NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. maijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Telekomunikācijas
7
7

Ar mobilo lietotni centīsies noteikt Covid-19 kontaktpersonas

FOTO: Freepik

Lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību Latvijā, maija vidū varētu sākties jaunas mobilās lietotnes testēšana. Lietotnes pagaidu nosaukums ir “Apturi Covid”, un tās izmantošana būtu brīvprātīga. Iespējamās inficēšanās gadījumā tā palīdzētu noskaidrot personas, ar kurām ir kontaktējies slimnieks. Cita mobilā lietotne varētu palīdzēt uzraudzīt, kā tiek ievērota karantīna un pašizolācija.

īsumā
  • Eiropas Komisija uzsver – būtiski, lai šādas lietotnes atbilstu ES personas datu aizsardzības politikai un tiktu ievērots brīvprātības princips to lietošanā.
  • Ierobežojumus pakāpeniski atvieglojot, kontaktu skaits palielināsies un uzliks slogu, kā un ko identificēt, lai pārrautu infekcijas izplatīšanās ķēdes.
  • Mobilā lietotne varētu palīdzēt pēc iespējas ātrāk identificēt Covid-19 pacienta kontaktpersonas. Mērķis ir informēt un pasargāt katru indivīdu un iesaistīt visu sabiedrību, lai sasniegtu veselības uz
  • Otra mobilā lietotne palīdzētu uzraudzīt, vai cilvēki, kuriem noteikta karantīna vai pašizolācija, to tiešām arī ievēro.

Eiropas Komisija (EK) 15. aprīlī izdeva ceļvedi, kas paredzēts kopīgai koordinētai izejai no Covid-19 krīzē noteiktajiem pasākumiem. Šajā ceļvedī viena no ieteiktajām metodēm ir izsekošanas lietotne. Tajā norādīts, ka šādu mobilo lietotņu izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai, balstoties uz lietotāju piekrišanu un pilnībā ievērojot Eiropas privātuma un personas datu aizsardzības noteikumus.

EK uzskata, ka mobilās lietojumprogrammas, kas brīdina iedzīvotājus par paaugstinātu risku saskarē ar personu, kurai ir pozitīvs Covid-19 tests, ir īpaši svarīgas dažādu ierobežošanas pasākumu atcelšanas posmā, jo var palīdzēt pārtraukt infekcijas izplatīšanās ķēdes un samazināt turpmāka vīrusa pārnešanas risku. Tādējādi tām vajadzētu būt nozīmīgam elementam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ieviestajās stratēģijās, kas papildina citus pasākumus, piemēram, palielinātas testēšanas iespējas.

Arī Valsts prezidents Egils Levits un EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, apspriežot EK sniegtās vadlīnijas dalībvalstīm saistībā ar iespējamām dalībvalstu mobilajām lietotnēm vīrusa ierobežošanai, ir uzsvēruši, ka šādas lietotnes ir lietderīgas sabiedrības veselības drošībai, taču ir būtiski, lai tās atbilstu ES personu datu aizsardzības politikai un tiktu ievērots brīvprātības princips to lietošanā.

Jāiemācās ar vīrusu sadzīvot

Par to, ka Latvijā tiek izstrādātas divas mobilās aplikācijas, preses konferencē aprīļa beigās informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzsverot, ka tās būtu nepieciešamas laikā, kad ārkārtējās situācijas ierobežojumus varētu pakāpeniski atcelt. Jāpiebilst, ka šobrīd ārkārtējā situācija Latvijā noteikta līdz 12. maijam.

Tā kā vēl nav atrastas zāles un vakcīna pret Covid-19, būs pastiprināti jādomā, kā mazināt ierobežojumus, neapdraudot sabiedrības drošību un veselību. Viens no instrumentiem varētu būt mobilās lietotnes.

“Tā kā vēl nav atrastas zāles un vakcīna pret Covid-19, būs pastiprināti jādomā, kā mazināt ierobežojumus, neapdraudot sabiedrības drošību un veselību. Viens no instrumentiem varētu būt mobilās lietotnes,” uzsvēra premjers.

