Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Direktīva par patērētāju tiesībām attiecas uz visu Eiropas Savienību, līdz ar to šie jauninājumi būs vienoti arī citu ES valstu interneta veikalos un palīdzēs izvairīties no tā, ka tirgotājs piemēro daudz lielāku izmaksu, nekā pircējs rēķinājies.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Interneta veikalu ērtumu ir pārbaudījis ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, tomēr ne vienmēr komersanti būs godīgi, bet izmantos dažādus trikus, lai pašam patērētājam nemanot izkrāptu naudu. Tie var būt gan dažādi piedāvājumi, no kuriem pēc tam sarežģīti atteikties un ir speciāli jāatzīmē, lai tos nepieskaitītu kopējam rēķinam, vai mistiskas papildu izmaksas, kas nav norādītas pie sākotnējās cenas vai pakalpojuma.
Lai aizsargātu tos patērētājus, kas iepērkas internetā, 13.jūnijā visā Eiropas Savienībā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām. Direktīvas mērķis ir būtiski stiprināt patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā un slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja vietnieks Didzis Brūklītis norāda, uz direktīvas 4.pantu, kas noteic, ka dalībvalstis savos tiesību aktos nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest citus noteikumus, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, tostarp stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, lai nodrošinātu atšķirīgu patērētāju aizsardzības līmeni, ja vien direktīvā nav paredzēts citādāk.
Tādējādi daļa direktīvas normu ir iestrādātas arī Latvijas normatīvajos aktos: Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet daļa – MK noteikumos Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu" un MK noteikumos Nr.254 "Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas".
Par to, kas patērētājam jāzina, slēdzot distances līgumu, LV portāls izklāstījis skaidrojumā "Kas patērētājam ir jāzina, slēdzot distances līgumu".
D.Brūklītis norāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un Ministru kabineta noteikumu primārais mērķis ir aizsargāt Latvijas patērētājus, tomēr, tā kā direktīvas prasības ir jāpārņem visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad vienoti nosacījumi pastāvēs visā ES teritorijā. Līdz ar to šie noteikumi attieksies arī uz ārzemju interneta veikaliem, kuri atrodas kādā no ES valstīm.
Kādus jaunievedumus paredz ES direktīva?
ES direktīva un līdz ar to arī izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos paredz šādus svarīgus jaunievedumus:
Patērētāji tiks pasargāti no maksājumiem, ko slēpj internets. Tas attiecas uz gadījumiem, kad krāpnieki mēģina apmuļķot patērētājus, mudinot viņus samaksāt par "bezmaksas" pakalpojumiem, tādiem kā horoskopi vai receptes. Turpmāk patērētājiem būs skaidri jāapstiprina, ka viņi ir sapratuši, ka pakalpojums ir par maksu. Šāda norma ietverta MK noteikumu Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu" 13.punktā, kur norādīts: pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka patērētājs, veicot pasūtījumu, sniedz skaidru apliecinājumu tam, ka pasūtījums ietver pienākumu veikt samaksu. Ja, veicot pasūtījumu, patērētājam ir jānospiež poga vai jāveic cita līdzīga darbība, to apzīmē viegli saprotamā veidā ar vārdiem "pasūtījums ar pienākumu maksāt" vai izmantojot citu līdzīga veida nepārprotamu norādi par patērētāja pienākumu veikt samaksu. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neievēro šajā punktā noteikto, tad līgums vai pasūtījums patērētājam nav saistošs.
Tirgotājiem ir jānorāda preces vai pakalpojuma kopējā cena, kā arī varbūtējās papildu izmaksas. Interneta veikalu klientiem nebūs jāveic maksājumi vai jāsedz citas izmaksas, ja pirms pasūtījuma veikšanas viņi par tām nebūs pienācīgi informēti.
Iepērkoties internetā, piemēram, iegādājoties aviobiļeti, darījuma noformēšanas laikā nereti tiek piedāvātas papildu iespējas, piemēram, apdrošināt ceļojumu vai noīrēt automašīnu. Šos papildu pakalpojumus var piedāvāt iepriekš atzīmētu ailīšu veidā. Šobrīd patērētāji bieži vien ir spiesti atstatīt šo ailīšu atzīmējumus, ja viņi nevēlas saņemt tādus pakalpojumus. Jaunais regulējums aizliedz iepriekš atzīmētas ailītes visā Eiropas Savienībā. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4.pantā ir norādīts, ka pirms līguma noslēgšanas pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir jāprasa patērētāja skaidri pausta piekrišana jebkuram maksājumam un papildu samaksai, kas paredzēta par līguma galveno saistību. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav saņēmis patērētāja skaidri paustu piekrišanu šādam maksājumam vai nav nodrošinājis patērētājam iepriekš aktivizētas izvēles iespējas, kuras patērētājam ir jānoraida, lai nebūtu jāveic papildu maksājumi, tad patērētājam ir tiesības saņemt šāda papildu maksājuma atmaksu.
Līdz šim Eiropas Savienībā bija atšķirīgs periods, kurā patērētāji var atsaukt pirkuma līgumu (dažās dalībvalstīs šis periods bija tikai 7 dienas), taču tagad periods tiek pagarināts līdz 14 kalendāra dienām visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka ar šā gada 13.jūniju patērētājs var nosūtīt preces atpakaļ, lai kāds arī būtu iemesls. Tajā skaitā, arī nopērkot preces "eBay" u.c. izsolēs, tomēr izsolēs iegādātas preces var nosūtīt atpakaļ tikai tad, ja tās iegādātas no oficiāla tirgotāja.
