Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati
LV portāla infografika
Sociālajos medijos izplatītie vēstījumi par jaunākās 5G mobilo sakaru tehnoloģijas bīstamību arī daļai Latvijas sabiedrības radījuši satraukumu. Tiesa, netrūkst arī kvalitatīvas žurnālistikas materiālu, kas kliedē aplamos pieņēmumus. LV portāls šajā publikācijā skaidro, kādi normatīvi regulē mobilo sakaru tehnoloģiju ieviešanu Latvijā un kā tiek uzraudzīta to ievērošana.
Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re: Baltica” norāda, ka biedējošie raksti par 5G pēdējos mēnešos parādījušies galvenokārt sociālajos medijos, tie balstās sagrozītos vai zinātniski apšaubāmos 5G tehnoloģijas ietekmes pētījumos un šķiet saistīti ar Krievijas dezinformācijas kampaņām. Sociālajos tīklos tiek apgalvots, ka 5G augstākas frekvences radiosignāls un blīvāks bāzes staciju (šo signālu raidītāju un uztvērēju) izvietojums rada iepriekš nebijušus draudus valsts iedzīvotājiem. Meli, kurus izplata 5G “pretaktīvisti”, atmaskoti arī LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.
Kā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati, aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta 5G ieviešanu, gandrīz tikpat liela daļa šajā jautājumā ieņem neitrālu pozīciju, bet pret 5G ir 17% Latvijas iedzīvotāju un apmēram tikpat lielai daļai cilvēku ir grūti noformulēt savu attieksmi. 5G ieviešanu biežāk atbalsta gados jauni iedzīvotāji, un līdz ar iedzīvotāju vecuma pieaugumu sarūk arī atbalsts 5G ieviešanai. Aptauja rāda – jo augstāks aptaujāto izglītības vai ienākumu līmenis, jo attieksme pret 5G ir labvēlīgāka. Interesanti, ka reģionu griezumā uz 5G ieviešanu pozitīvāk raugās rīdzinieki, bet negatīvāk – kurzemnieki.
“Latvijā izvēršot 5G tīklu, tiek ievēroti Latvijas un Eiropas Savienības (ES) mēroga noteikumi, kas regulē t. s. elektromagnētisko lauku (EML jeb radioviļņu) darbību,” norāda Veselības inspekcija (VI).
Latvijas normatīvi, kas regulē šo nozari:
ES mēroga regulējums:
“Inspekcija ierīkotās mobilo sakaru bāzes stacijas pieņem ekspluatācijā tikai pēc EML līmeņu praktisko mērījumu veikšanas un mērījumu rezultātu atbilstības izvērtēšanas. EML enerģijas plūsmas blīvuma mērījumi tiek veikti bāzes staciju apkārtējā teritorijā – vietās, kur uzturas cilvēki, antenu maksimālā starojuma virzienos apmēram pusotra metra augstumā virs zemes, kā arī pēc nepieciešamības – ēku telpās.”
EML starojuma iespējamais līmenis ir apmēram 1000 reižu zemāks par pieļaujamo starojuma līmeni, norāda VI.
Veselības inspekcija arī noraida bažas, ka blīvāks 5G bāzes staciju izvietojums varētu radīt lielāku risku iedzīvotāju veselībai. Lai pārklātu noteiktu teritoriju ar 5G signālu, bāzes stacijas jāizvieto lielākā skaitā un tuvāk cita citai, jo 5G izmantotās augstākas frekvences radioviļņu sniedzamība ir ierobežota un to ietekmē dažādas būves, pārejoši laika apstākļi un pat koku lapotnes. Ja vienai vietai tuvumā atrodas vairāku mobilo sakaru operatoru antenas, to radioviļņu starojuma intensitāte sasniedz tikai 0,02–2% no pieļaujamā EML starojuma.
Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieks, fizikas maģistrs un doktorantūras students Kristaps Bergfelds skaidro, ka “mobilo sakaru apraidē tiek izmantoti elektromagnētiskie viļņi spektra diapazonā, kas ir nejonizējošais starojums: tas nespēj izjaukt ķīmiskās saites vielās un radīt šūnu bojājumus mūsu organismā”.