“Kā zināsim, ka nejauši esam bijuši kontaktā ar cilvēku, kas ir bijis slims? Ļoti daudzi, braucot automobilī, izmanto dažādas lietotnes, kas ļauj saņemt informāciju, piemēram, par sastrēgumiem,” klāstīja K. Kariņš. “Līdzīga lietotne noderētu, lai būtu iespēja citam citu pabrīdināt par vietām, kur varētu būt notikusi inficēšanās ar Covid-19. Latvijai un pasaulei būs jāiemācās sadzīvot ar šo vīrusu.”

Trešais aktīvākais mobilo tehnoloģiju lietotājs pasaulē

Vienu no mobilajām lietotnēm veido pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi un zinātnes un valsts institūciju pārstāvji, kopumā projektā iesaistīti apmēram 50 cilvēki, speciāli sasauktajā preses konferencē aprīļa beigās stāstīja “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis.

“Latvijas iedzīvotājs ir trešais aktīvākais mobilo tehnoloģiju lietotājs pasaulē,” zināja teikt LMT pārstāvis. “Un Latvijas IKT industrija turas līdzi – katru ceturksni aug IKT sektors, kura eksporta apjoms ir vairāk nekā 200 miljoni eiro.”

“Taču viens ir izveidot lietotni, otrs – maksimāli ātri to izvērst iedzīvotāju vidū,” norādīja I. Pūķis. Lietotnes izstrādātāju mērķis ir sasniegt vismaz 20% viedtālruņa lietotāju, t. i., 400 000 lietotāju.

Spilgts piemērs sabiedrības līdzdalībai

Veselības ministrijas galvenais infektologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis uzsvēra, ka lietotnei varētu būt nopietna nozīme infekcijas ierobežošanā. “Latvijas Covid-19 saslimstības un mirstības rādītāji ir otri labākie Eiropā, taču cilvēki grib vairāk strādāt un kustēties,” pauda U. Dumpis. “Tāpēc, lai vīrusu ierobežotu, ir jāveic plaša testēšana ar ātrākām un modernām metodēm, aktīvāk jāmeklē tie cilvēki, ar kuriem saskārušās inficētās personas. Mobilā lietotne varētu palīdzēt pēc iespējas ātrāk identificēt Covid-19 pacienta kontaktpersonas. Tādā veidā varētu ātrāk uzmeklēt kontaktpersonas, ātrāk veikt analīzes un pašizolēties vai vērsties pie ārsta.”

Par to, kā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti patlaban mēģina identificēt kontaktpersonas, stāsta SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa: “Parasti visu informāciju iegūstam no pacienta. Ir viegli noskaidrot, kur viņš bija, ar ko tikās, jo kontaktu patlaban ir maz. Bet, ierobežojumus pakāpeniski atvieglojot, kontaktu skaits palielināsies un uzliks slogu, kā un ko identificēt, lai pārrautu infekcijas ķēdes.”

SPRK uzskata, ka jaunā lietotne varētu būt spilgts sabiedrības līdzdarbības piemērs. “Lietotnes mērķis nav palīdzēt tikai SRKC darīt savu darbu. Mērķis ir informēt un pasargāt katru indivīdu un iesaistīt visu sabiedrību, lai sasniegtu veselības uzlabojumus. Cilvēks ātrāk uzzinātu, ka ir kontaktpersona, iegūsim laiku, lai sagatavotos nākamajam pandēmijas etapam,” pieļāva SPRK pārstāve.

Memoranda noteikumi

Mobilā lietotne palīdzētu personai  labprātīgi informēt par savu kustību, lai pēc tam varētu brīdināt par atrašanos inficēta cilvēka tuvumā. Lietotnei paredzētas arī citas funkcijas, kuras ļautu labāk izprast Covid-19 simptomus, piemēram, kā rīkoties, ja cilvēks nejūtas labi utt.

Ir izveidots memorands sabiedrības līdzdalībai, lai ierobežotu Covid-19. Šajā memorandā aprakstīti principi, pēc kuriem veidota lietotne:

  • lietotnes uzstādīšana un izmantošana ir bez maksas un brīvprātīga;
  • lietotne nezina un nevar atklāt lietotāja un kontaktpersonu ģeogrāfiskās koordinātas;
  • lietotne neievāc un neapstrādā datus, kas nav nepieciešami šajā memorandā norādītā mērķa sasniegšanai;
  • jebkuri lietotāju dati tiek izmantoti tikai sabiedrības veselībai un nav pieejami jebkādiem citiem valsts, pašvaldību vai komerciāliem mērķiem;
  • lietotne darbojas saskaņā ar cilvēktiesībām un atbilstoši ES normatīvajam regulējumam un vadlīnijām attiecībā uz datu apstrādi un drošību.

