Trešdien plenārsēdē paziņojot laureātus, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Piešķirot šā gada Saharova balvu par domas brīvību Andžejam Počobutam no Baltkrievijas un Mziai Amaglobeli no Gruzijas, mēs godinām divus žurnālistus, kuru drosme ir kā gaismas stars visiem, kuri atsakās klusēt. Abi ir samaksājuši augstu cenu par to, ka teikuši patiesību varas pārstāvjiem, un kļuvuši par simboliem cīņai par brīvību un demokrātiju. Parlaments atbalsta viņus un visus, kuri turpina pieprasīt brīvību.”
Andžejs Počobuts ir poļu minoritātes žurnālists, esejists, blogeris un aktīvists Baltkrievijā. Viņš ir pazīstams ar atklātu kritiku pret Lukašenko režīmu un rakstiem par vēsturi un cilvēktiesībām un vairākkārt ticis aizturēts. Kopš 2021. gada viņš atrodas apcietinājumā un ir notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā. Kopš tā laika viņa veselības stāvoklis ir pasliktinājies. Neraugoties uz to, ka viņš nesaņem nepieciešamo medicīnisko aprūpi, viņš joprojām cīnās par brīvību un demokrātiju. A. Počobuta pašreizējais veselības stāvoklis nav zināms, un viņa ģimenei nav atļauts viņu apmeklēt.
2023. gada 15. martā pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot A. Počobutu, norādot, ka pret viņu izvirzītās apsūdzības ir “politiski motivētas” un “vērstas uz neatkarīgu viedokļu apklusināšanu un vārda un biedrošanās brīvības apspiešanu”.
Mzia Amaglobeli, gruzīnu žurnāliste un tiešsaistes mediju “Batumelebi” un “Netgazeti” vadītāja, 2025. gada janvārī tika arestēta par dalību protestos pret Gruzijas valdību. Augustā viņa politisku iemeslu dēļ tika notiesāta uz diviem gadiem cietumā. M. Amaglobeli, vārda brīvības aizstāve un pirmā politieslodzītā sieviete Gruzijā kopš valsts neatkarības iegūšanas, ir kļuvusi par Gruzijas demokrātiskās protesta kustības simbolu.
2025. gada 19. jūnijā pieņemtā rezolūcijā Parlaments aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Mziu Amaglobeli Gruzijā un nosoda “partijas “Gruzijas sapnis” režīma sistemātiskos uzbrukumus demokrātiskajām institūcijām, politiskajai opozīcijai, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, pilsoniskajai sabiedrībai un tiesu varas neatkarībai”.
Parlaments atbalsta demokrātijas un vārda brīvības aizstāvjus
Parlaments ir stingrs Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas atbalstītājs un 2020. gadā tai piešķīra Saharova balvu par domas brīvību. 2024. gada maijā priekšsēdētāja Roberta Metsola parakstīja nodomu vēstuli par sadarbības stiprināšanu starp Eiropas Parlamentu un demokrātiskajiem spēkiem Baltkrievijā. 2025. gada 22. oktobrī svinīga sēdē Strasbūrā deputātus uzrunāja Baltkrievijas opozīcijas līderi Sjarhejs un Svjatlana Cihonauski, un tajā pašā dienā Parlaments pieņēma jaunu rezolūciju par situāciju Baltkrievijā.
2024. gada novembrī pēc apstrīdētajām oktobra vēlēšanām Gruzijā Parlaments aicināja valsti rīkot jaunas vēlēšanas. 2025. gada jūlijā EP deputāti pieņēma rezolūciju, kurā pauda nožēlu par demokrātijas lejupslīdi un represijām šajā valstī, un norādīja, ka pašreizējā Gruzijas valdība apdraud valsts ceļu uz ES. Viņi aicināja ES un dalībvalstis noteikt divpusējas un saskaņotas personiskas sankcijas pret galvenajiem “Gruzijas sapņa” līderiem. Viņi arī lūdza Eiropas Komisiju pārskatīt ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu.
Saharova balva par domas brīvību
Saharova balva par domas brīvību ir ES augstākais apbalvojums cilvēktiesību jomā; tā nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā. Kopš 1988. gada Parlaments to ik gadu piešķir indivīdiem, grupām vai organizācijām, tā novērtējot to izcilo ieguldījumu cilvēktiesību, vārda brīvības vai demokrātisko vērtību aizstāvībā.
Vairāki Saharova balvas laureāti ir saņēmuši arī Nobela Miera prēmiju. Pavisam nesen 2024. gada Saharova balvas laureāte Marija Korina Mačado no Venecuēlas saņēma 2025. gada Nobela Miera prēmiju. Iepriekš Nobela prēmiju saņēmuši Saharova balvas laureāti Nelsons Mandela, Malala Jusafzaja, Deniss Mukvege, Nadia Murada, Aless Bjaļackis un Oleksandra Matvičuka.
Iepriekšējo Saharova balvas laureātu saraksts atrodams šeit.
