Pēdējā laikā aktuāls ir jautājums par jaunākās mobilo sakaru un mobilo datu pārraides tehnoloģijas, tā sauktā 5G, ieviešanu. Zināms, ka 5G būs samērā dārga tehnoloģija un tā būtu ieviešama iespējami racionāli, lai nesadārdzinātu izmaksas gala lietotājam. Ko jūsu vadītais departaments un ministrija var darīt, lai veicinātu racionālu 5G ieviešanu?
Eiropas līmenī 5G iekļaujas paziņojumā par virzību uz gigabitu sabiedrību, kur dalībvalstīm ir jāizpilda deklarētie savienojamības mērķi un jānodrošina 5G pārklājums lielajās pilsētās un gar TEN-T tīkla sauszemes maģistrālēm, ar ko domāti noteikti dzelzceļu un galveno ceļu posmi. Vēl gigabitu sabiedrības mērķi ir gigabita (1 Gbps ir 1000 megabitu /Mb sekundē) ātruma savienojamība visiem sociāli ekonomiskajiem virzītājspēkiem, vietām, kur notiek ekonomikas, kultūras vai citas aktivitātes. Mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās būs jābūt pieejamam 100 Mbps ātruma savienojumam. Pašvaldībās ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu tiks ierīkoti publiski bezmaksas WiFi piekļuves punkti tā sauktā WiFi4EU projekta ietvaros, kura realizācija sāksies jau tuvākajos mēnešos. Atbilstoši tikko valdībā apstiprinātajam Elektronisko sakaru nozares politikas plānam 2018.–2020. gadam mūsu mērķis ir kopumā Latvijā veicināt interneta pieslēgumu pieejamību.
Šo mērķu sasniegšanu īstenos nozare ar saviem attīstības projektiem un investīcijām, bet valsts loma ir veicināt procesu, apzināt un samazināt birokrātiskos šķēršļus, kā arī rūpēties, lai sakaru operatoriem būtu labvēlīga vide, piemēram, pieejami radiofrekvenču spektra resursi, pieejama optika un cita piemērota infrastruktūra.
Kas attiecas uz resursu koplietošanu, fiziskie rakšanas darbi, ierīkojot kabeļus, un bāzes staciju būvniecība veido lielāko daļu no laika un naudas resursiem, tādēļ, uzlabojot infrastruktūras koplietošanu starp operatoriem, iespējams ietaupīt lielus laika un naudas līdzekļus. Tikko esam ieviesuši ES direktīvu, kas liek veidot citu fizisko infrastruktūru operatoriem un arī pašiem sakaru operatoriem savstarpēji sadarboties elektronisko sakaru tīklu izbūvē. Piemēram, būvdarbu veicējiem par plānotajiem darbiem jāpaziņo publiski, lai izvairītos no divkāršas rakšanas un citiem celtniecības darbiem. Šis regulējums ir iekļauts Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā. Agrāk komersanti varēja konkurēt ar to, ka kādam bija izbūvēta infrastruktūra un tika likti mākslīgi šķēršļi piekļuvei šai infrastruktūrai, bet jaunais regulējums to varētu mazināt.
Frekvenču jomā "lielais notikums" varētu būt līdz šim televīzijai izmantotās 700 megahercu (Mhz) frekvences nodošana mobilo datu pārraides vajadzībām.
700 Mhz frekvence noteikti ir 5G prioritārā josla, tā nodrošinās pārklājumu plašās teritorijās ar mazu bāzes staciju skaitu, ar ko domājam lauku teritorijas un vietas gar ceļiem. Šobrīd Latvijā šo joslu izmanto ciparu televīzijas zemes apraidei. Process (joslas atbrīvošana) varētu noslēgties 2021. gada beigās, kad frekvence tiks atbrīvota mobilās platjoslas lietojumiem. Turklāt ir divas citas joslas, kas noteiktas kā prioritāras: 3,5 gigahercu (Ghz) josla un 26 Ghz josla. Ir rekomendācijas, ka šajās joslās jābūt apjomīgiem frekvenču resursiem, ne mazāk par 100 Mhz vienā blokā, kas nodrošinātu lielus datu pārraides ātrumus. Par 3,5 Ghz joslu jau ir noslēgusies viena no izsolēm, un operatoriem ir nepieciešamie resursi. 700 Mhz joslas izsole notiks saskaņā ar regulatora (SPRK) noteikumiem, visticamāk, jau 2020. gadā.
