Ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā mazinās birokrātisko slogu, lai veicinātu ātrdarbīga interneta pieejamību

Satiksmes ministrija, pildot Ministru kabineta uzdevumu1, izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (turpmāk – likumprojekts). Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla attīstībai. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, administratīvā sloga samazināšana elektronisko sakaru tīkla attīstībai ir nepieciešama, lai veicinātu nacionālo2 un Eiropas Savienības (ES) stratēģisko mērķu3 digitalizācijas jomā sasniegšanu.

Jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošana kopīpašumā nebūs jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka sakaru nozarē viena no būtiskākajām problēmām, kas rada nopietnu risku ES stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, ir grūtības veikt elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanu kopīpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.

Kopīpašumam, kurā izdalīti dzīvokļa īpašumi, piemērojama Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa. Tā paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem. Tomēr attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos (nedalīts kopīpašums), joprojām nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.

Lai novērstu praksē konstatētās problēmas un nodrošinātu, ka piekļuve internetam ir visām personām (iedzīvotājiem) neatkarīgi no ēkas īpašumtiesību sadrumstalotības formas, likumprojekts paredz, ka kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi kopīpašnieku.

Likumprojekta anotācijā vēstīts, ka attiecībā uz tādām kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, par kopīpašnieku saskaņojumu būtu jāņem vērā judikatūrā4 nostiprinātais lēmumu pieņemšanas princips, kāds ir atzīts saistībā ar jautājumiem, kas skar minēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Proti, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esošie būvnieciski norobežotie un funkcionāli nošķirtie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kas kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Līdz ar to, pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi, katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Respektīvi, balsis skaitāmas nevis pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, bet katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

Precizēs elektronisko sakaru komersanta piekļuves tiesības dzīvojamo ēku infrastruktūrai

Lai pildītu ES tiesību aktu regulējumu5 un nodrošinātu elektronisko sakaru komersanta tiesības pieprasīt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, ar likumprojektu iecerēts precizēt Elektronisko sakaru likuma 30. pantu, nosakot, ka:

• elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un nodrošināšanai bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata ir pieejami:
  • dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievadi, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās;
  • publiskas personas nekustamā īpašuma ārējie konstruktīvie elementi (piemēram, ārsienas, jumti un citas ārējās konstrukcijas);
• nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai pārvaldītājs nedrīkst:
  • veikt darbības, kas kavētu elektronisko sakaru tīkla vai tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu vai būvniecību nekustamajā īpašumā;
  • bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots nekustamajā īpašumā;
  • veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā galalietotāju pieslēgumu veikšanu.

Risinās patvaļīgi ierīkoto elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas jautājumu

Likumprojekta anotācijā minēts, ka elektronisko sakaru komersanti mēdz izdot tehniskos noteikumus, kas paredz par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja finanšu līdzekļiem pārvietot patvaļīgi izbūvētos elektronisko sakaru tīklus vai tādus tīklus, kuru būvniecības iecere nav realizēta līdz galam un kuri nav pieņemti ekspluatācijā. Taču prasība pārvietot patvaļīgi izbūvētos elektronisko sakaru tīklus kavē investīciju piesaisti pašvaldības teritorijai, graustu un bīstamu būvju sakārtošanu, kā arī uzliek būvju īpašniekiem nesamērīgu finansiālo slogu patvaļīgi ierīkoto elektronisko sakaru tīklu pārvietošanai.

Tādēļ ar likumprojektu plānots grozīt Elektronisko sakaru likuma 30. panta septīto daļu, nosakot, ka elektronisko sakaru tīklu, tai skaitā fizisko infrastruktūru (piemēram, kabeļus, kabeļu līnijas, pievadus ēkām, vadu kopumus, mastus, stabus un citas atbalsta konstrukcijas), ja tai noteikts lietošanas tiesību aprobežojums vai ja fiziskās infrastruktūras ierīkošana ir saskaņota ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi. Izņēmums ir gadījumi, kad nepieciešamība pārvietot elektronisko sakaru tīklu radusies no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja neatkarīgu iemeslu (piemēram, dabas katastrofas, izmaiņu normatīvajos aktos, ārējo apstākļu radīta nekustamā īpašuma bojājuma) dēļ.

Plāno atteikties no nomas tiesībām, tās aizstājot ar vienreizēju atlīdzību

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka viens no administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem paredz atteikties no nomas tiesību institūta piemērošanas attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošo īpašumu ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu. Tādējādi likumprojektā paredzēts: ja publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek būvēti publiskas personas nekustamajā īpašumā, tad vienreizējas atlīdzības apmēru par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Tāpat likumprojektā minēts, ka bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras īpašnieki segs izmaksas, kas saistītas ar atbilstošo elektronisko sakaru iekārtu būvniecību un ierīkošanu, nojaukšanu un pārvietošanu, ja puses nevienosies citādi.

Mobilo elektronisko sakaru pārklājuma nodrošināšana jāparedz, ierosinot būvniecību

Lai nodrošinātu atbilstošu mobilo sakaru pārklājumu un būtu iespējams realizēt ES stratēģiskajiem mērķiem atbilstošus ne tikai fiksētos, bet arī mobilos platjoslas piekļuves pakalpojumus, likumprojektā iecerēts noteikt, ka būvniecības ierosinātājs, projektējot vai būtiski pārbūvējot:

• daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju,
• publisku ēku,
• rūpniecības objektu vai tuneli, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā ēku iedalījuma II vai III grupai,

būvprojektā paredz pasākumus, kas iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas) nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu ar radiosignāla līmeni, augstāku par 96 dBm.

Ierīkojot publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, īpašnieks jāinformē ne mazāk kā 30 darbdienas pirms darbu uzsākšanas

Elektronisko sakaru likuma 28. panta sestā daļa šobrīd noteic, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, izmaksājot vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka savlaicīgu informēšanu, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:

• publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;
• publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek ierīkoti vai būvēti sarkano līniju, publiski lietojamas ielas, tāda ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;
• publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras būves tiek ierīkoti vai būvēti (arī pārbūvēti) esošajā elektronisko sakaru komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc to ierīkošanas kopējais aizsargjoslu platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem no sākotnējās aizsargjoslas platuma, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;
• publiskajam elektronisko sakaru tīklam noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

Ar likumprojektu plānots precizēt “savlaicīgas informēšanas” pienākumu, paredzot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs jāinformē ne mazāk kā 30 darbdienas pirms darbu uzsākšanas.

Iecerēti īpašuma tiesību papildu aprobežojumi elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai

Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Satversmes tiesas atziņām,6 skaidrots, ka platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūve vai attīstība skar sabiedrībai būtiskas intereses (sabiedrībai nozīmīga pakalpojuma nepārtrauktību). Tādēļ, lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras darbību un kvalitāti, var būt pieļaujama nekustamā īpašuma īpašnieka pamattiesību ierobežošana leģitīma mērķa sasniegšanai – platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvē vai attīstīšanā. Likumprojekta izstrādātāji uzsvēruši, ka nav saudzējošāku līdzekļu konkrētā mērķa sasniegšanai, jo nav iespējams veikt platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi vai attīstību, neietekmējot nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz savu īpašumu.

Minēto iemeslu dēļ ar likumprojektu plānots papildināt un precizēt Elektronisko sakaru likuma 28. panta sesto daļu, paredzot jaunus īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus jeb gadījumus, kad elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu ne mazāk kā 30 darbdienas pirms darbu uzsākšanas.

Proti, likumprojektā paredzēts, ka attiecīgo kārtību var piemērot, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:

• publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grafiskajā daļā;
• publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkoti vai būvēti sarkano līniju, publiski lietojamas ielas, tāda ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;
• publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkoti vai būvēti (arī pārbūvēti) esošajā elektronisko sakaru komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc to ierīkošanas kopējais aizsargjoslu platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem no sākotnējās aizsargjoslas platuma, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;
• publiskajam elektronisko sakaru tīklam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss;
• publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkoti vai būvēti (arī pārbūvēti) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram par publiskajiem līdzekļiem ir izbūvēts un pieslēgts publiskais elektronisko sakaru tīkls (piemēram, lai izvairītos no praksē patlaban esošajiem gadījumiem, kad par publiskajiem līdzekļiem ir izbūvēta optisko kabeļu tīkla līnija, piemēram, līdz izglītības iestādei, bet nekustamā īpašuma īpašnieks atsaka vietu mobilo sakaru infrastruktūras (bāzes stacijas) izvietošanai);
• publiskais elektronisko sakaru tīkls tiek pārvietots nekustamajā īpašumā esošās aizsargjoslas robežās;
• tiek veikta esošā elektronisko sakaru tīkla modernizācija, nomainot kabeli, un netiek mainīta kabeļa izvietošanas trase (piemēram, lai nomainītu vara kabeļus pret ievērojami jaudīgākajiem optiskās šķiedras kabeļiem).

Vienlaikus likumprojekta anotācijā akcentēts, ka:

• elektronisko sakaru komersantiem būs jāievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības jomā un veiktie darbi tiks uzraudzīti no kompetento iestāžu puses;
• piedāvātais tiesiskais regulējums neietekmē nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības piekļūt nekustamajam īpašumam, to atsavināt vai kā citādi rīkoties ar nekustamo īpašumu;
• nekustamā īpašuma īpašniekam tiek paredzēta vienreizējas atlīdzības izmaksa par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu Ministru kabineta noteiktajā apmērā;
• plānotais regulējums neradīs personas tiesībām un likumiskajām interesēm lielākus zaudējumus, nekā tie labumi, ko iegūs sabiedrība.

Precizēs vienreizējas atlīdzības par īpašuma tiesību ierobežojumu regulējumu

Elektronisko sakaru likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību. Ar likumprojektu paredzēts paplašināt tiesības saņemt vienreizēju atlīdzību, nosakot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, ja:

• zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai;
• veicot esošā elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar šo objektu vai ap to;
• mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanai vai būvniecībai, tai skaitā pārbūvei vai atjaunošanai, izmanto publiskas personas nekustamā īpašuma ārējos konstruktīvos elementus (piemēram, ārsienas, jumtus un citas ārējās konstrukcijas).

Likumprojektā arī noteikts, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai metodikai.

Plānots, ka metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, tāpat arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, Ministru kabinets izstrādās līdz 2028. gada 1. janvārim.

Saskaņā ar likumprojektu līdz 2028. gada 1. janvārim:

• atlīdzības noteikšana par zemes aprobežojumu tiek veikta līdzšinējā kārtībā, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumus Nr. 217 “Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma atlīdzības noteikšanas kārtība”;
• noslēgtie nomas līgumi, kas attiecas uz nekustamajā īpašumā izvietoto elektronisko sakaru infrastruktūru (piemēram, mobilo sakaru bāzes staciju), būs spēkā līdz līgumu termiņa beigām. Izbeidzoties nomas līguma termiņam, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu elektronisko sakaru infrastruktūras (piemēram, mobilo sakaru bāzes stacijas) izvietošanai nekustamajā īpašumā drīkstēs prasīt vienreizēju samaksu.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka elektronisko sakaru komersantam un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības vienoties, ka atlīdzība par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu netiek piemērota.

Likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

1 Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmums (prot. Nr. 23, 66. §) “Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai” ”.

2 Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.–2027. gadam.

3 Eiropas Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzības uz Eiropas gigabitu sabiedrību”. Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam.

4 Skat. Augstākās tiesas Senāta 2022. gada 30. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-59/2022.

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1309 par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu.

6 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011. gada 11. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2010-62-03 un 2017. gada 8. marta spriedumu lietā Nr. 2016-07-01.