E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 35983
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Tiesības atteikties no darba, kas rada risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai

J
jautā:
02. aprīlī, 2025
Made

Labdien! Strādāju ražošanā, kur tiek tepētas jakas. Darba gaitā jakas tiek nosmērētas ar līmi, ko darba devējs liek tīrīt ar acetonu. Netiek piedāvāti ne cimdi, ne kas cits, jāuzlej acetons uz jakas un ar lupatiņu jānotīra līme. Vai acetons nav kaitīgs veselībai? Paldies! 

A
atbild:
08. aprīlī, 2025
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Klientu atbalsta nodaļas vadītāja
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Dažādu darba vides riska faktoru iedarbības dēļ var tikt apdraudēta nodarbināto drošība un veselība, arī darbs ar ķīmiskajām vielām nav izņēmums – tās var apdraudēt nodarbinātā drošību un veselību. Acetons klasificējas kā bīstama ķīmiska viela. 

Vēršam jūsu uzmanību, ka darbības ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem regulē Ķīmisko vielu likums, kurš nosaka pamatpienākumus ražotājiem un lietotājiem, kā arī kārtību, kādā jāsniedz informācija par ķīmisko vielu īpašībām un bīstamību.  

Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām, maisījumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 325 “Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”. Prasības, kuras attiecināmas uz tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu un maisījumu klasifikāciju, marķēšanu un iepakojuma atbilstību, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1272/2008 (CLP Regula). Savukārt ķīmisko vielu reģistrēšanas, novērtēšanas, atļauju sistēma un ierobežojumi noteikti Regulā 1907/2006 (REACH). 

Darba drošībai un veselības aizsardzībai darbavietās, kur tiek strādāts ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, darba devējam atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 325 un iepriekšminēto regulu prasībām jāievēro šie nosacījumi: 

  • jāapzina uzņēmumā esošās ķīmiskās vielas;
  • jāizveido ķīmisko vielu uzskaites un aprites sistēma, lai zinātu, kurās vietās, kādā apjomā un kādas ķīmiskās vielas tiek lietotas;
  • uzņēmumā jāidentificē un jāizvērtē darba vides riski (darba vides riska novērtējums); ja tiek veiktas darbības ar ķīmiskām vielām, jāveic laboratoriskie mērījumi ķīmisko vielu ekspozīcijas noteikšanai;
  • atbilstoši identificētajām vielām un laboratorisko mērījumu rezultātiem jāizvērtē individuālās aizsardzības līdzekļu nepieciešamība, bet nodarbinātajiem jāveic obligātās veselības pārbaudes;
  • visām ķīmiskajām vielām un to maisījumiem, kurus izmanto darbā profesionāli (piemēram, mazgāšanas līdzekļiem, kurus izmanto apkopēja), jābūt pieejamām drošības datu lapām;
  • drošības datu lapām jāatrodas nodarbinātajiem pieejamā vietā, nodarbinātajiem jābūt informētiem par iespējamo bīstamību un atbilstoši apmācītiem drošai rīcībai ar ķīmiskām vielām un maisījumiem;
  • katrai vielai vai maisījumam jābūt atbilstošā (piemērotā) tarā ar nosaukumu, marķējumu un bīstamības raksturojumu;
  • vielas vai maisījumus pārlejot vai jaucot, jānodrošina, lai šie tauki būtu piemēroti konkrētās ķīmiskas vielas vai produktu lietošanai un attiecīgi marķēti;
  • obligāti jāievēro drošības datu lapās norādītās darba aizsardzības prasības – kādi cimdi vai citi individuālās aizsardzības līdzekļi jālieto, kā jāglabā utt.;
  • darbiniekiem jābūt apmācītiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās;
  • uzņēmumā jānodrošina atbilstoši apstākļi drošai un pareizai ķīmisko vielu uzglabāšanai.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 17. panta piekto daļu nodarbinātajam darba aizsardzības jomā ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā. Darba likuma 94. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzību darba devējam jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. 

Līdz ar to, ja darba devējs nav identificējis vai izvērtējis darbavietā pastāvošos darba vides faktorus vai to radīto risku vai nav veicis pasākumus, lai samazinātu vai novērstu to iedarbību, tad darbiniekam ir tiesības rakstveidā vērsties pie darba devēja ar sūdzību. Sūdzībā ietveriet prasību izvērtēt visus darbavietā pastāvošos darba vides faktorus (neatbilstošs apgaismojums, mikroklimats, troksnis) un veikt pasākumus to radītā riska novēršanai. 

Ieteicams sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā vai, ja lietvedības nav, lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu. 

Ja darba devējs nenovērš risku personu drošībai un veselībai, tad atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā. Savukārt šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka par atteikšanos no darba veikšanas nodarbinātais nekavējoties paziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, vai darba devējam. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 185 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas