Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Piektdien, 29. jūlijā, stājas spēkā jauns Elektronisko sakaru likums, ar kuru nacionālajā regulējumā tiek pārņemtas Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.
Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Eiropas Elektronisko sakaru kodekss nosaka vienotu normatīvo regulējumu elektronisko sakaru nozarei visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tajā ir nosacījumi komersantu darbībai, patērētāju un pakalpojumu sniedzēju savstarpējām attiecībām, universālā pakalpojuma sniegšanai un ierobežoto resursu pārvaldībai.
Kā iepriekš, 2021. gada septembrī, norādījusi Eiropas Komisija (uzsākot juridiskus pasākumus pret vairākām ES dalībvalstīm, kuras nebija savlaicīgi pārņēmušas Kodeksa regulējumu, tostarp arī pret Latviju), Eiropas Ekonomisko sakaru kodekss paredz:
Iecerēts, ka Kodeksa pārņemšana veicinās gan līguma informācijas skaidrību un pakalpojuma kvalitāti, gan iespēju vieglāk mainīt pakalpojumu sniedzējus dažādos tīklos, tādējādi stimulējot arī taisnīgākas mazumtirdzniecības cenas.
Pārņemot Kodeksa normas, jaunais likums paredz nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts likumprojekta anotācijā. Tas noteiks numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu, valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.
Piemēram, ar jauno likumu iecerēts noteikt, ka būs jāizveido Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Tajā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.
Jaunajā likumā ir ietverta norma, kas paredz elektronisko sakaru komersanta, kurš sniedz platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu, pienākumu nodrošināt patērētājiem vismaz vienu tarifu plānu, kura maksimālā cena nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publicētos 1. kvintilē ietilpstošo mājsaimniecību patēriņa izdevumus par sakaru pakalpojumiem un kurā ir iekļauts platjoslas interneta piekļuves pakalpojums ar pārraides ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu patērētājam piekļuvi pakalpojumu apjoma minimumam, kas ietver vismaz:
Likumā iekļauts elektronisko sakaru komersanta pienākums nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojuma darbībā papildu funkcijas, kas paredzētas, lai apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības un nodrošinātu sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām.
Likumā precizēti elektronisko sakaru komersanta pienākumi ārkārtas situācijās.
Jomās, kuras nav Kodeksa tvērumā, saturiski ir saglabāts līdzšinējā Elektronisko sakaru likuma, kas attiecīgi zaudē spēku 29. jūlijā, regulējums.
Saeima Elektronisko sakaru likumu galīgajā lasījumā pieņēma 2. jūnijā, tomēr Valsts prezidents Egils Levits to neizsludināja un nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumā saglabātā regulējuma nesaderību ar Eiropas Savienības tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru fizisko personu datu aizsardzības jomā.
Valsts prezidents skaidroja, ka likumdevējs bija pieļāvis, ka arī pēc tikko pieņemtā likuma stāšanās spēkā atsevišķos gadījumos ar lielu varbūtību var pastāvēt iespēja pārkāpt Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, nevajadzīgi veicot datu saglabāšanu vienlaikus par visiem elektronisko sakaru lietotājiem, elektronisko sakaru pakalpojumiem un vienādā termiņā. “Latvijā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī katrs tās iedzīvotājs jau pirmšķietami nedrīkst tikt turēts aizdomās un “preventīvi uzraudzīts” tikai tādēļ, ka atbildīgās institūcijas nespēj izstrādāt tādu saglabājamo datu glabāšanas regulējumu, kas respektē gan valsts un sabiedrības leģitīmās intereses, gan katras personas tiesības uz savu datu aizsardzību,” norādīja Valsts prezidents.
Tādējādi Valsts prezidents lūdza Saeimu otrreizējā caurlūkošanā pilnveidot Elektronisko sakaru likuma 99., 100. un 101. pantā ietverto saglabājamo datu regulējumu, lai taisnīgi salāgotu personas datu aizsardzības interesi ar tām interesēm, kuru dēļ personas dati ir glabājami un nododami valsts institūcijām, kā arī nodrošinātu, ka šis regulējums atbilstu ES tiesībām un aktuālajai judikatūrai.
Otru reizi caurskatot likumu, Ministru kabinetam uzdots līdz šīgada beigām Saeimā iesniegt likumprojektu, kas nodrošina Elektronisko sakaru likumā ietvertā saglabājamo datu jomas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un Satversmei.
Likuma Pārejas noteikumos noteikts, ka līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai elektronisko sakaru komersants saglabājamos datus likumā minētajām institūcijām izsniedz attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, ja šādu datu izsniegšana ir nepieciešama un attaisnojama.
