FOTO: Canva.
Izskatīšanā Saeimā iesniegts Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Ar apjomīgām izmaiņām regulējumā iecerēts mazināt administratīvo slogu un tādējādi veicināt elektronisko sakaru tīklu attīstību un digitālo pakalpojumu modernizāciju un pieejamību. Publikācijā aplūkotas būtiskākās likumprojektā ietvertās izmaiņas.
Satiksmes ministrija, pildot Ministru kabineta uzdevumu1, izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (turpmāk – likumprojekts). Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla attīstībai. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, administratīvā sloga samazināšana elektronisko sakaru tīkla attīstībai ir nepieciešama, lai veicinātu nacionālo2 un Eiropas Savienības (ES) stratēģisko mērķu3 digitalizācijas jomā sasniegšanu.
UZZIŅAIAdministratīvā sloga samazināšana ir svarīgs priekšnosacījums elektronisko sakaru tīkla attīstībai, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.–2027. gadam, kā arī Eiropas Savienības stratēģiskajos dokumentos – Savienojamības paziņojumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra lēmumā (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāizpilda lēmums 2022/2481, tostarp jānodrošina noturīga, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, iepriekš LV portālu informēja Satiksmes ministrija. Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam visiem ES elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, kam tas nepieciešams vai kas to vēlas, jābūt iespējai lietot interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 1 Gbit/s. Visās apdzīvotajās teritorijās jābūt nodrošinātam ātrdarbīgam bezvadu elektronisko sakaru tīklam ar vismaz 5G tehnoloģijai līdzvērtīgu veiktspēju. Plašāk par tēmu >> |
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka sakaru nozarē viena no būtiskākajām problēmām, kas rada nopietnu risku ES stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, ir grūtības veikt elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanu kopīpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.
Kopīpašumam, kurā izdalīti dzīvokļa īpašumi, piemērojama Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa. Tā paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem. Tomēr attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos (nedalīts kopīpašums), joprojām nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.
Lai novērstu praksē konstatētās problēmas un nodrošinātu, ka piekļuve internetam ir visām personām (iedzīvotājiem) neatkarīgi no ēkas īpašumtiesību sadrumstalotības formas, likumprojekts paredz, ka kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi kopīpašnieku.
Likumprojekta anotācijā vēstīts, ka attiecībā uz tādām kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, par kopīpašnieku saskaņojumu būtu jāņem vērā judikatūrā4 nostiprinātais lēmumu pieņemšanas princips, kāds ir atzīts saistībā ar jautājumiem, kas skar minēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Proti, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esošie būvnieciski norobežotie un funkcionāli nošķirtie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kas kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Līdz ar to, pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi, katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Respektīvi, balsis skaitāmas nevis pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, bet katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.
Lai pildītu ES tiesību aktu regulējumu5 un nodrošinātu elektronisko sakaru komersanta tiesības pieprasīt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, ar likumprojektu iecerēts precizēt Elektronisko sakaru likuma 30. pantu, nosakot, ka:
Likumprojekta anotācijā minēts, ka elektronisko sakaru komersanti mēdz izdot tehniskos noteikumus, kas paredz par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja finanšu līdzekļiem pārvietot patvaļīgi izbūvētos elektronisko sakaru tīklus vai tādus tīklus, kuru būvniecības iecere nav realizēta līdz galam un kuri nav pieņemti ekspluatācijā. Taču prasība pārvietot patvaļīgi izbūvētos elektronisko sakaru tīklus kavē investīciju piesaisti pašvaldības teritorijai, graustu un bīstamu būvju sakārtošanu, kā arī uzliek būvju īpašniekiem nesamērīgu finansiālo slogu patvaļīgi ierīkoto elektronisko sakaru tīklu pārvietošanai.