Šobrīd prioritārās frekvenču joslas ir skaidras, savukārt globāli 5G standartu pieejamību varam prognozēt 2019. gadā pēc Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) Pasaules Radiosakaru konferences (WRC-19; "World Radiocommunication Conference 2019").
Iedzīvotāji, kas skatās virszemes ciparu televīziju, var vaicāt – kas notiks ar šo televīziju?
Ciparu apraide nekur nepazudīs. Iespējams, būs izmaiņas kanālu skaitā, taču neredzam iespēju šo TV apraides veidu izslēgt. Bezmaksas apraide nepazudīs, un Satiksmes ministrijas izveidotās darba grupas secinājumi liek domāt, ka TV signāla kodēšanas sistēmu nemainīsim, kas nozīmē, ka nebūs jāmaina gala iekārtas – dekoderi.
Parastam TV skatītājam arī pēc izmaiņām nebūs nekas jauns jāpērk?
Tā to redzam, lai process neradītu būtiskas neērtības iedzīvotājiem.
Bet, ja samazināsies iespējas piedāvāt komerciālu TV saturu, vai nebūs jāmeklē iespējas ar tehnoloģijām "iespiest" vairāk kanālu šaurākos frekvenču resursos?
Ar pašreizējo DVB (ciparu signāla kodēšanas un pārraides standarts) risinājumu iespējas ir diezgan ierobežotas. Mūsu redzējums ir nemainīt šo DVB-T kodēšanas sistēmu, jo tas nozīmētu gala iekārtu maiņu. Vienlaikus jāsaprot, ka lineārās televīzijas (tiešas pārraides un pārraides noteiktos laikos) līkne iet uz leju un tā sauktais "premium" (maksas) saturs pārvietojas uz internetu vai internetam pieslēgtām ierīcēm. Tādējādi paredzams, ka ietekme uz skatītājiem nebūs liela.
"Latvijas Mobilajā telefonā" (LMT) šķietami veiksmīgi darbojas tā sauktais viedtelevīzijas modelis, kas signālu piegādā caur mobilās platjoslas pieslēgumu. Tas pierāda, ka televīzijas pakalpojums var stabili darboties pašreizējā 4G tīklā. Vai tas nav mājiens, ka televīzija agrāk vai vēlāk gandrīz pilnībā pāries uz 4G un 5G tīklu un teju neviens vairs neskatīsies televīzijas signālus no raidtorņiem un arī mazāk no fiksētiem kabeļu un interneta pieslēgumiem?
Pakalpojums uz 4G bāzes eksistē un tiek sekmīgi piedāvāts tirgū. Tomēr mobilā tehnoloģija ir ar mainīgu pieejamību, un to visi saprot. Tas nozīmē, ka servisa kvalitāte var mainīties, mainoties tīkla noslodzei. Ar laiku, palielinoties pārraides ātrumam mobilajos tīklos un attīstoties tehnoloģijai, šis efekts varētu samazināties. Domāju, ilgu laiku abas tehnoloģijas – ciparu TV un interneta TV – sekmīgi darbosies paralēli, jo robusta nacionālā TV apraide ir absolūti nepieciešama, it īpaši sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai.
5G, kā visur runā un raksta, lietos galvenokārt industrijā, valsts pārvaldē un citām vajadzībām, kas tieši neskars parasto mobilo sakaru lietotāju, viņam nebūs jāpērk jauns telefons. Taču, ja 5G tīkli vāks datus no ražotnēm, uzraudzīs pilsētu satiksmi, ievāks un krās desmitiem tūkstošu sensoru datu, tas radīs milzu atvilci jeb datu plūsmu no atsevišķām mobilajām ierīcēm uz datu glabātuvēm un apstrādes centriem, kas ies pa parastu optisko tīklu, kam pieslēgtas mobilās bāzes stacijas. Vai ir pietiekami tīkla resursi, lai tiktu galā ar gaidāmo milzu atvilces apjomu?
