Uzrunājot klātesošos svētbrīdī Durbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, ministrs uzsvēra Z.A. Meierovica paveikto pašaizliedzīgo darbu Latvijas valsts labā, panākot Latvijas starptautisko atzīšanu, uzņemšanu Tautu Savienībā un Baltijas valstu savienības noslēgšanu. Viņš bija arī pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis ārvalstīs, kas licis pamatus Latvijas ārlietu dienesta izveidei.
Z. A. Meierovics ir viens no Latvijas diplomātiem, kuram šogad aprit ievērojama gadskārta. "Ar spēcīgu gribu, ar patiesu ideju apveltīti cilvēki var daudz. Tādēļ ir īpaši svarīgi atcerēties tos cilvēkus, pateicoties kuriem mums šodien ir neatkarīga, demokrātiska un starptautiski atzīta valsts. Jau pavisam drīz svinēsim Latvijas valsts simtgadi un tamdēļ novēlu ikvienam apzināties un saprast, kāda vērtība mums ir dota. Z.A. Meierovica gars ir dzīvs arī šodien. Paldies tiem, kas katru dienu ar savu darbu stiprina valsti, un atcerēsimies, ka par savu valsti ir jāpastāv arī ikdienā", uzsvēra E. Rinkēvičs.
Atceres pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Durbes novada priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs, Saeimas deputāts Edgars Putra un rakstnieks Jānis Ūdris.
Priedienu kapos pie bijušā ārlietu ministra mātes Annas Meierovicas kapa vietas tika nolikti ziedi un noturēts piemiņas brīdis.
Pie Durbes muzeja – toreizējā doktorāta un Z.A. Meierovica dzimšanas vietas – E. Rinkēvičs un novada priekšsēdētāja vietnieks A. Radzevičs atklāja Latvijas pirmajam ārlietu ministram veltītu piemiņas plāksni. Atklāšanā E. Rinkēvičs uzsvēra, ka novada iedzīvotāji var būt lepni par izcilā valstsvīra saikni ar Durbi. Šī piemiņas zīme ir cieņas un piemiņas simbols vienam no Latvijas valsts izveidotājiem.
Uzziņai
Z.A. Meierovics bija Latvijas pirmais ārlietu ministrs (19.11.1918.–26.01.1924. un 19.12.1924.–22.08.1925.), Satversmes sapulces delegāts un divas reizes (1921–1922 un 1923–1924) Latvijas Ministru prezidents, palikdams arī ārlietu ministra amatā. Ievēlēts par Satversmes sapulces (1920–1922) un pirmās Saeimas (1922–1925) locekli no LZS. Par ieguldījumu Latvijas labā apbalvots ar Latvijas Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī Francijas, Igaunijas, Polijas, Vatikāna valsts apbalvojumiem.
Komunikācijas grupa