Kā darbosies tehnoloģija

Lietotni varēs izmantot ar “Bluetooth” tehnoloģiju, un tā būs pieejama ierīcēm gan ar IOS, gan ar “Android” operētājsistēmu. Kā skaidroja “Web & Mobile” risinājumu izstrādes kompānijas “MakIT” valdes priekšsēdētājs Arvis Zeile, viedtālruņi, kuros būs ieinstalētas jaunās lietotnes, izmantojot “Bluetooth” signālus, varētu sazināties ar citām ierīcēm.

Tiesa, lai tas notiktu, “Bluetooth” visu laiku ir jābūt ieslēgtam. Jāpaskaidro, ka šī tehnoloģija ļauj ierīcēm savienoties vienai ar otru, kad tās atrodas nelielā attālumā, un iespēju apmainīties ar informāciju.

Kā darbosies lietotne? “Ja tuvumā atrodas ierīces, kurās ir ieinstalētas lietotnes, tās apmainās savā starpā caur “Bluetooth” ar šifrētiem kodiem,” skaidroja A. Zeile. “Kodi regulāri mainās. Līdz ar to tiek nodrošināts tas, ka nevar precīzi atšifrēt, kurš ar ko un kad ir ticies, ja kādu apstākļu dēļ varētu piekļūt informācijai konkrētā ierīcē. Apmainītie dati glabājas tikai lietotāju ierīcēs. Ja cilvēkam Covid-19 tests ir pozitīvs, tad ārsts vai SPKC viņam izsniegs speciālu kodu, kuru ievadīt savā lietotnē. Tādā veidā sistēma mēģinās saprast, vai šī ierīce bijusi kontaktā ar citām ierīcēm, un lietotāji sapratīs, vai bijusi saskarsme ar Covid-19 slimnieku.”

Lietotnes izstrādātāju mērķis Latvijā ir sasniegt vismaz 20% viedtālruņa lietotāju, t. i., 400 000 lietotāju.

Lietotne atpazīs tikai tuvas kontaktpersonas, t. i., tādas, kas bijušas kontaktā tuvāk par diviem metriem un ilgāk par 15 minūtēm. Dati lietotnē glabāsies 14 dienas, un pēc tam tie automātiski tiks dzēsti.

A. Zeile stāstīja, ka patlaban tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu lietotāju anonimitāti un datu decentralizāciju, t. i., neviena iestāde nevarēs saņemt datus vienuviet un analizēt.

Datu valsts inspekcijas mājaslapā norādīts, ka tā savas kompetences robežās sniedz atbalstu lietotnes “Apturi Covid” izstrādes procesā un uzraudzīs, lai tiktu ievērotas personas tiesības uz privātumu, vienlaikus dodot iespēju atbildīgajām iestādēm aizsargāt sabiedrības veselību kopumā.

Uzraudzītu personas, kas atrodas karantīnā

Otra mobilā aplikācija palīdzētu uzraudzīt, vai cilvēki, kuriem noteikta karantīna vai pašizolācija, to tiešām arī ievēro. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) pārstāve Linda Curika LV portālam paskaidroja, ka šīs lietotnes tehnoloģiskais risinājums jau ir prezentēts un Iekšlietu ministrijai vai Veselības ministrijai jāizlemj, vai šo lietotni ieviest. Risinājums paredzēts, lai cilvēki, kas ir karantīnā vai pašizolācijā, varētu brīvprātīgi, uzklikšķinot uz saites, ziņot par savu atrašanās vietu. Lietotnes tiktu izmantota atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.

Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Zariņš LV portālam norādīja, ka “līdz šim iekšlietu dienesti ir sekmīgi spējuši nodrošināt, lai ārkārtējā situācijā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi tiktu ievēroti. Balstoties uz to, ka epidemioloģiskā situācija valstī ir stabila, neredzam tūlītēju nepieciešamību jaunu kontroles rīku ieviešanā. Esam par šādu rīku ieviešanu tikai nesasteigtā procesā, izvērtējot visus riskus, arī šādu rīku ietekmi uz personu cilvēktiesību aizskārumu”.

***

Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU