Par distances saziņas līdzekļiem uzskata tālruni, tīmekli, elektronisko pastu, televīziju, faksu, katalogu, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citus informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas līdzekļus.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Jaunajos MK noteikumos par distances līguma noslēgšanu paredzēts noteikt regulējumu:
Kādēļ nepieciešams jauns noteikumu projekts?
Noteikumu projekts "Noteikumi par distances līgumu" ir izstrādāts, lai Latvijas tiesību aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra direktīvas 2011/83/ES "Par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/22/EK" (Direktīva 2011/83/ES) normas.
"Direktīva 2011/83/ES ir uzskatāma par tā saucamo maksimālās harmonizācijas direktīvu, saskaņā ar kuru ES dalībvalstis nav tiesīgas noteikt citas prasības, kas atšķiras no noteiktajām. Ņemot vērā, ka spēkā esošie MK noteikumi pašreizējā redakcijā nenodrošina direktīvas prasību izpildi un ņemot vērā grozījumu apjomu, ko būtu nepieciešams izdarīt noteikumos, tika secināts, ka ir nepieciešams jauns tiesiskais regulējums – izdodami jauni MK noteikumi," skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Izmaiņas noteikumos par distances līgumu slēgšanu
Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka jauno noteikumu regulējuma mērķis ir paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības distances līgumu slēgšanai. Tādēļ noteikumu projektā paredzēts noteikt regulējumu:
Noteikumu projektā ir papildināts gan esošais regulējums, gan ietvertas jaunas normas. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Komunikāciju daļas vecākā konsultante Liene Kindzule norāda: "Jaunajos noteikumos ir paredzētas stingrākas un konkrētākas prasības attiecībā uz pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju (tirgotāju) informācijas nodrošināšanas pienākumu, kā arī izmaiņas attiecībā uz atteikuma tiesību izmantošanas noteikumiem."
"Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajos noteikumos ir paredzētas stingrākas un konkrētākas prasības attiecībā uz pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju informācijas nodrošināšanas pienākumu."
Vairākas izmaiņas min arī Ekonomikas ministrijas pārstāve. Viņa atklāj: "Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pirmkārt, MK noteikumos ir noteiktas īpašas prasības līgumiem par digitālā satura piegādi. Par gadījumiem, kad līgums ir noslēgts, par datiem, kas ir radīti un tiek piegādāti digitālā formātā (piemēram, lietojumprogrammu, datorspēļu lejupielāde). Otrkārt, tā kā arvien biežāk līgumus noslēdz, izmantojot, piemēram, viedtālruņus, kuros ir ierobežotas iespējas sniegt informāciju, MK noteikumos arī pilnveidotas patērētāju informēšanas prasības. Tas ir darīts, lai arī šādos gadījumos tiktu nodrošināts, ka patērētājam tiek sniegta būtiska informācija par preci vai pakalpojumu. Tā, piemēram, noteikumu projekts nosaka pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu skaidri norādīt, ka pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Ja minētā informācija nav sniegta, līgums vai pasūtījums patērētājam nav saistošs."
Noteikumu projektā tagad atsevišķi ir norādīts, uz kādiem līgumiem šis regulējums neattiecas. L.Kindzule stāsta: "Noteikumus nav paredzēts piemērot attiecībā uz kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem, brīvā laika pavadīšanas pakalpojumiem, transporta pakalpojumiem (izņemot auto īri), pastāvīgo pārtikas vai tūlītēja patēriņa produktu piegāžu pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, pirkumiem, kas veikti, izmantojot tirdzniecības automātus, un pasūtījumiem, kas pēc patērētāja iniciatīvas veikti, izmantojot sakaru operatora starpniecību."
Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina Direktīvā 2011/83/ES noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos līdz 2013.gada 13.decembrim, piemērojot patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu atbilstoši direktīvā noteiktajam no 2014.gada 13.jūnija.
Izmaiņas informācijas sniegšanā patērētājam
Attiecībā uz tirgotāja pienākumu patērētājam sniegt pilnvērtīgu informāciju jaunajos noteikumos ir atrunāti un iekļauti vairāki pienākumi. L.Kindzule skaidro, ka tirgotājiem jaunajos noteikumos ir noteikti šādi pienākumi:
Viņa informē, ka minētā informācija patērētājiem būs jāsniedz vienkāršā un saprotamā veidā atbilstoši izmantotā saziņas līdzekļa iespējām, kā arī ne vēlāk kā līdz preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdim. Šī informācija patērētājam būs jānodrošina uz pastāvīgā informācijas nesēja, proti, izdrukātā veidā, piedāvājot izdrukāt, nosūtot uz e-pastu vai ierakstītu DVD, CD u.tml.
