksas piedziņu darbiniekam nav jāmaksā tiesas nodeva, lietu tiesa izskata prioritārā kārtībā. Savu tiesību aizstāvībai darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā.
Ja tiesvedība ir par darba samaksas piedziņu, darbinieki ir atbrīvoti no valsts nodevas nomaksas. Ja darbinieku tiesā pārstāv advokāts vai jurists, sākumā šīs ir vienīgās izmaksas. Ja tiesvedība beidzas ar darbinieka prasījuma apmierināšanu, izmaksas par pārstāvja pakalpojumiem tiesa piedzen no atbildētāja (darba devēja).
Ja tiesvedība noslēdzas par labu darba devējam, tiesāšanās izdevumi būs jāsedz darbiniekam.
Tiesa darbinieku prasījumus izskata prioritārā kārtībā. Ja uzņēmuma darbība nav apturēta, tiesvedība varētu ilgt no trijiem līdz sešiem mēnešiem.
Uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tiesvedības procesu.
Sabiedrības tiesībpratības veicināšanai “Latvijas Vēstnesis” kopā ar Vidzemes Televīziju “Re:TV” veido sešu raidījumu un publikāciju ciklu “Zini savas tiesības!”. Raidījumi būs skatāmi “Re:TV” ēterā sešu nedēļu garumā, sākot ar 29. oktobri, katru otrdienu plkst. 22.30 (ar atkārtojumiem ceturtdienās un sestdienās).
Visus raidījumus būs iespējams noskatīties arī LV portāla “Youtube” kanālā.
