Patērētāja tiesības atteikties no iegādātās preces vai pakalpojuma

Patērētāja tiesības atteikties no preces vai pakalpojuma ir noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.pantā. Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību.

Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības divos gadījumos, lai atkāptos no

1. līguma, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas jeb sliekšņa tirdzniecība (pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apmeklē patērētāju mājās, darbavietā vai citā viņa atrašanās vietā);
2. distances līguma (patērētājs izdara pasūtījumu interneta veikalā, pasūta preces no kataloga, piezvana uz norādīto telefona numuru pēc reklāmas televīzijā u.c.).

Tas nozīmē: ja patērētājs iegādājas preci vai pakalpojumu, piemēram, internetā vai pārdevējs ierodas pie patērētāja mājās, abos šajos gadījumos patērētājs pēc preces vai pakalpojuma iegādes, ja patērētāju iegādātā prece vai pakalpojums neapmierina, no tās var atteikties 14 kalendāro dienu laikā, nododot preci atpakaļ un saņemot savu iemaksāto naudu.

Jāiesniedz rakstveida atteikums

Patērētājs atteikumu izdara, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam iesniedzot rakstisku atteikumu. Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir jāizsniedz atteikuma veidlapa. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta trešā daļa noteic, ka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam iepriekš minēto līgumu noslēgšanas brīdī vai preces pārdošanas vai pasūtījuma nodošanas brīdī ir jāiesniedz patērētājam rakstveida atteikuma veidlapa, kurā minēts ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese, kā arī sniegts atteikuma tiesību apraksts.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Liene Kindzule skaidro: "Informāciju par to, kādā veidā un kur patērētāja iegādātā prece ir atdodama, ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, ir pienākums sniegt pārdevējam, norādot to atteikuma veidlapā un nepieciešamības gadījumā arī citā patērētājam brīvi pieejamā veidā. Ja šāda informācija nav sniegta vai tā ir neskaidra, patērētājam vajadzētu sazināties ar pārdevēju un to noskaidrot."

Jāatceras, ka rakstveida atteikumu par atteikuma tiesību izmantošanu patērētājs ir tiesīgs iesniegt ne tikai, izmantojot pārdevēja nodrošinātu veidlapu, bet arī brīvā rakstveida formā. Rakstot atteikumu brīvā formā, patērētājam noteikti ir jānorāda uz atteikuma tiesību izmantošanu, jānorāda konkrētā prece, kad tā ir iegādāta un kas apliecina tās iegādi (parasti čeks), kā arī jānorāda veids, kādā patērētājs vēlētos saņemt atpakaļ par pirkumu samaksāto maksu, piemēram, norādot bankas kontu.

"Ja patērētāju iegādātā prece vai pakalpojums neapmierina, no tā var atteikties 14 kalendāro dienu laikā, nododot preci atpakaļ un saņemot iemaksāto naudu."

Patērētājs ir tiesīgs izmantot atteikuma tiesības un vienpusēji atkāpties no līguma 14 kalendāra dienu laikā, nosūtot pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam atteikuma veidlapu vai rakstisku atteikumu. Atteikuma tiesību izmantošanas termiņu skaita no dienas, kad patērētājs ir saņēmis preci vai preces (preču) daļu vai no līguma noslēgšanas dienas, ja tiek sniegti pakalpojumi (Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumu Nr.320 "Noteikumi par ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas vai pakalpojumu sniegšanas vietas noslēgtajā līgumā ietveramo informāciju un atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību" 5.punkts). Šī kārtība attiecas, ja prece vai pakalpojums ir iegādāts gan ar distances līguma, gan sliekšņu tirdzniecības starpniecību.

Atteikuma nosūtīšana noteiktajā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču vai lietas atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta ceturtā daļa). Turklāt patērētājs ir tiesīgs atteikties no iegādātās preces vai pakalpojuma, nepaskaidrojot iemeslus, un saņemt atpakaļ par pirkumu samaksāto naudu, informē L.Kindzule.

Prece jāatdod atpakaļ

Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci vai lietu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Turklāt patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā. Savukārt ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no patērētāja rakstveida atteikuma saņemšanas dienas, atmaksāt patērētājam to naudas summu, kura par preci, lietu vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma izbeigšanas brīdim (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta piektā, sestā daļa).

"Preces atdošanu atpakaļ būtu ieteicams saskaņot ar pārdevēju, ievērojot pārdevēja sniegto informāciju par preču atpakaļ atdošanas kārtību, taču, ja to no patērētāja neatkarīgu iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt vai tas ir nesamērīgi apgrūtinoši, tad prece ir atdodama pārdevēja veikalā, birojā, noliktavā vai citā pastāvīgā saimnieciskās darbības veikšanas vietā. Daudzos gadījumos preces var nosūtīt atpakaļ pārdevējam pa pastu vai izmantojot citus piegādes pakalpojumus. Atdodot preci atpakaļ, svarīgi ir nodrošināt pierādījumus, kas apstiprina preces atpakaļ atdošanas faktu, piemēram, klātienē saņemot pārdevēja pārstāvja apstiprinājumu (paraksts, atšifrējums, datums, laiks, norāde par preces saņemšanu) uz patērētāja atteikuma eksemplāra, saglabājot pasta sūtījuma kvīti," uzsver L.Kindzule.

"Informāciju par to, kādā veidā un kurā iegādātā prece atdodama atpakaļ, ir pienākums sniegt pārdevējam."