Patlaban, pateicoties valsts atbalsta programmai (VAP), tiek būvēti optiskie tīkli valsts lauku teritorijās, kas notiek divos posmos. Pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015. gadā, ir uzbūvēti 1800 kilometru optiskā tīkla līniju. Otrajā posmā, kas sākts 2016. gadā ar mērķi to pabeigt līdz 2020.gadam un kurā finansējums (85% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda) ir 46 miljoni eiro, ir paredzēts izbūvēt 2200 kilometrus optiskā tīkla līniju un ierīkot 225 pieslēguma punktus. Tas ir loģisks papildinājums tam, kas ir izbūvēts pirmajā kārtā. Tīkls tiek būvēts tuvāk vietām, kas ir interesantas elektronisko sakaru komersantiem. Šī infrastruktūra ir atvērta un pasīva, komersanti var līdz gala lietotājiem būvēt savu tīklu. Tā ir "tumšā šķiedra" (tai nav pašai savas datu plūsmas, tikai optiskie signāli, kurus pārraida pēc komersanta pasūtījuma un ar tā uzstādītu aparatūru). Optikas tīkls ir pamats jebkuram elektronisko sakaru tīklam, vai tie ir 5G sakaru torņi vai komersanta ierīkota optika līdz mājoklim.
Kāda ir līdz šim uzbūvētā tīkla noslodze? Tas ir radījis daudzas pieslēgšanas vietas, tā sauktos POP (point of presence), kur komersantam saņemt un tālāk raidīt datu plūsmu. Cik daudzās vietās to izmanto?
VAP 1. kārtā ir izveidoti 177 piekļuves punkti, un šobrīd ir noslēgti 55 līgumi ar astoņiem elektronisko sakaru komersantiem par VAP 1. kārtā izbūvētās optiskā tīkla infrastruktūras nomu. Ir iznomāti 55 optiskās šķiedras kabeļu posmi ar kopējo garumu 1083 km un aktivizēti 45 piekļuves punkti. Darbus abos posmos organizē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
VAP 2. kārtas būvniecības darbus uzsāks 2018. gada pavasarī. Pirmo objektu nodošana ekspluatācijā ir plānota 2018. gada beigās.
Protams, plānošanas un būvniecības gaitā komersantu un iedzīvotāju interese mainās. Tā var palielināties, diemžēl var arī samazināties. Ja par kādu punktu pazūd operatoru interese, jāskatās, vai to var izvietot citur, un šāda pārplānošana arī patlaban notiek. To veic Satiksmes ministrijas Optiskā tīkla uzraudzības komiteja (OTUK). Tajā bez Satiksmes ministrijas ir pārstāvēts LVRTC kā projekta realizētājs, citas valsts iestādes, plānošanas reģioni un Pašvaldību savienība, kā arī elektronisko sakaru nozares nevalstiskās organizācijas.
Tas labi, ka optikas pārklājuma izbūve rit pēc plāna, bet vai nav tā, ka iedzīvotājs mazā lauku pilsētā var saņemt līdzīgus datu pārraides pakalpojumus, izmantojot kāda 4G operatora pakalpojumus? Tad kāpēc ir vietējā komersanta fiksētais vai bezvadu internets?
Process ir vērtējams divējādi. Latvijā 4G ir attīstīts pārklājums, vairāk nekā 91% mājsaimniecību tas ir pieejams. Šobrīd varam lietot mobilo platjoslas internetu ar ātrumu, piemēram, 10–30 Mbps, bet paturam prātā deklarētos mērķus ar 100Mbps un 1Gbps piekļuves ātrumu. Ilgtermiņa attīstībai optika ir vajadzīga, arī mobilās platjoslas atvilcei un 5G datu plūsmām, kad tās sāks darboties. Mobilās ierīces un tehnoloģijas var strauji mainīties, bet optika kā datu plūsmas nesējs ir derīga vismaz 20 līdz 30 gadus bez papildu ieguldījumiem.
Valsts atbalsts projektam ir noteicošais faktors, jo bez tā komerciālas intereses par optikas izbūvi lauku teritorijās nebija un labākajā gadījumā tika izbūvētas radioreleju līnijas ar ierobežotu ātrumu un spēju pieslēgt platjoslas klientus.
