Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Distances līgums starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju ir jāslēdz, piemēram, izdarot pasūtījumu interneta veikalā, pasūtot preces no kataloga u.c. gadījumos.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Distances līguma slēgšana:
Kas ir distances līgums?
Distances līguma skaidrojums ir noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā un otrajā daļā. Tās nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja izplatītu piedāvājumu:
Tas nozīmē, ka distances līgums ir jāslēdz, piemēram, izdarot pasūtījumu interneta veikalā un pasūtot preces no kataloga, piezvanot uz norādīto telefona numuru pēc reklāmas televīzijā un pārējos norādītajos gadījumos.
Šajā pantā ir paredzēta arī neliela atkāpe, ka faksimilu, automātisko atbildētāju un distances saziņas līdzekļus, kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar patērētāju, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var izmantot tikai tad, ja ir saņemta patērētāja nepārprotama piekrišana.
Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pircēju uzrunā, izmantojot tālruni, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums ir sarunas sākumā informēt patērētāju par savu identitāti un zvana komerciālo nolūku. To nosaka Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.207 "Noteikumi par distances līgumu" 4.punkts. Patērētājam, saņemot šādu komerciālu zvanu, ir tiesības atteikties uzklausīt attiecīgo piedāvājumu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka galvenā distances līguma pazīme ir tāda, ka līgums tiek noslēgts, abām pusēm klāt neesot – ar distances saziņas līdzekļu starpniecību. Līdz ar to patērētājam nav iespējams izvēlēto preci vai pakalpojumu pārbaudīt un izvērtēt tā atbilstību patērētāja vēlmēm.
Ko nedrīkst pasūtīt ar distances līguma starpniecību?
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Liene Kindzule skaidro: "Pirmkārt, attiecībā uz preču distances tirdzniecību ir attiecināmi vispārējie preču mazumtirdzniecības noteikumi un tajos noteiktie ierobežojumi. Līdz ar to, izmantojot distances tirdzniecību, nav atļauts tirgot preces un pakalpojumus, kas ir ārpus civiltiesiskās aprites, jeb preces un pakalpojumus, kurus ar likumu ir aizliegts tirgot."
"Patērētājam, saņemot komerciālu zvanu, ir tiesības atteikties uzklausīt piedāvājumu."
Vēl viņa norāda, ka atsevišķām preču grupām attiecībā uz distances tirdzniecību var būt noteikti īpaši noteikumi un ierobežojumi. Tā, piemēram, distances līguma veidā nav atļauts tirgot alkoholiskos dzērienus, ņemot vērā tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumus, šādu preču piedāvāšana un tirdzniecība distances saziņas veidā praktiski nav iespējama. Tāpat var būt ierobežojumi attiecībā uz specifiskām preču grupām, piemēram, precēm, kuru iegādei nepieciešama speciāla atļauja. Speciāls regulējums ir medikamentiem un medicīniskajām iekārtām.
Kādai informācijai jābūt līgumā?
Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums patērētājam nodrošināt pilnīgu informāciju par distances līguma noteikumiem. Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.207 "Noteikumi par distances līgumu" nosaka distances līgumā ietveramo informāciju. Noteikumu 2.punkts paredz, ka distances līgumā ir jāietver un patērētājam izteiktajā piedāvājumā ir jāsniedz šāda informācija:
Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir jābūt godīgam un distances līgumā jānorāda visa nepieciešamā informācija. Noteikumu 3.punktā atsevišķi ir uzsvērts, ka pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam iepriekš minētā informācija ir jāsniedz skaidri un saprotami, attiecīgajam distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzeklim atbilstošā veidā, nodrošinot to personu aizsardzību, kuras nevar dot savu piekrišanu.
PTAC pārstāve norāda, ka šī informācija ir jānodrošina tā, lai patērētājs, ja vēlas, to varētu saglabāt, piemēram, izdrukāt vai saglabāt datnes formātā. Līdz ar to iepriekš minētajai informācijai jābūt gan attiecīgajā interneta mājaslapā, gan arī katalogos, kā arī citos patērētājam izteiktajos piedāvājumos.