Viņa stāsta, ka pārdevējs nav tiesīgs atteikties pieņemt atpakaļ preci, ja patērētājs izmanto likumā noteiktās atteikuma tiesības. Pārdevējam ir pienākums pieņemt preci arī tad, ja viņš uzskata, ka tā ir bojāta. To, ka prece ir bojāta, komersantam ir pienākums pierādīt, un tas ir izdarāms tiesā. Šādā gadījumā, ja tiesa konstatē, ka taisnība ir bijusi komersantam, tad patērētājam ir jārēķinās gan ar zaudējumiem, kas radušies preces bojājuma rezultātā, gan arī ar izdevumiem, kas komersantam radušies tiesvedības gaitā.

Protams, šādu strīdu puses var risināt arī pārrunu ceļā, izvairoties no tiesāšanās izdevumiem un laika patēriņa. Ja pārdevējs atsakās preci pieņemt, tad patērētājs ir tiesīgs to nosūtīt uz jebkuru patērētājam zināmo pārdevēja pastāvīgās saimnieciskās darbības veikšanas vietu vai juridisko adresi, taču jāatceras par to, ka svarīgi ir nodrošināt pierādījumus, kas apliecinātu, ka atdota atpakaļ ir pareizā prece un ka tā ir atdota konkrētajam pārdevējam.

Situācijā, ja patērētājs preci atdod atpakaļ, taču pārdevējs noteiktajā laikā (ne vēlāk kā 30 dienu laikā) naudu neatmaksā, patērētājam ir tiesības vērsties PTAC vai tiesā, skaidro L.Kindzule. Tostarp arī šādu strīdu var risināt netiesājoties, bet pušu pārrunu ceļā.

Neatmaksāt patērētājam tā samaksāto naudas summu par preci vai lietu ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs, kamēr patērētājs nav atdevis preci vai lietu vai arī nav iesniedzis preces vai lietas atdošanu vai nosūtīšanu apstiprinošus dokumentus, noteic Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta piektā daļa.

Atteikšanās distances līguma gadījumā

Papildu noteikumi ir paredzēti gadījumos, ja, iegādājoties preci vai pakalpojumu, slēdz distances līgumu. Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.207 "Noteikumi par distances līgumu" 9.punkts noteic, ka patērētājs var izmantot atteikuma tiesības un vienpusēji atkāpties no līguma 14 kalendāra dienu laikā, ja puses nav vienojušās par garāku termiņu, ja ir izpildītas šādas prasības:

• nodrošināta informācija par pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukumu (firma), reģistrācijas numurs, vārds, uzvārds un, ja tiek prasīta priekšapmaksa, arī adrese;
• preces vai pakalpojuma raksturojums;
• preču un pakalpojumu cena (ieskaitot visus nodokļus);
• maksa par piegādi (ja maksa ir paredzēta);
• samaksas, piegādes vai izpildes kārtība;
• informācija par atteikuma tiesībām;
• informācija par garantiju un apkalpošanu pēc pārdošanas;
• informācija par līguma atcelšanas nosacījumiem (ja nav noteikts konkrēts līguma darbības termiņš vai ja termiņš ir ilgāks par gadu).
• ja minētie pakalpojumi tiek sniegti tikai vienreiz un par tiem samaksā distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu operatoram. Šajā gadījumā patērētājam norāda tā pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja adresi, kam patērētājs var pieteikt prasījumu (noteikumu 6.-7.punkts).

Ja iepriekš minētās prasības nav izpildītas, tādā gadījumā patērētājs var izmantot atteikuma tiesības un vienpusēji atkāpties no līguma 90 kalendāra dienu laikā. Atteikuma tiesību izmantošanas termiņu skaita no dienas, kad patērētājs ir saņēmis preci vai preces (preču) daļu vai no līguma noslēgšanas dienas, ja tiek sniegti pakalpojumi vai par pirkumu daļēji vai pilnībā maksā, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu. Tā noteic šo noteikumu 11.-12.punkts.

"Atdodot preci atpakaļ, svarīgi ir nodrošināt pierādījumus, kas apstiprina preces atpakaļ atdošanas faktu."

Pastāv gadījumi, kad patērētājs tomēr nevar izmantot atteikuma tiesības. Tas notiek šādos gadījumos:

• līgumu par pakalpojuma sniegšanu sāk pildīt ar patērētāja piekrišanu pirms šo noteikumu 9.punktā minētā atteikuma tiesību izmantošanas termiņa beigām, un pakalpojumu sniedzējs jau pirms līguma noslēgšanas ir informējis patērētāju par atteikuma tiesību izmantošanas neiespējamību;
• preču vai pakalpojumu cena ir atkarīga no finanšu tirgus svārstībām, kuras pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nevar kontrolēt, un pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs jau pirms līguma noslēgšanas ir informējis patērētāju par atteikuma tiesību izmantošanas neiespējamību;
• preces tiek izgatavotas pēc patērētāja norādījumiem vai ir neatvietojamas lietas, vai preces pēc to rakstura nevar atdot atpakaļ, vai tās ātri bojājas vai ir ātri izlietojamas;
• patērētājs ir atvēris audioierakstu vai videoierakstu, vai datorprogrammu iepakojumu;
• tiek piegādāti laikraksti, periodiskie izdevumi un žurnāli;
• līgums saistīts ar azartspēļu vai izložu pakalpojumiem;
• līgums noslēgts, izmantojot tirdzniecības automātu vai automatizētu tirdzniecības vietu;
• līgums noslēgts ar telekomunikāciju operatoru, izmantojot sabiedriskos maksas tālruņus;
• līgums noslēgts izsolē;
• pārtikas preces, dzērienus vai citas tūlītējam patēriņam mājsaimniecībā paredzētas preces patērētāja dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai darbavietā pastāvīgi piegādā pārdevēja pārstāvis;