FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Satiksmes ministrija sabiedriskajai apspriešanai līdz 4. decembrim nodevusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersants pats varēs organizēt dzīvokļu īpašnieku aptauju par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu dzīvojamajā mājā. Paredzēts, ka tad, ja dzīvokļa īpašnieks nebūs piedalījies šajā aptaujā, tiks uzskatīts, ka viņš balsojis “par”.
Šī gada 4. jūnijā, valdības sēdē izskatot un atbalstot Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai”, ministrijai tika dots uzdevums aktualizēt un līdz 2024. gada 30. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.
Administratīvā sloga samazināšana elektronisko sakaru tīkla attīstībai ir būtisks priekšnosacījums tam, lai piepildītu mērķus, kas noteikti Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.–2027. gadam, kā arī Eiropas stratēģiskajos dokumentos – Savienojamības paziņojumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra lēmumā (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam.
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāizpilda lēmums 2022/2481, tostarp jānodrošina noturīga, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, uzsver SM. Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam visiem ES elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, kam tas nepieciešams vai kas to vēlas, ir jābūt iespējai lietot interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 1 Gbit/s.
Visās apdzīvotajās teritorijās ir jābūt nodrošinātam ātrdarbīgam bezvadu elektronisko sakaru tīklam ar vismaz 5G tehnoloģijai līdzvērtīgu veiktspēju.
Dzīvokļa īpašuma likuma pašreizējā redakcija paredz, ka dzīvokļu īpašniekam vai pārvaldniekam ir jāsasauc kopsapulce vai jāorganizē aptauja, lai dzīvokļu īpašnieku kopība pieņemtu lēmumu par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu daudzdzīvokļu mājā.
Tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmuma “Tet” sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas vadītāja Laura Jansone norāda, ka elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu daudzdzīvokļu mājās pašlaik kavē divi apstākļi.
Viens no tiem ir pārvaldītāju pasivitāte kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanā, jo viss, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai nodrošināšanu, nav starp obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā. Līdz ar to pārvaldītājam nav intereses organizēt kopsapulci.
Otrs apstāklis ir dzīvokļu īpašnieku nesasniedzamība – dzīvokļi vai nu ir neapdzīvoti, vai arī tiek izīrēti, īpašnieki nav pieejami. Līdz ar to aptaujā nevar saņemt vajadzīgo balsu skaitu. Cieš aktīvie dzīvokļu īpašnieki, kuri ir mazākumā, bet vēlas izmantot modernu elektronisko sakaru optisko tīklu.
Lai situāciju mainītu, Satiksmes ministrija piedāvā Dzīvokļa īpašuma likumu papildināt ar jaunu 23. pantu “Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu gadījumos, kad aptauju dzīvokļa īpašuma kopības lēmuma pieņemšanai veic elektronisko sakaru komersants”.
Likumprojekts paredz, ka lēmuma pieņemšanu par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu var ierosināt elektronisko sakaru komersants, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti vai nosūtot dzīvokļa īpašniekam, dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajai personai vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, izmantojot šā likuma 20.3 pantā noteiktos saziņas līdzekļus (elektronisko pastu vai oficiālo elektronisko adresi, ja dzīvokļa īpašnieks tādu ir izveidojis, vai noteiktos gadījumos – korespondences adresi).
Dzīvokļa īpašniekam, dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajai personai vai pārvaldniekam mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ir jāorganizē dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana.
Ja mēneša laikā tas nav izdarīts, tad elektronisko sakaru komersants aptaujas veidā pats var organizēt kopības lēmuma pieņemšanu šā likuma 20.2 panta noteiktajā kārtībā. Visiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajai personai vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir jānosūta dokumenti, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, norādot termiņu, kādā sniedzama atbilde. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām pēc aptaujas dokumentu nosūtīšanas.
Paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu un izpildi organizēs par saviem līdzekļiem.
Elektronisko sakaru komersants datus par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūs Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, par tiem samaksājot atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 343 “Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis” pielikumā norādītajam maksas pakalpojumu cenrādim, teikts likumprojekta anotācijā.