ASV sāk lietot autonomas lauksaimniecības mašīnas, kas, nomainot iekārtas, kuras tās nes, var art, sēt, darboties kā kombaini. Vai, mazinoties lauku darba spēkam, Latvijā arī nevajadzēs šādus risinājumus, kas izmantos 5G tīklu šo robotu attālinātai vadīšanai un programmēšanai?
Ir termini "autonomā braukšana" un "savienotie transporta līdzekļi", kas šobrīd jau vairs nav atdalāmi. Kas attiecas uz elektroniskajiem sakariem, nodrošinām to pamatu, lai šādi pakalpojumi un inovācijas var darboties. Ja ir 5G tīkls ar atbilstošiem parametriem, lai šāds autonoms transporta līdzeklis vai traktors var nepārtraukti būt savienots ar tīklu, tad ir infrastruktūra, lai autonomā braukšana varētu attīstīties.
Eiropas līmenī arī tiek spriests, ko darīt, lai attīstība notiktu homogēni un veidotos maģistrāles ar nepārtrauktu 5G pārklājumu, kas nodrošinātu autonomo braukšanu arī pārrobežu aspektā. Paredzam, ka 5G stratēģija attīstīsies pa tā saucamajām vertikālajām industrijām, izmantojot katras nozares tehnoloģijas potenciālu. Ir pat prognozes, ka šīs industrijas no tā pelnīs vairāk nekā paši mobilie operatori. Lauksaimnieki redz savas problēmas un iespējas, kravas pārvadātāji un ostu termināļu operatori redz citas iespējas. Tādēļ mobilo sakaru operatori arī pieslēdzas šim inovāciju procesam un izmēģina spēkus, ieguldot atsevišķos projektos, kā LMT to jau dara ar autonomo braukšanu.
Redzam arī, cik svarīgas ir dažādas iespējamās 5G pakalpojumu kombinācijas. Telemedicīnā svarīgi ir visi parametri, datu pārraides ātrums, drošums un maza aizture. Citur, kur vienkārši vajadzīgs pārsūtīt liela apjoma datus, svarīgs ātrums, bet aizture (laiks, cik ātri tīkls reaģē uz lietotāja rīcību) nav tik būtiska. Šādi 5G atšķiras no pašreizējā mobilo sakaru piedāvājuma, kur galvenais konkurencē ir datu pārraides ātrums, apjoms un cena. Te redzam pavisam citas iespējas attīstīt dažādus pakalpojumus ar plašu cenu diapazonu.
Skatoties nākotnē, kad dažādi projekti jau būs pabeigti un ieceres īstenotas, kā nozarē saredzat elektronisko sakaru pienesumu katra iedzīvotāja dzīvē, piemēram, 2021. gadā?
Ceru, ka jau 2020. gadā pārdošanā redzēsim pirmās 5G gala iekārtas, iespējams, ka fiksētās 5G iekārtas jau agrāk. Saskaņā ar ES iecerēm 5G sāks parādīties gar lielceļu un dzelzceļa maģistrālēm. Parādīsies operatoru diferencētie piedāvājumi dažādās kombinācijās – ar lielu ātrumu, mazu aizturi, augstu drošību. Būs realizēti inovāciju projekti, kur 5G tiks izmantots praktiskā pielietojumā – vai tie būs droni, kas uzrauga ceļus un infrastruktūru, vai telemedicīna, vai lauksaimniecība. ES globālās navigācijas "Galileo" sistēma arvien plašāk tiks izmantota jūrniecībā, aviācijā, transportā, ģeodēzijā un cilvēku glābšanā. Futūristiski runājot, būs gudrās pilsētas ar automatizētiem pakalpojumiem, satiksmes kustības regulēšanu, vides uzraudzību. Tīkliem pieslēgto lietu interneta ierīču skaits eksplozīvi palielināsies, arī tādu ierīču, ko cilvēki nēsās pastāvīgi. Ievērojot, protams, privātuma aspektus, jācer, ka tas mūsu dzīvi padarīs ērtāku un drošāku.