Ūdens smelšanas servitūts dod tiesību ieiet un smelt ūdeni svešā zemesgabalā.  

Civillikuma 1168. pants paredz, ka ūdens smelšanas servitūts dod tiesību smelt ūdeni savām vajadzībām no svešā zemesgabalā esošas upes, akas vai cita ūdenskrājuma. Savukārt, kam ir tiesība smelt ūdeni, tam līdz ar to ir arī kājceļa tiesība (Civillikuma 1169. pants).  

Lai viena zemesgabala īpašniekam būtu tiesības izmantot citu zemesgabalu, dibināms servitūts. 

Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesības uz to ir lietošanas ziņā aprobežotas kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Turpretī Civillikuma 1162. pants cita starpā paredz ūdens smelšanas servitūtu, kas saskaņā ar Civillikuma 1168. pantu dod tiesību smelt ūdeni savām vajadzībām no svešā zemesgabalā esošas upes, akas vai cita ūdenskrājuma. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, jādibina ūdens smelšanas servitūts. Kamēr servitūts nav nodibināts, pieeju akai kaimiņš jums var liegt.  

Civillikuma 1231. pants paredz, ka servitūtu nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu. Ievērojot minēto, vispirms jāpanāk ūdens smelšanas servitūta dibināšana vienošanās ceļā ar blakus esošā zemesgabala īpašnieku, bet, ja tas nav iespējams, tad ir tiesības vērsties tiesā par attiecīgā servitūta nodibināšanu.  

Saskaņā ar Civillikuma 1235. pantu no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatā var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.