Kas uzņēmējiem jāzina pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā

Kas ir patiesais labuma guvējs

Patiesais labuma guvējs (PLG) ir fiziskā persona, kas ir juridiskās personas vai juridiskā veidojuma1 īpašnieks vai kura to kontrolē, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai veikts gadījuma rakstura darījums.

Patiesā labuma guvēja definīcija ir iekļauta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 1. pantā, un saskaņā ar to juridisko personu PLG identificē pēc šādiem kritērijiem:

fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām;
fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas balsstiesīgajām akcijām;
fiziskā persona, kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Juridisko veidojumu PLG identificē pēc šādiem kritērijiem:

fiziskā persona, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums;
fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko veidojumu;
fiziskā persona, kura ir šāda veidojuma:
- dibinātājs;
- pilnvarnieks (pārvaldnieks);
- pārraudzītājs (ja tāds ir);
- labuma guvējs;
- ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kas ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums;
- cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

Lai nostiprinātu tiesības uz nekustamo īpašumu, jāatklāj PLG

Zemesgrāmatu likuma 61.² pantā noteikts pienākums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (Uzņēmumu reģistrs) vai citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrā nereģistrētām juridiskajām personām2 atklāt savus PLG. Savukārt gadījumā, ja juridiskā persona ir reģistrēta citas ES dalībvalsts vestajā reģistrā un tajā ir atklājusi savu PLG, tad pie nostiprinājuma lūguma jāpievieno reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informācija3 par šo faktu.4

Tātad jebkurai juridiskajai personai pirms jebkāda veida nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā (piemēram, par tiesību dzēšanu, grozīšanu, reģistrēšanu u. c.) jānodrošina, ka ir atklāts patiesais labuma guvējs kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem (ES dalībvalstī reģistrētiem subjektiem jāiesniedz atbilstoša informācija). Savukārt tiesnesim ir pienākums pārliecināties par faktu, ka minētais ir izpildīts.5

Kā izpildīt likuma prasību par PLG atklāšanu

Lai izpildītu PLG atklāšanas prasību, kas izriet no Zemesgrāmatu likuma, juridiskā persona, kura vēlas nostiprināt tiesības uz nekustamo īpašumu, var to izdarīt trijos veidos:

reģistrējot juridisko personu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un atklājot tās PLG;
nodrošinot informācijas esamību kādas citas ES dalībvalsts reģistrā un iesniedzot reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas atklātajiem PLG attiecīgās ES dalībvalsts reģistrā atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām;
reģistrējot PLG informāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā.

Jāņem vērā, ka Uzņēmumu reģistrā iesniegto informāciju par PLG ir pienākums arī aktualizēt (Latvijā – 14 dienu laikā no izmaiņu uzzināšanas dienas6).

Piemēri par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros esošo PLG sadaļu

Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros sadaļā par PLG var parādīties dažāda informācija. Turpinājumā aplūkosim piemērus un to, ko tie nozīmē.

“Patiesais labuma guvējs nav noskaidrots”

Ja PLG nav noskaidrots, tad Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros nav reģistrēta nekāda informācija par juridiskās personas PLG. Proti, sadaļā “Patiesie labuma guvēji” tā nebūs atrodama.

Ja juridiskās personas PLG nav noskaidrots, uzskatāms, ka nav izpildīta Zemesgrāmatu likumā ietvertā prasība, līdz ar to nostiprinājuma lūgumā norādītais lūgums nebūs apmierināms.

“Patiesais labuma guvējs ir noskaidrots, identificējot konkrētu fizisko personu vai vairākas”

Gadījumā, ja konkrēta fiziskā persona ir identificējama kā juridiskās personas PLG, tad ziņas par to tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un Zemesgrāmatu likumā noteiktā prasība uzskatāma par izpildītu.

Piemēram, SIA “KĻAVA” 50% kapitāla daļu pieder Annai, 26% – Pēterim, 12% – Jānim un 12% – Ievai. SIA “KĻAVA” PLG būs Anna un Pēteris, jo abiem pieder vairāk nekā 25% kapitāla daļu. Turpretī pārējie dalībnieki netiks atzīti par PLG, jo neatbilst NILLTPFN likumā ietvertajai PLG definīcijai.

Ja fiziskā persona/personas sevi ir identificējušas kā juridiskās personas PLG un juridiskā persona iesniegtajai informācijai piekrīt, tad tai ir pienākums vērsties Uzņēmumu reģistrā un norādīt konkrētās fiziskās personas kā PLG.

“Veicot patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, ir secināts, ka neviena fiziskā persona neatbilst patiesā labuma guvēja definīcijai un tas ir pierādāms”

Ja neviena fiziskā persona neatbilst PLG definīcijai, tad Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros tiek reģistrēts apliecinājums, ka noskaidrot PLG nav iespējams. Šāds apliecinājums nenozīmē, ka PLG nav noskaidrots, bet gan to, ka neviena persona neatbilst PLG definīcijai vai tā noskaidrošana objektīvi nav iespējama. Tādā gadījumā Zemesgrāmatu likuma prasība uzskatāma par izpildītu un šādas informācijas esamība ir pamats nostiprinājuma lūguma apmierināšanai, ja ir ievērotas arī visas pārējās prasības.

Piemēram, SIA “Liepa” ir četri dalībnieki un katram pieder 25% no kapitāla daļām. Ņemot vērā, ka nevienam no dalībniekiem nepieder vairāk kā 25% no kapitāla daļām un nav nevienas personas, kura faktiski kontrolē juridisko personu, Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros tiks norādīts: “Patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

“Patiesais labuma guvējs ir noskaidrots, identificējot konkrētu fizisko personu vai vairākas, bet šīs fiziskās personas dati ir informācija, kurai noteikts ierobežotas pieejamības statuss”

Gadījumā, ja informācija par PLG ir ar ierobežotas pieejamības raksturu, piemēram, ja PLG ir nepilngadīga persona, tad Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros būs atrodama norāde, ka informācija ir ierobežotas pieejamības.

Tādā gadījumā uzskatāms, ka juridiskā persona ir atklājusi savu PLG un izpildījusi NILLTPFN likuma un Zemesgrāmatu likuma prasības. Līdz ar to šādas informācijas esamība ir pamats nostiprinājuma lūguma apmierināšanai, ja ir ievērotas arī visas pārējās prasības.

“Patiesais labuma guvējs ir noskaidrots, bet tas ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa”

Tādā gadījumā Zemesgrāmatu likuma prasības ir izpildītas, jo PLG ir atklāts atbilstoši regulētā tirgus prasībām. Līdz ar to šādas informācijas esamība ir pamats nostiprinājuma lūguma apmierināšanai, ja ir ievērotas arī visas pārējās prasības.

1 Juridiskais veidojums ir tāds veidojums, kas nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi. Lai gan Uzņēmumu reģistrā šādi subjekti pašlaik netiek reģistrēti, to darbība Latvijas teritorijā nav aizliegta. Līdz ar to PLG atklāšanas pienākums attiecināms arī uz šādiem subjektiem.

2 Turpmāk minētais par juridiskajām personām attiecas arī uz juridiskajiem veidojumiem, pat ja tie nav tieši nosaukti un tas attiecināms pēc būtības.

3 T. i., izziņu vai norādi uz vietni, kur informācija ir brīvi pieejama.

4 Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 7. punkts.

5 NILLTPFN likuma 18.² panta pirmā daļa un 18.⁵ panta pirmā daļa, Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6. un 7. punkts.

6 NILLTPFN likuma 18.² panta pirmā daļa un 18.⁵ panta pirmā daļa.