Tādēļ ar likumprojektu plānots grozīt Elektronisko sakaru likuma 30. panta septīto daļu, nosakot, ka elektronisko sakaru tīklu, tai skaitā fizisko infrastruktūru (piemēram, kabeļus, kabeļu līnijas, pievadus ēkām, vadu kopumus, mastus, stabus un citas atbalsta konstrukcijas), ja tai noteikts lietošanas tiesību aprobežojums vai ja fiziskās infrastruktūras ierīkošana ir saskaņota ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi. Izņēmums ir gadījumi, kad nepieciešamība pārvietot elektronisko sakaru tīklu radusies no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja neatkarīgu iemeslu (piemēram, dabas katastrofas, izmaiņu normatīvajos aktos, ārējo apstākļu radīta nekustamā īpašuma bojājuma) dēļ.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka viens no administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem paredz atteikties no nomas tiesību institūta piemērošanas attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošo īpašumu ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu. Tādējādi likumprojektā paredzēts: ja publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek būvēti publiskas personas nekustamajā īpašumā, tad vienreizējas atlīdzības apmēru par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Tāpat likumprojektā minēts, ka bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras īpašnieki segs izmaksas, kas saistītas ar atbilstošo elektronisko sakaru iekārtu būvniecību un ierīkošanu, nojaukšanu un pārvietošanu, ja puses nevienosies citādi.
Lai nodrošinātu atbilstošu mobilo sakaru pārklājumu un būtu iespējams realizēt ES stratēģiskajiem mērķiem atbilstošus ne tikai fiksētos, bet arī mobilos platjoslas piekļuves pakalpojumus, likumprojektā iecerēts noteikt, ka būvniecības ierosinātājs, projektējot vai būtiski pārbūvējot:
būvprojektā paredz pasākumus, kas iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas) nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu ar radiosignāla līmeni, augstāku par 96 dBm.
Elektronisko sakaru likuma 28. panta sestā daļa šobrīd noteic, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, izmaksājot vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka savlaicīgu informēšanu, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:
Ar likumprojektu plānots precizēt “savlaicīgas informēšanas” pienākumu, paredzot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs jāinformē ne mazāk kā 30 darbdienas pirms darbu uzsākšanas.
Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Satversmes tiesas atziņām,6 skaidrots, ka platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūve vai attīstība skar sabiedrībai būtiskas intereses (sabiedrībai nozīmīga pakalpojuma nepārtrauktību). Tādēļ, lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras darbību un kvalitāti, var būt pieļaujama nekustamā īpašuma īpašnieka pamattiesību ierobežošana leģitīma mērķa sasniegšanai – platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvē vai attīstīšanā. Likumprojekta izstrādātāji uzsvēruši, ka nav saudzējošāku līdzekļu konkrētā mērķa sasniegšanai, jo nav iespējams veikt platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi vai attīstību, neietekmējot nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz savu īpašumu.
Minēto iemeslu dēļ ar likumprojektu plānots papildināt un precizēt Elektronisko sakaru likuma 28. panta sesto daļu, paredzot jaunus īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus jeb gadījumus, kad elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu ne mazāk kā 30 darbdienas pirms darbu uzsākšanas.
Proti, likumprojektā paredzēts, ka attiecīgo kārtību var piemērot, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:
Vienlaikus likumprojekta anotācijā akcentēts, ka:
Elektronisko sakaru likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību. Ar likumprojektu paredzēts paplašināt tiesības saņemt vienreizēju atlīdzību, nosakot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, ja:
Likumprojektā arī noteikts, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai metodikai.
Plānots, ka metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, tāpat arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, Ministru kabinets izstrādās līdz 2028. gada 1. janvārim.
Saskaņā ar likumprojektu līdz 2028. gada 1. janvārim:
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka elektronisko sakaru komersantam un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības vienoties, ka atlīdzība par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu netiek piemērota.
Likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
1 Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmums (prot. Nr. 23, 66. §) “Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai” ”.
2 Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.–2027. gadam.
3 Eiropas Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzības uz Eiropas gigabitu sabiedrību”. Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam.
4 Skat. Augstākās tiesas Senāta 2022. gada 30. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-59/2022.
5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1309 par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu.
6 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011. gada 11. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2010-62-03 un 2017. gada 8. marta spriedumu lietā Nr. 2016-07-01.