Izmaiņas patērētāja tiesībās atteikties no preces
Attiecībā uz atteikuma tiesībām jaunajos noteikumos ir dažādi papildinājumi un regulējuma uzlabojumi. Līdz šim atteikuma tiesības varēja izmantot 14 dienu laikā, un tas nav mainīts arī jaunajos noteikumos. Taču L.Kindzule informē, ka jaunajos noteikumos ir precizēts brīdis, no kura šo termiņu skaita. Ja tirgotājs pirms distances līguma noslēgšanas nav sniedzis MK noteikumos noteikto informāciju par atteikuma tiesībām, patērētājs būs tiesīgs izmantot atteikuma tiesības 1 gada laikā. Līdz šim termiņš bija trīs mēneši.
Jaunais regulējums paredz arī gadījumus, kad atteikuma tiesības izmantot nevar. L.Kindzule stāsta: "Ja patērētājs atteikuma tiesību izmantošanas termiņā ir uzsācis pakalpojuma saņemšanu un tā sniegšana ir pilnībā pabeigta, patērētājs atteikuma tiesības vairs nevar izmantot, bet ja pakalpojuma sniegšana nav pabeigta, tad attiecībā uz atlikušo pakalpojuma daļu atteikuma tiesības ir izmantojamas. Šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pieprasīt no patērētāja apliecinājumu, kas apstiprina patērētāja nodomu uzsākt pakalpojuma sniegšanu atteikuma tiesību izmantošanas termiņā, kā arī informēt patērētāju par atteikuma tiesību zaudēšanu, ja pakalpojuma sniegšana pilnībā tiks pabeigta.
"Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina direktīvā noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos līdz 2013.gada 13.decembrim."
Gadījumos kad atteikuma tiesības saglabājas tādēļ, ka pakalpojuma sniegšana pilnībā nav pabeigta, patērētājam ir noteikts pienākums atlīdzināt pakalpojuma sniedzējam par to pakalpojuma sniegšanas apjomu, kas ir sniegts atteikuma tiesību termiņā, līdz to izmantošanas brīdim. Noteikumi paredz arī to, ka patērētājs nav tiesīgs izmantot atteikuma tiesības, ja ir atvēris iepakojumu precei, kuru veselības un higiēnas apsvērumu dēļ nevar atdot atpakaļ."
Jaunumi ir paredzēti arī attiecībā uz digitālā satura piegādi. "Patērētājs zaudē atteikuma tiesības, ja pēc tā iniciatīvas ir uzsākta digitālā satura, kurš netiek piegādāts materiālā datu nesējā, piemēram, MP3 mūzikas faila, lejupielāde. Šādā gadījumā, līdzīgi kā tas minēts saistībā ar pakalpojumiem, tirgotājam ir jāpieprasa no patērētāja skaidri izteikta piekrišana uzsākt digitālā satura piegādi pirms atteikuma tiesību termiņa beigām un informācija par to, ka, uzsākot digitālā satura piegādi, atteikuma tiesības vairs nebūs izmantojamas. Atšķirībā no pakalpojumiem digitālā satura, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā, gadījumā atteikuma tiesības tiek zaudētas, uzsākot (nevis pabeidzot) attiecīgā nemateriālā piegādes veida digitālā satura piegādi, un patērētājs nevar prasīt atlīdzinājumu par iespējami nesaņemto digitālo saturu. Ja tirgotājs nav izpildījis patērētāja apliecinājuma pieprasīšanas un brīdināšanas prasības, patērētājs atteikuma tiesības attiecībā uz pakalpojumu un nemateriālās piegādes digitālā satura distances līgumiem, kuru izpilde uzsākta pirms atteikuma tiesību termiņa beigām, nezaudē," informē PTAC pārstāve.
Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Direktīvas 2011/83/ES prasības ir daļēji pārņemtas arī ar likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas šobrīd Saeimā ir iesniegts izskatīšanai otrajā lasījumā. Likumprojektā paredzēti vairāki papildinājumi, piemēram, definīcijas (digitālais saturs, patērētājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs, distances līgums; pastāvīga saimnieciskās vai profesionālās darbības vieta, līgums, kas noslēgts ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas).
Vēl likumprojektā ir atrunātas atteikuma tiesības distances līgumos un līgumos, kas noslēgti ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, pirms līguma noslēgšanas patērētājam sniedzamā informācija, preces piegādes noteikumi, riska par preci pārejas noteikumi.