K. Bergfelds arī uzskata, ka 5G tīklā blīvāks bāzes staciju izvietojums neradīs apdraudējumu iedzīvotāju veselībai: “5G bāzes stacijas nepieciešams uzstādīt relatīvi tuvāk citu citai, nekā tas ir 4G tīkla gadījumā. Tādējādi tiek saglabāts tīkla pārklājums ar mazas raidīšanas intensitātes antenām. Kaut arī aprakstītās izmaiņas ir būtiski izaicinājumi tehnoloģiju ieviesējiem un apraides infrastruktūras veidotājiem, tās nav uzskatāmas par būtiskām vispārējā komunikāciju attīstībā vai starojuma drošības ziņā. Minētās frekvences jau tiek izmantotas citos sakaru risinājumos, kas nav saistīti ar mobilo telefonu tīkliem.”
Vēstījumos par 5G bīstamību arī minēts, ka šī tehnoloģija it kā spējot koncentrēt radiosakaru “staru” uz tiem vienas bāzes stacijas lietotājiem, kuriem vajadzīga lielākā datu pārraides jauda un ātrums. Šo radiostara fokusēšanu sauc par “beamforming” (latviski – staru formēšana), taču K. Bergfelds uzsver, ka šī tehnoloģija nav bīstama veselībai, jo tās galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju veidot stabilu datu savienojumu ar lielāku skaitu iekārtu nekā līdz šim un panākt, ka šie savienojumi cits citam netraucē. “Kaut arī “beamforming” tehnoloģija saistīta ar bāzes stacijas starojuma lokalizāciju klienta virzienā, tas nenozīmē, ka šis starojums būs intensīvāks. Tieši otrādi – šī tehnoloģija ļauj efektīvāk izmantot starojuma jaudu, raidot iepriekš sastopamo (jāatzīmē – ļoti mazo) starojuma jaudu tieši klienta virzienā, nevis visos virzienos,” tā eksperts.
K. Bergfelds norāda, ka pasaulē aizvien notiek pētījumi par EML ietekmi uz cilvēka veselību: “Apskatot zinātnisko publikāciju datubāzēs pieejamo literatūru, var secināt, ka pētījumi par starojuma ietekmi uz cilvēku turpinās, lai noteiktu precīzu starojuma intensitātes slieksni, kas saistīts ar veselības problēmām, gan arī lai veiktu ilgtermiņa monitoringu par EML starojuma ietekmi uz cilvēku un dabu.”
Latvijā patlaban 5G darbojas divās vietās – “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) tīklā Liepājā un “Tele2” ierobežotā teritorijā Rīgā, Pārdaugavā. Patērētājiem pieejamu 5G ierīču pagaidām tirgū ir maz.
Abi mobilo sakaru operatori, kas jūlija beigās paziņoja par savu 5G tīklu ieviešanu, uzskata, ka jaunā tehnoloģija nerada draudus cilvēku veselībai. LMT norāda, ka “bažām par 5G, tāpat kā 4G, 3G un 2G, ietekmi uz sabiedrības veselību nav pamata. Mobilo sakaru radītais elektromagnētiskais lauks ir plaši pētīts un analizēts, secinot, ka tā ietekme ir vēl mazāka nekā, piemēram, radio.”
“Tele2” uzsver, ka uzticas ekspertu organizācijām un to datiem, kas ievēro zinātnisku pieeju pētījumiem. Piemēram, tādas organizācijas kā Pasaules veselības organizācija un Eiropas Savienības institūcijas šobrīd nav atzinušas elektromagnētiskā lauka negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, arī cilvēkiem.
5G mobilo sakaru tehnoloģija nodrošina mobilā interneta ātrumu līdz pat vienam gigabitam (1000 megabitu) sekundē (1 Gbps). Salīdzinājumam – 4G tīkli spēj nodrošināt apmēram 100 megabitu sekundē (100 Mbps).
Jaunākās paaudzes tehnoloģija nodrošina arī ātrāku mobilā tīkla reakcijas laiku, kas ir būtisks industriālo procesu, satiksmes vadības un citu mobilo sakaru uzturēšanā.