Patērētājs drīkst noteikt papildu noteikumus līgumā
Patērētājam ir jāseko līdzi distances līgumā iekļautajai informācijai, lai būtu drošs, ka visa būtiskā informācija līgumā ir ietverta, turklāt pastāv situācijas, kad patērētājs var līgumā noteikt savus papildu noteikumus. L.Kindzule skaidro: "Distances līgums ir civiltiesiska vienošanās. Pircējs un pārdevējs var vienoties par papildu noteikumiem distances līgumā, tomēr jāpiebilst, ka daudzos gadījumos, ņemot vērā, ka distances tirdzniecībā lielākoties tiek izmantotas pārdevēju organizētas distances tirdzniecības sistēmas, piemēram, interneta veikali, darījuma pušu saziņas iespējas var būt ierobežotas un patērētājam, veicot pasūtījumu distances ceļā, ir jāvadās no tām iespējām un noteikumiem, ko piedāvā attiecīgā distances tirdzniecības sistēma. Lai novērstu pārpratumus, normatīvie akti paredz pārdevēju pienākumu informēt patērētājus par pasūtījuma veikšanas kārtību un distances līguma noteikumiem."
Savukārt, ja svarīga informācija līgumā nav atrunāta, tādā gadījumā patērētājam vajadzētu rīkoties šādi. "Iesākumā patērētājam būtu jāvēršas pie pārdevēja un šī informācija jāpieprasa. Situācija, kad pārdevējs normatīvajos aktos noteikto distances piedāvājumā un distances līgumā sniedzamo informāciju nav nodrošinājis, ir uzskatāma par patērētāju tiesību pārkāpumu. Ja pārdevējs minēto informāciju nav sniedzis, tad laika periods, kurā patērētājs ir tiesīgs izmantot likumā noteiktās tiesības atteikties no preces vai pakalpojuma, ir 90 kalendārās dienas vai 14 kalendārās dienas no dienas, kad pārdevējs šo informāciju ir nodrošinājis," atklāj L.Kindzule.
Cik ilgā laikā pasūtījums jāsaņem?
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka distances līgums ir jāizpilda ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis pasūtījumu no patērētāja. Darījuma puses var vienoties arī par garāku distances līguma izpildes termiņu.
"Informācija ir jānodrošina tā, lai patērētājs to varētu saglabāt."
L.Kindzule norāda, ka jebkurā gadījumā distances līguma izpildes termiņš darījuma pusēm ir saistošs un katrai pusei šajā termiņā ir pienākums veikt ar distances līgumu uzņemtās saistības izpildi, tai skaitā pārdevējam ir pienākums šajā termiņā veikt patērētāja pasūtītās preces piegādi. Ņemot vērā distances tirdzniecības īpatnības, var būt situācijas, kad objektīvu iemeslu dēļ patērētāja pasūtītā prece pārdevējam vairs nav pieejama un tādējādi pārdevējs nevar veikt preces piegādes pienākuma pienācīgu izpildi. Šādās situācijās pārdevējam, pirmkārt, ir jāinformē patērētājs un, otrkārt, jāatmaksā patērētāja par preces iegādi veiktie maksājumi.
Ko darīt, ja prece netiek piegādāta?
"PTAC patērētāji visbiežāk vēršas ar sūdzībām par to, ka distances līguma ceļā pasūtītā prece netiek piegādāta vai pakalpojums netiek sniegts. Tāpat patērētāji vēršas ar sūdzībām, kas saistītas ar pārdevēju rīcību, ierobežojot vai atsakot patērētāju likumīgo atteikuma tiesību izmantošanu. Daudzos gadījumos patērētājiem nākas saskarties ar situāciju, ka strīdus gadījumā nav iespējams sazināties ar preces un/vai pakalpojuma pārdevēju," atzīst L.Kindzule.
Ja prece apsolītajā termiņā netiek piegādāta vai netiek piegādāta vispār, tad, pirmkārt, patērētājam būtu jāvēršas pie pārdevēja un jāpieprasa preces piegādes izpilde. Ja pārdevējs atsakās izpildīt prasību piegādāt preci, tad patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt samaksātās naudas atgriešanu. Strīdus par distances līguma izpildi patērētāji un pārdevēji var risināt pārrunu ceļā vai vēršoties tiesā. Ja patērētājs uzskata, ka ir pārkāptas viņa patērētāja tiesības, tad patērētājam ir tiesības ar iesniegumu vērsties PTAC.