Šobrīd Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrā daļa paredz: ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, tad uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
Savukārt 23. pantā par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu paredzēts noteikt: ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav rakstiski balsojis pret, tad uzskatāms, ka viņš balsojis par lēmuma pieņemšanu.
Satiksmes ministrija šādu likuma grozījumu pamato ar to, ka elektronisko sakaru nozare ir norādījusi uz problēmām dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā.
Aptaujas organizēšana negarantē rezultātu, jo praksē lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs nepiedalās.
Ja konkrētais jautājums neskar dzīvokļa īpašnieka intereses, tad viņš visbiežāk nepiedalās aptaujā.
Dzīvokļa īpašuma likums ir ļoti būtisks dzīvokļu īpašnieku interešu aizsardzības līdzeklis gadījumos, kad kopības lēmums dzīvokļu īpašniekiem uzliek finansiālas saistības. Taču elektronisko sakaru tīklu ierīkošana nerada nekādas finansiālās saistības vai riskus.
Satiksmes ministrija uzskata, ka likumprojektā ietvertais regulējums paātrinās dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanu, jo elektronisko sakaru komersants pats varēs organizēt aptauju, ja pārvaldītājs (dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieki) būs pasīvs šī jautājuma risināšanā.
Likumprojekta tiesiskais regulējums nodrošinās operatīvu un objektīvu lēmuma pieņemšanas procesu, tādējādi veicinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām.
Savukārt “Tet” norāda, ka dzīvokļu īpašnieku skaņojumu varēs saņemt elektroniski, izmantojot BIS funkcionalitāti.
Nebūs jāzvana pie katra dzīvokļa durvīm, jāpārliecinās par īpašnieka identitāti un kāpņutelpā jārāda tīkla projekta dokumentācija.
Skaņojuma dokumentāciju dzīvokļa īpašnieks varēs aplūkot, reģistrējoties BIS. Tur būs arī redzams, kāds tīkla ierīkošanas risinājums ir saskaņots.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atgādina, ka līdzīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā Saeimā tika virzīti jau pirms pieciem gadiem. Tie paredzēja, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā varēs noskaidrot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi tālākai virzībai netika atbalstīti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
“Ja kāds dzīvokļa īpašnieks izsaka vēlmi saņemt konkrēta elektroniskā sakaru komersanta pakalpojumus, tad arī patlaban viņam nav nekādu šķēršļu organizēt aptauju,” iebilst Ģ. Beikmanis.
“Padomju laikā būvētajās mājās ir ierobežota iespēja savilkt kabeļus, nav tā, ka tos var vilkt bezgalīgi. Ja katrs elektronisko sakaru komersants mēģinās panākt, lai vienā mājā ir pieejami visi iespējamie pakalpojumi, tad inženiertīklu kanāls tiks pārpildīts un izveidosies viens vienīgs vadu mudžeklis,” uzskata asociācijas vadītājs.
“Daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izvēlēties ierobežotu skaitu pakalpojumu sniedzēju – vienu, divus, trīs. Nav tādas mājas, kurā nebūtu interneta. Protams, nav pieejami visi iespējamie operatori. Bet vai tā vajadzētu būt? Manā skatījumā mājas nav tā uzbūvētas, lai tajās savilktu tik daudz kabeļu.”
Ģ. Beikmanis stāsta, ka patlaban jaunajos projektos tiek paredzēts, ka būs pieejami divi vai trīs elektronisko sakaru komersantu piedāvājumi, un organizēts konkurss. Viņš nav pārliecināts par to, vai mājās vajadzētu izbūvēt vēl ceturto, piekto un sesto kabeļu tīklu, kas būtu iespējams, ja likums tiktu grozīts.
|
Kā piedalīties sabiedriskajā apspriešanā Ar likumprojektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portāls). Lai piedalītos sabiedriskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (likumprojekts “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā”) un augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu var līdz 4. decembrim.
|