Tāpat ir noteikta papildu aizsardzība tad, ja netiek sniegta informācija: ja tirgotājs nav skaidri informējis klientu par tiesībām atsaukt pirkumu, preces atpakaļnosūtīšanas termiņš tiks pagarināts līdz vienam gadam.
Tirgotājiem ir jāatmaksā patērētājiem preces cena 14 dienās pēc atsaukuma. Viņiem ir jāatlīdzina arī piegādes izmaksas. Risku, ka prece transportēšanas laikā var tikt sabojāta līdz brīdim, kad prece nonāk patērētāja rokās, parasti uzņemas tirgotājs.
D.Brūklītis uzsver, ka, par spīti aizsardzībai, patērētājs tomēr pats ir atbildīgs par preces vērtības samazināšanos atteikuma perioda laikā. Līdz ar to, lai nezaudētu atteikuma tiesības, patērētājam ir atļauts pārbaudīt preci tiktāl, ciktāl to būtu iespējams izdarīt parastā veikalā. Piemēram, apģērba pirkuma gadījumā patērētājs ir tiesīgs pielaikot apģērbu, bet ne nēsāt.
"Atteikuma tiesības noteiktā kārtībā var realizēt tikai visam pirkumam, nevis katrai konkrētai pirkuma sastāvdaļai."
Tāpat arī būtu jāatceras, ka atteikuma tiesības noteiktā kārtībā var realizēt tikai visam pirkumam, nevis katrai konkrētai pirkuma sastāvdaļai, kas varētu radīt mulsumu un, iespējams, neizpratni.
Patērētāju rīcībā būs atsaukuma veidlapas paraugs, kuru viņi varēs izmantot, ja viņi būs pārdomājuši un vēlēsies atsaukt līgumu, kas noslēgts attālināti, vai tad, kad tirgotājs viņus būs apmeklējis mājās. Tas atvieglos un paātrinās atsaukuma procedūru neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī būs noslēgts līgums.
No patērētājiem, kuri izmantojuši savu kredītkarti (vai kādu citu maksāšanas līdzekli), tirgotāji vairāk nevarēs iekasēt augstāku maksu par faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar šo maksāšanas līdzekļu izmantojumu. Tirgotāji, kuriem ir speciālas telefonlīnijas, kuras patērētāji var izmantot, lai sazinātos ar tirgotājiem noslēgto līgumu sakarībā, nevarēs šiem zvaniem noteikt tarifus, kas būs augstāki par pamata tarifu. Šāda norma ieviesta Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 31.2pantā, kur norādīts, ka, ja saistībā ar noslēgto līgumu pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs kā iespējamo līdzekli saziņai nodrošina patērētājam tālruņa līniju, patērētājam nav pienākuma par saziņu ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju maksāt vairāk par noteikto tālruņa sakaru izmantošanas pamata tarifu. D.Brūklītis norāda, ka, ja patērētāji tomēr saskaras ar šādu rīcību, tad par to ir jāinformē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Ja tirgotāji vēlas, lai patērētāji, kuri pārdomā, segtu preču atpakaļnosūtīšanas izmaksas, viņi par to ir jāinformē iepriekš; pretējā gadījumā tirgotājiem pašiem vajadzēs segt šīs izmaksas. Šāds tirgotāju pienākums norādīts MK noteikumu Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu" 10.punktā. D.Brūklītis akcentē, ka tirgotājiem pirms pārdevuma darījuma skaidri jānorāda, kādas varētu būt sagaidāmās internetā vai pa pastu iegādāto apjomīgo preču (piemēram, dīvāna) atpakaļnosūtīšanas maksimālās izmaksas, lai patērētāji varētu zinoši izvēlēties tirgotāju.
Labāka patērētāju aizsardzība digitālo preču jomā
Patērētāju tiesību aizsardzību likuma 1.pantā ir noformulēts arī tāds termins kā digitālais saturs jeb dati, kas radīti un piegādāti digitālā formātā. D.Brūklītis akcentē, ka digitālā satura regulējums ir jaunievedums mūsu tiesību sistēmā. Līdz šim šāds civiltiesiskās aprites objekts netiks sevišķi nodalīts un atkarībā no situācijas tika piemērots līdz šim spēkā esošais regulējums par preci vai pakalpojumu. Tā kā digitālajam saturam ir sava specifika un tehnoloģiju vide nemitīgi attīstās, šāda regulējuma noteikšana ir tikai likumsakarīga.
Jaunās direktīvas prasības nosaka, ka informācijai par digitālo saturu jābūt skaidrākai. Tajā jābūt norādēm par satura atbilstību aparatūrai un lietojumprogrammām, un aizsardzības pasākumiem, tādiem kā satura pavairošanas aizliegums. Patērētāji varēs atsaukt digitālā satura iepirkumus, piemēram, mūzikas vai videoierakstu lejupielādes, bet varēs to darīt tikai līdz attiecīgā lejupielādes procesa sākumam.
Patērētājus informēs par savām tiesībām, iepērkoties internetā
Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26.jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās.
Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.
