Aprakstā nav sniegta detalizētāka informācija par pirkuma līguma atcelšanas pamatu un laiku. Normatīvajos tiesību aktos minēti vairāki gadījumi, kuros pirkuma līgums var tikt atcelts. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka apstrīdami darījumi zināmu laiku, parasti līdz tiesas izvērtējumam, pastāv un rada tiesiskas sekas, tos var atzīt par spēku zaudējušiem uz turpmāko laiku (ex nuns – lat. val.) (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. R.: Mans īpašums, 2000, 45. lpp.). Cits avots min, ka sekmīgas apstrīdēšanas gadījumā tiesiskais darījums var tikt atcelts arī ar atpakaļejošu spēku (ex tunc – lat. val.) (Kaspars Balodis. Ievads civiltiesībās. Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 189. lpp.).

Kas attiecas uz līgumsodu, tad ar šo saistību tiesību pastiprināšanas veidu likums saprot pametumu, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) (Civillikuma 1716. pants). Kā noprotams, tad konkrētajā gadījumā līgumsods pielīgts ar aizdevuma līgumu, nosakot to 0,5% dienā par katru aizdevuma atmaksas kavējuma dienu. Tādējādi līgumsodu jūs varat aprēķināt un prasīt par attiecīgo aizdevuma atmaksas kavējuma laiku. Līgumsodu, visticamāk, tomēr nevarēs aprēķināt par laika periodu, kurā bija spēkā atceltais pirkuma līgums, ar kuru kavētā aizdevuma summa pēc pušu vienošanās noteikta kā pirkuma summa, jo šajā laikā nepastāvēja aizdevuma kavējums, ja vien pušu vienošanās neparedz kādu citu kārtību. Tāpat vēršam jūsu uzmanību, ka Civillikuma 1716. panta trešā daļa paredz šāda pieaugoša līgumsoda apmēra ierobežojumu, nosakot, ka līgumsods par nepienācīgu saistību izpildi vai neizpildi īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.