Tomēr pirms publicēšanas ir jābūt iespējai izsvērt attiecīgās intereses
| Tiesa precizē, ka dalībvalstis principā var paredzēt, ka internetā ir jāpublicē to profesionālo sportistu vārdi, kuri ir pārkāpuši antidopinga noteikumus, kā arī viņiem piemērotās diskvalifikācijas termiņš un tās pamatojums. Taču šādā regulējumā jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula. No tā izriet, ka iestādei, kas atbild par publicēšanu, pirms tam jābūt iespējai izsvērt attiecīgās intereses. Turklāt publikācijā ir jāievēro samērīguma princips, jo īpaši attiecībā uz tās ilgumu. Tāpat arī attiecīgajam sportistam jābūt iespējai preventīvi iesniegt sūdzību kompetentajai datu aizsardzības iestādei, ja pastāv konkrētas norādes, ka publikācija par viņu notiks tūlīt vai tuvākajā nākotnē. |
Saskaņā ar Austrijas likumdošanu šādi aizliegumi tiek publicēti [2] Austrijas Antidopinga aģentūras (NADA Austria) tīmekļvietnē. Šajā sarakstā ir iekļauts attiecīgā sportista vārds, uzvārds, pārstāvētais sporta veids, izdarītais antidopinga noteikumu pārkāpums, piemērotais sods, kā arī soda piemērošanas perioda sākums un beigas. ÖADR savā tīmekļvietnē publicē arī šos datus, kā arī attiecīgās aizliegtās vielas nosaukumu.
Četri sportisti Austrijas Federālajā administratīvajā tiesā apstrīd [3] to, ka viņu vārdi un attiecīgās sporta disciplīnas tiek publicēti minētajās tīmekļvietnēs. Viņi jo īpaši uzskata, ka publicētā informācija ietilpst jēdzienā “veselības dati”, kuru apstrāde principā ir aizliegta, kā arī jēdzienā “personas dati par sodāmību un pārkāpumiem”, kuru apstrāde principā ir atļauta tikai valsts iestādes uzraudzībā. Turklāt viņi apgalvo, ka Austrijā paredzētais nediferencētais publicēšanas režīms nav saderīgs ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) [4]. Federālā administratīvā tiesa šajā jautājumā ir vērsusies [5] Tiesā.
Tiesa vispirms atbild, ka publicētā informācija principā neietilpst jēdzienā “veselības dati”, ja vien publikācijā nav norādīts arī tās vielas vai metodes nosaukums vai kategorija, uz kuru attiecas minētais pārkāpums, un ja šī norāde kopā ar citu informāciju par šo personu, kaut vai netieši ar indukcijas vai dedukcijas darbību var atklāt informāciju par minētās personas kādreizējo, tagadējo vai prognozējamo fiziskās vai garīgās veselības stāvokli.
Turpinājumā – Tiesa atbild, ka personas dati, kas attiecas uz pārkāpumiem, kuri paredzēti valsts antidopinga noteikumos, un uz sodiem, kas piemēroti par šādiem pārkāpumiem, nav personas dati par sodāmību un pārkāpumiem. Šie pārkāpumi un sodi attiecas tikai uz konkrētu personu grupu, proti, sportistiem, un to, tāpat kā disciplinārsodu, mērķis ir nodrošināt, lai šīs grupas locekļi ievērotu tās uzvedības noteikumus.
Visbeidzot, Tiesa atbild, ka VDAR [6] principā nav pretrunā, ka internetā tiek publicēti to profesionālo sportistu vārdi, kuri ir pārkāpuši antidopinga noteikumus, kā arī viņiem piemērotās diskvalifikācijas ilgums un tās pamatojums.
Cīņa pret dopingu, kuras mērķis ir saglabāt godīgu, integrētu un objektīvu sporta sacensību norisi, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sportistiem, aizsargāt viņu veselību, kā arī nodrošināt ētisko vērtību ievērošanu sportā, ir vispārējo interešu mērķis.
Antidopinga noteikumu pārkāpumu publicēšana ir piemērota, lai sniegtu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā, veicinot prevenciju un novēršanu, kā arī sodu efektivitāti.
Turklāt publikācija, kas adresēta nevis ierobežotam, bet plašākam personu lokam, nešķiet pārsniedzam to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, un jo īpaši, lai informētu personas, kuras sods skar netieši un kuru intereses tā ietekmē, piemēram, sodītā profesionālā sportista pašreizējos vai potenciālos darba devējus un sponsorus.
Tomēr iestādei, kas atbild par publicēšanu, pirms šīs publicēšanas ir individuāli jāizsver iesaistītās intereses, lai nodrošinātu, ka minētā publicēšana notiek saskaņā ar VDAR un jo īpaši ar samērīguma principu [7].
Tāpat arī attiecīgajam sportistam jābūt iespējai preventīvi iesniegt sūdzību kompetentajai datu aizsardzības iestādei, ja pastāv konkrētas norādes, ka publikācija par viņu notiks tūlīt vai tuvākajā nākotnē.
| PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esamību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
[1] USK kompetencē ietilpst pārskatīt ÖADR lēmumus.
[2] Ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz sportistiem amatieriem, īpaši neaizsargātām personām un “trauksmes cēlējiem”.
[3] Pēc tam, kad viņu pieprasījumi, kas bija adresēti NADA Austria un ÖADR, kā arī sūdzības, kas pēc tam iesniegtas Austrijas datu aizsardzības iestādei, palika bez rezultāta. Pēdējā minētā noraidīja triju no četriem sportistiem iesniegtās sūdzības kā nepamatotas. Ceturtā sportista sūdzību tā noraidīja intereses celt prasību neesamības dēļ, pamatojoties uz to, ka viņa dati vēl nebija publicēti.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
[5] Pēc tam, kad Tiesa bija noraidījusi USK iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu kā nepieņemamu (skat. spriedumu, 2024. gada 7. maijs, NADA u.c., C-115/22, kā arī paziņojumu presei Nr. 80/24).
[6] Kas ir pilnībā piemērojama attiecīgajai publikācijai. Jo īpaši šī publikācija neietilpst izņēmumā, kas attiecas uz valsts drošības aizsardzību.
[7] Tiesa citastarp uzsver, ka īpaša atbildība ir jāuzņemas augsta līmeņa sportistiem, kuriem ir zināma atpazīstamība. Turpretim attiecīgās informācijas publicēšana internetā, norādot vārdu un uzvārdu, uz laiku, kas pārsniedz attiecīgo sodu piemērošanas periodu, nebūtu samērīga, ņemot vērā šādas publicēšanas radīto nopietno iejaukšanos pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
