Otrdien, 16. decembrī, Saharova balvas pasniegšanas ceremonijā Strasbūrā Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja: “Es lepojos šā gada Saharova balvu pasniegt žurnālistiem Andžejam Počobutam un Mziai Amaglobeli par viņu drosmīgo cīņu par vārda brīvību un demokrātisku nākotni Baltkrievijā un Gruzijā. Parlaments pauž solidaritāti ar Mziu un Andžeju un aicina nekavējoties atbrīvot viņus no cietuma, jo teikt patiesību varai nedrīkst būt noziegums.”
Andžejs Počobuts – Baltkrievijā ieslodzītais žurnālists
Andžejs Počobuts ir žurnālists, rakstnieks un blogeris no Baltkrievijas poļu minoritātes kopienas. Saņemt viņam piešķirto balvu bija ieradusies viņa meita Jana Počobuta, kura Parlamenta deputātiem sacīja: “Ir liels pagodinājums būt ielūgtai šeit un saņemt balvu tēva vārdā. [..] Jau gandrīz piecus gadus manai ģimenei nākas dzīvot neziņā un nenoteiktībā bez cilvēka, ko mīlam. Šodien vēlos no sirds pateikties Eiropas Parlamentam par to, ka tas godina manu tēvu un visas citas ģimenes, kuras dzīvo tādā pašā neziņā.”
Runājot par Mikalaju Statkeviču, plaši pazīstamu Baltkrievijas opozīcijas locekli, kurš 2025. gada septembrī pazuda bez vēsts, viņa piebilda: “Kad par viņiem runājam, viņi vairs nav tikai skaitļi statistikā. Viņi atkal kļūst īsti. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, ka jūs, Eiropas Parlaments, pievēršat šim jautājumam uzmanību. Jūs saglabājat cilvēka cieņu, kad pārējie to cenšas iznīcināt.”
Eiropas Parlamenta deputāti ir pieņēmuši vairākas rezolūcijas, kurās nosodītas represijas Baltkrievijā. Tajās deputāti pieprasa atbrīvot politieslodzītos (aplēsts, ka to ir aptuveni 1200), pauž nosodījumu par prezidenta Aleksandra Lukašenko sadarbību ar Krieviju tās karā pret Ukrainu, prasa piemērot stingrākas sankcijas un aicina atbalstīt Baltkrievijas demokrātiskos spēkus, neatkarīgos medijus un cilvēktiesību aizstāvjus. Parlaments aktīvi atbalsta demokrātisko opozīciju Baltkrievijā un 2020. gadā tai piešķīra Saharova balvu par domas brīvību. 2023. gadā tas pieņēma rezolūciju par Andžeja Počobuta lietu.
Mzia Amaglobeli – Gruzijā ieslodzītā žurnāliste
Mzia Amaglobeli ir gruzīnu žurnāliste, mediju kanālu “Batumelebi” un “Netgazeti” direktore un līdzdibinātāja. Saņemt viņai piešķirto balvu bija ieradusies viņas kolēģe žurnāliste Irma Dimitradze, kura arī strādā “Batumelebi”. Uzrunājot Parlamentu, viņa nolasīja Mzias Amaglobeli vēstuli: “Es pieņemu (šo balvu) savu kolēģu - žurnālistu, kuri Gruzijā cīnās par žurnālistikas pastāvēšanu – vārdā. Viņi nerimtīgi strādā, lai jūs dzirdētu Gruzijas pilsoņu balsi, lai patiesība netiktu apklusināta.”
Pievēršoties varas iestādēm dzimtenē, Mzia Amaglobeli raksta, ka “šis režīms ir nežēlīgs [..]. Tas iznīcina neatkarīgu žurnālistiku, aizliedz opozīcijas partijas un iesloga to līderus, faktiski likvidē nevalstiskās organizācijas, to darbiniekus pasludina par “ārzemju aģentiem” [..]. Tomēr režīmam nav izdevies apturēt pretošanos. Iespējams, tieši tāpēc Eiropas Savienības paziņojumi Gruzijas tautas atbalstam ir spēcīgāki un precīzāki nekā jebkad iepriekš. Par to es esmu dziļi pateicīga.”
Atsaucoties uz Gruzijas tautas centieniem pievienoties ES, viņa savu vēstuli noslēdza ar šādiem vārdiem: „Mūsu cīņas iznākums nav atkarīgs tikai no mums, jo mūsu cīņa nav tikai par mums. [..] Cīnieties kopā ar mums un mūsu labā. Cīnieties tāpat, kā jūs cīnītos par savu valstu brīvību. Izmantojiet visus jūsu rīcībā esošos līdzekļus, un dariet to, pirms ir par vēlu.”
Parlamenta deputāti ir pauduši stingru nosodījumu par demokrātijas ievērojamo regresu Gruzijā, kura kopš 2023. gada ir ES kandidātvalsts. Deputāti arī nosoda ieviestos represīvos tiesību aktus (piemēram, likumu par ārvalstu aģentiem), uzbrukumus vārda un preses brīvībai un miermīlīgu protestu apspiešanu.
Parlaments ir prasījis atkārtot 2024. gada oktobrī notikušās vēlēšanas, kurās sevi par uzvarētāju pasludināja valdošā partija “Gruzijas sapnis”. Tas ir paudis nosodījumu par Krievijas ietekmi valstī un prasījis atbrīvot aizturētos. Tomēr deputāti uzskata, ka ceļš uz dalību ES būtu jāturpina, ja vien valstī tiks īstenotas reformas un ievērots tiesiskums. Parlaments arī prasa piemērot individuālas sankcijas tiem, kas valstī atbildīgi par vardarbību.
2025. gada jūnijā tika pieņemta rezolūcija par preses brīvību Gruzijā un Mzias Amaglobeli lietu.
Papildu informācija
Saharova balva par domas brīvību ir nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā, un tas ir Eiropas Savienības augstākais apbalvojums cilvēktiesību jomā. Kopš 1988. gada Parlaments balvu katru gadu piešķir cilvēkiem, grupām vai organizācijām, tā godinot viņu darbu cilvēktiesību, vārda brīvības un demokrātisko vērtību aizstāvībā. Balvas laureāti saņem 50 000 eiro.
Balvu ir saņēmuši vairāki žurnālisti, kā arī mediju un preses brīvības organizācijas, tostarp nevalstiskā organizācija “Reportieri bez robežām” 2005. gadā, Baltkrievijas Žurnālistu asociācija 2004. gadā, alžīriešu žurnāliste un rakstniece Salima Gezali 1997. gadā un plaši pazīstamais laikraksts “Oslobodenje” 1993. gadā, kurš popularizēja Bosnijas un Hercegovinas redzējumu par etnisko daudzveidību. Parlaments apliecina savu nelokāmo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un uzsver preses brīvības nozīmi, katru gadu pasniedzot arī Dafnes Karuanas Galicijas balvu, kas ieviesta par godu 2017. gadā nogalinātajai maltiešu žurnālistei.
Saraksts ar visiem iepriekšējo gadu laureātiem un plašāka informācija ir pieejama Parlamenta tīmekļvietnē par Saharova balvu. Balvas pasniegšanas ceremonijas ierakstu var skatīt Parlamenta multimediju centra tīmekļvietnē.
