Šīm dalībvalstīm bez turpmākas kavēšanās ir jātransponē savos tiesību aktos divi jauni noteikumu kopumi, proti: Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas Elektronisko sakaru kodekss, un par šo transponēšanu jāinformē Komisija. Abas direktīvas ir ļoti būtiskas ES digitālās pārkārtošanās īstenošanai, dalībvalstis par tām kopīgi vienojās un tās bija jātransponē līdz 2020. gada beigām.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) mērķis ir nodrošināt taisnīgumu apraides pakalpojumu vienotajā tirgū, kas attīstās līdz ar tehnoloģiju attīstību. Šajā nolūkā 2018. gadā direktīva tika pārskatīta, lai izveidotu digitālajam laikmetam piemērotu tiesisko regulējumu, tādējādi radot drošāku, taisnīgāku un daudzveidīgāku audiovizuālo vidi. Tā koordinē ES mēroga tiesību aktus par visiem audiovizuālajiem medijiem, tostarp gan tradicionālajām TV raidorganizācijām, gan pieprasījumvideo pakalpojumiem, un nosaka būtiskus aizsardzības pasākumus attiecībā uz video koplietošanas platformās kopīgotu saturu.
Novēlotas transponēšanas dēļ Čehijas, Igaunijas, Īrijas, Spānijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Slovākijas iedzīvotāji un uzņēmumi, iespējams, nevarēs paļauties uz visiem AVMPD noteikumiem, kas:
- rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažāda veida audiovizuālo mediju pakalpojumiem;
- garantē mediju nacionālo regulatoru neatkarību;
- ļauj saglabāt kultūras daudzveidību, piemēram, pieprasot, lai pieprasījumvideo pakalpojumu piedāvājumā būtu vismaz 30 % Eiropas darbu;
- aizsargā bērnus un patērētājus, paredzot noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai pret kaitīgu saturu tiešsaistes vidē, tostarp aizsardzību pieprasījumvideo pakalpojumos, kā arī
- apkaro rasu, reliģisko un cita veida naidu ar stingrākiem noteikumiem, kas ļauj apkarot kūdīšanu uz vardarbību vai naidu un publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus.
Eiropas Elektronisko sakaru kodekss
ES rīcība elektronisko sakaru jomā ir palielinājusi patērētāju izvēles iespējas, samazinājusi telefona rēķinus un paaugstinājusi telesakaru pakalpojumu standartus. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss modernizē ES telesakaru noteikumus, padarot tos piemērotus digitālajam laikmetam. Novēlotas transponēšanas dēļ Igaunijas, Spānijas, Horvātijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas patērētāji un uzņēmumi var negūt labumu no noteikumiem, kuros paredzēti:
- skaidri un iekļaujoši noteikumi par tiešo lietotāju tiesībām: vienādi noteikumi visā Eiropā virzībai uz iekļaujošu vienoto tirgu;
- augstāka pakalpojumu kvalitāte: patērētājiem ir pieejami lielāki pieslēguma ātrumi un labāks pārklājums, jo kodekss veicina konkurenci attiecībā uz investīcijām, jo īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklos, tostarp 5G tīklos;
- noteikumu harmonizācija: kodekss uzlabo regulatīvo paredzamību, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanā;
- patērētāju aizsardzība: kodekss sniedz labumu patērētājiem un aizsargā tos neatkarīgi no tā, vai tiešie lietotāji sazinās, izmantojot tradicionālos (zvani, īsziņas) vai uz lietotnēm balstītus pakalpojumus;
- godīga sāncensība: kodekss nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem telesakaru pakalpojumu nozares dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionālo vai uz lietotnēm balstītu pakalpojumu sniedzēji.
Konkrētāk, patērētājiem būtu jāgūst labums no uzlabotas aizsardzības, pateicoties noteikumiem, kas nodrošina gan līguma informācijas skaidrību un pakalpojuma kvalitāti, gan arī iespēju vieglāk mainīt pakalpojumu sniedzējus dažādos tīklos, tādējādi stimulējot arī taisnīgākas mazumtirdzniecības cenas. Operatori un pakalpojumu sniedzēji var izmantot priekšrocības, ko sniedz investīciju veicināšanas noteikumi, piemēram, tādi, kas stimulē līdzieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīklos un vienīgi uz vairumtirdzniecību balstītos tīklos, vai regulatīvā un investīciju paredzamība, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanas procedūrās.
Vispārīga informācija
Saskaņā ar ES līgumiem pārkāpuma procedūra paredz, ka Komisija drīkst veikt juridiskus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras nav savlaicīgi un precīzi transponējušas direktīvas savos tiesību aktos.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas transponēšanas termiņš bija 2020. gada 19. septembris. Komisija 2020. gada novembrī sāka pārkāpuma procedūru pret 23 dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas par pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pilnīgu transponēšanu. Līdz šim 15 dalībvalstis ir paziņojušas par transponēšanas pasākumiem, apstiprinot to pilnīgu pabeigšanu, un vēl trīs dalībvalstis ir paziņojušas par daļēju transponēšanu. Komisija tagad sper nākamo soli, nosūtot argumentētu atzinumu Čehijai, Igaunijai, Īrijai, Spānijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Slovēnijai un Slovākijai ( 9 dalībvalstīm).
Termiņš Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2020. gada 21. decembris. Komisija 2021. gada 4. februārī 24 dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tikai Bulgārija un Dānija līdz augusta beigām paziņoja par pilnīgu transponēšanu (tādējādi pievienojoties Grieķijai, Ungārijai un Somijai, kas transponēšanu bija pabeigušas jau iepriekš). Nesen arī Beļģija un Vācija paziņoja par pilnīgu transponēšanu, un to paziņojumi pašlaik tiek izvērtēti. Vasarā Čehija un pēc tam arī Francija paziņoja par lielu skaitu pasākumu direktīvas daļējai transponēšanai, un arī šie paziņojumi tiek izvērtēti. Komisija tagad sper nākamo soli, nosūtot argumentētu atzinumu Igaunijai, Spānijai, Horvātijai, Īrijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai un Zviedrijai (18 dalībvalstīm) un pieprasot tām pieņemt attiecīgos pasākumus un paziņot par tiem.
Attiecīgajām dalībvalstīm ir divi mēneši, lai labotu situāciju un pieņemtu valstu transponēšanas pasākumus attiecībā uz šiem ES tiesību aktiem. Pretējā gadījumā Komisija var lemt par šo lietu nodošanu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
