SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
13. novembrī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
5
5

#zinisavastiesības – iepirkšanās internetā

Iepirkšanās internetā kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu – cilvēki aktīvi izmanto iespēju iegādāties dažādas preces ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu interneta veikalos. Vienlaikus 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par internetā iegādātajām precēm saņēmis 353 iesniegumus, kas ir par 154 iesniegumiem vairāk nekā šajā pašā periodā pagājušogad. Iepirkšanās internetā vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, turklāt iepērkoties tiek pieļautas būtiskas kļūdas.

īsumā
  • Patērētāji bieži vien neiepazīstas ar līguma noteikumiem, savukārt pārdevējs ne vienmēr cenšas padarīt šos noteikumus patērētājam saprotamus un viegli uztveramus.
  • PTAC izskata strīdus, kas radušies starp patērētājiem un komersantiem, kuri reģistrēti Latvijā. Centrs neizskata strīdus, kas radušies Latvijas patērētājam ar ārvalstu komersantu.
  • Strīdu ar Ķīnā reģistrētu interneta veikalu iespējams risināt tikai Honkongas šķīrējtiesā.
  • Distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju, kas noslēgts neklātienē.
  • Izmantojot atteikuma tiesības, patērētājam jārēķinās, ka izmaksas par preces nodošanu atpakaļ būs jāsedz pašam. Kā arī jānodrošina, ka prece tiek piegādāta pārdevējam nebojātā veidā un bez lietojuma pazīmēm.
  • Internetā patlaban nopērkami dažādi pakalpojumi, un uz katru pakalpojuma veidu attiecas savi specifiskie noteikumi.

Cikla “Zini savas tiesības!” trešajā raidījumā tika pārrunātas biežākās kļūdas, ko patērētāji pieļauj, iepērkoties internetā. Sarunas akcents – kā droši iepirkties internetā un kur vērsties pēc padoma, ja iepirkšanās pieredze nav izrādījusies tik pozitīva, kā cerēts.

Iepērkoties internetā, kļūstam par patērētājiem, un tiesību izpratnē Latvijā par patērētāju tiesībām rūpējas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Galvenais dokuments, uz kura pamata centrs darbojas, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

Gan 2019. gadā, gan pagājušajā gadā patērētāji visvairāk sūdzējušies par nepiegādātām precēm, nenodrošinātām atteikuma tiesībām, kā arī par precēm, kuras neatbilst līguma noteikumiem.

Šogad visvairāk iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā saņemti par elektroprecēm (126 iesniegumi), datortehniku (38 iesniegumi) un mēbelēm (33 iesniegumi). Savukārt par iegādātajiem pakalpojumiem internetā kopumā ir saņemti 74 iesniegumi, no tiem visvairāk iesniegumu saņemti par izklaides, sporta un atpūtas pakalpojumiem.

Viena no lielākajām kļūdām, ko patērētāji pieļauj, iepērkoties internetā, – viņi “uzķeras” uz krāpnieciskiem interneta veikaliem, nepārliecinās par interneta veikala noteikumiem, naudas atmaksas politiku un citiem būtiskiem noteikumiem par preču piegādi vai to kvalitāti.

Dažkārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pēc palīdzības vēršas arī patērētāji, kuri iegādājušies preces internetā no privātpersonām (piemēram, sociālā tīkla vietnē “Facebook” vai “Instagram”), taču jāņem vērā, ka šādā gadījumā centrs palīdzēt nevarēs, jo strīds ir risināms civiltiesiski.

Cikla “Zini savas tiesības!” trešajā raidījumā “Iepirkšanās internetā” kopā ar ekspertēm – PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieci Ievu Baldiņu-Brūklīti un PTAC Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktori Daci Artmani – tika pārrunāti pamatjautājumi par drošu iepirkšanos Latvijas un ārvalstu interneta veikalos un diskutēts par to, kā izvairīties no krāpniekiem un ko darīt, ja radušās problēmas ar saņemto preci.

Jautājumi un atbildes par iepirkšanos internetā

Kā atpazīt neuzticamu interneta veikalu?

Ja izvēlētajai internetveikala mājaslapai piemīt kāda no minētajām pazīmēm, visdrošāk tomēr meklēt citu interneta veikalu vai iespēju, kā iegādāties noskatīto preci:

  • pārāk liela cenu atšķirība (pārmēru zemas preču cenas, salīdzinot ar analogiem interneta veikaliem, kas piedāvā to pašu preci);
  • mājaslapā nav pieejama informācija par tirgotāju, uzņēmuma apraksts, nav pieejama kontaktinformācija (pieejams tikai e-pasts vai telefona numurs);
  • nav pieejama informācija par līguma noteikumiem;
  • tiek piedāvātas nestandarta preces, solot pārsteidzošus un neierastus rezultātus (ir vērts pievērst uzmanību mājaslapas valodai, pieminētajiem ekspertiem u. tml. informācijai).

Vai vienmēr jālasa garie līguma noteikumi?

Pētījumi rāda, ka patērētāji bieži vien neiepazīstas ar līguma noteikumiem, savukārt pārdevējs ne vienmēr cenšas padarīt šos noteikumus patērētājam saprotamus un viegli uztveramus. Atbildība par līguma noteikumiem ir abpusēja.

Ja arī pircējs līguma noteikumus neizlasa (vien “ieklikšķina”, ka piekrīt), savas iespējas viņš nezaudē, ja pārdevējs ir Eiropas Savienības (ES) tirgotājs. Uz līguma noteikumiem attiecināms speciāls regulējums, kas aizsargā patērētāju, – pat ja patērētājs ir piekritis noteikumam, kurš ir netaisnīgs, šis noteikums nav saistošs patērētājam. Tajā pašā laikā līgumā ir iekļauti arī taisnīgi noteikumi, kuriem jāpievērš uzmanība un kuri patērētājam būs saistoši, pat ja viņš nav ar tiem iepazinies.

Ja līgums tiek slēgts ar pārdevēju ārpus Eiropas Savienības, īpaši jāpievērš uzmanība noteikumiem par strīdu risināšanas iespējām.

Latvijas un ārzemju interneta veikals: kādas ir atšķirības?

No tiesību viedokļa ES patērētājiem ir vienādas tiesības:

  • tiesības saņemt līguma noteikumus un informāciju par preci;
  • tiesības atteikties no preces vai pakalpojuma 14 darba dienu laikā. 

Iepērkoties interneta veikalos ārpus ES, jāpievērš lielāka uzmanība strīdu risināšanas iespējām un riskiem, ar kādiem var sastapties šajā procesā (jāpārliecinās, vai var sazināties ar pārdevēju un atdot preci).

Piemēram, strīdu ar Ķīnā reģistrētu interneta veikalu (kādus diezgan bieži izmanto Latvijas patērētāji) var risināt tikai Honkongas šķīrējtiesā.

Kad ar savu sūdzību par neapmierinošu pirkumu interneta veikalā var vērsties PTAC?

PTAC izskata strīdus, kas radušies starp patērētājiem un komersantiem, kuri ir reģistrēti Latvijā. Centrs neizskata strīdus, kas ir radušies Latvijas patērētājam ar ārvalstu komersantu. Ja komersants ir reģistrēts ES, patērētājs var vērsties pēc palīdzības Eiropas centros, kas ir katrā ES dalībvalstī.

Visbiežākās problēmas, ar ko sastopas internetveikalu pircēji Latvijā:

  • netiek nodrošinātas atteikuma tiesības;
  • prece netiek piegādāta vispār.

Kas ir atteikuma tiesības?

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka patērētājam ir tiesības 14 dienu laikā (no preces saņemšanas dienas) atteikties no iegādātās preces, ja prece ir iegādāta ar distances līgumu. Distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju, kas noslēgts neklātienes apstākļos.

Izmantojot atteikuma tiesības, patērētājam jārēķinās, ka izmaksas par preces nodošanu atpakaļ būs jāsedz pašam. Kā arī pašam patērētājam jānodrošina, ka šī prece tiek piegādāta pārdevējam nebojātā veidā un bez lietojuma pazīmēm vairāk, nekā to būtu iespējams lietot/pārbaudīt pirms pirkšanas veikalā.

Interneta veikals lietotnē – kas jāņem vērā?

Tiesiski tas joprojām ir distances līgums, līdz ar to, šādi iepērkoties, neatšķiras ne patērētāju tiesības, ne pārdevēja pienākumi.

Iepirkšanās platforma – dažādi pārdevēji, viena mājaslapa. Kas jāņem vērā?

Ja patērētājs iepērkas šādā platformā, līgums tiek slēgts gan ar platformu, gan konkrēto pārdevēju, kas tirgo preces šajā platformā.

Jāpievērš uzmanība:

  • vai pārdevējs ir komersants vai fiziska persona;
  • vai ir norādīta informācija par pārdevēju vai tikai par pašu platformu.

Atbildība par preces piegādi un kvalitāti jāuzņemas preces pārdevējam, ne platformai. Arī platformai ir daļēja atbildība, taču pamatlīgums un pamatatbildība prasāma no pārdevēja.

Internetā iepērkas privātpersona un juridiska persona. Vai ir atšķirības?

Jā, ir. Patērētājs atbilstoši likumam ir fiziska persona, kas iegādājas preci savām vajadzībām, kuras nav saistītas ar personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Ja iepirkšanos internetā veic fiziskā persona (patērētājs), viņa var īstenot savas likumā noteiktās tiesības. Savukārt, ja preces iegādājas juridiska persona, strīda gadījumā šis jautājums būs jārisina civiltiesiskā kārtībā, tiesas ceļā.

Visriskantākās preces – ko tomēr nevajadzētu pirkt internetā?

Iepirkšanās internetā vienmēr būs saistīta ar zināmu risku. Ja domājam par kvalitāti, visriskantāk internetā iegādāties būtu trauslas, viegli plīstošas preces, lielo elektrotehniku.

Pārdevējs gan ir atbildīgs par to, lai līdz patērētājam šī prece tiktu piegādāta atbilstoši līguma noteikumiem – vesela un neskarta.

Kādi dokumenti apliecinās preces iegādi un saņemšanu?

Preces iegādi apliecinās bankas maksājuma uzdevums. Ja preci saņem veikalā uz vietas, kas bieži vien ir iespējams, jāsaņem arī čeks. Ja preci piegādā kurjers, tad tiek izsniegta kvīts par preces piegādi.

Tie jāsaglabā. Ja rodas strīda gadījums, šie dokumenti būs jāpievieno iesniegumam. Jāsaglabā arī pārdevēja apliecinājums, ka pasūtījums ir pieņemts.

Kad jāsāk uztraukties, ja preci nepiegādā?

Distances līgums jāizpilda 30 dienu laikā, tas noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izņemot gadījumus, kad norādīta precīzi nepārprotama informācija, ka prece tiks piegādāta citā termiņā. Tad pārdevējam jāizpilda šis nosacījums un prece jāpiegādā noteiktajā laikā.

Ja noteiktajā laikā prece netiek piegādāta, patērētājam jāprasa, lai piegādā preci papildu termiņā. Ja tas nenotiek, patērētājs ir tiesīgs vienpusējā kārtībā izbeigt līgumu un prasīt atmaksāt par preci samaksāto naudas summu. Šis lēmums rakstveidā jāpaziņo pārdevējam.

Kāda ir atšķirība, pērkot preces internetā no privātpersonām?

Būtiska nianse – vai šī privātpersona darbojas savas saimnieciskās darbības ietvaros. To var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Arī pērkot preces sociālajos tīklos, jāpievērš uzmanība šim aspektam. Ja sociālajā tīklā no privātpersonas tiek iegādāta prece, bet tā netiek piegādāta vai tiek piegādāta neatbilstošā kvalitātē, šis strīds jārisina tiesā, nevis PTAC.

Šādos gadījumos pircējs pats uzņemas risku, it īpaši, ja viņš veic priekšapmaksu.

Kā samazināt risku, iepērkoties internetā?

Viena iespēja – maksāt ar kredītkarti. Piemēram, ja par pirkumu tiek maksāts ar kredītkarti, bet prece netiek piegādāta un nav iespējams šo strīdu atrisināt ar pārdevēju, patērētājs var vērsties bankā, kurai būs pienākums atmaksāt atpakaļ šo samaksāto naudas summu.

Internetā nopērkamas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi.

Internetā patlaban nopērkami dažādi pakalpojumi, un uz katru pakalpojuma veidu attiecas savi specifiskie noteikumi.

Piemēram, iegādājoties aviobiļeti vai autonomas pakalpojumus, jārēķinās ar viena veida tiesībām, savukārt, iegādājoties viesnīcas vai tūrisma pakalpojumus, jārēķinās ar cita veida tiesībām.

Jāatceras, ka pakalpojumiem ir arī specifiski noteikumi par atteikuma tiesību izmantošanu. No noteiktiem pakalpojumu veidiem nemaz nevar atteikties, vai arī ir piemērojama papildu maksa par atteikuma tiesību izmantošanu. Tam jāpievērš uzmanība.

Sabiedrības tiesībpratības veicināšanai “Latvijas Vēstnesis” kopā ar Vidzemes Televīziju “Re:TV” veido sešu raidījumu un publikāciju ciklu “Zini savas tiesības!”. Raidījumi būs skatāmi “Re:TV” ēterā sešu nedēļu garumā, sākot ar 29. oktobri, katru otrdienu plkst. 22.30 (ar atkārtojumiem ceturtdienās un sestdienās).

Visus raidījumus būs iespējams noskatīties arī LV portāla “Youtube” kanālā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU