Situācijās, kad darbinieks veic darbu, darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darbā jeb darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Darba devējam, nodrošinot darba vides iekšējo uzraudzību, jāveic darba vietu vai darba veidu pārbaude, nosakot un novērtējot tajos pastāvošos darba vides faktorus, kā arī jānosaka un jāveic preventīvi darba aizsardzības pasākumi darba vides faktoru radītā riska novēršanai vai samazināšanai, tai skaitā nosakot lietojamos aizsardzības līdzekļus. Preventīvi darba aizsardzības pasākumi ir vērsti uz to, lai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības. Savukārt nodarbinātajam darba aizsardzības jomā ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā.  

Izvērtējot norādītos apstākļus, pirmšķietami secināms, ka saistībā ar darba dienas laikā notikušo negadījumu darbiniekam nav radušies veselības traucējumi, tādejādi darba devējam nav jāizmeklē šis gadījums atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” noteiktajam. Bet katrā ziņā darbiniekam par šo gadījumu ir jāziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, lai tiktu veikti darba aizsardzības pasākumi attiecībā uz darbinieku veselībai un dzīvībai drošas darba vides sakārtošanu.  

Savukārt par darbinieka ierīces bojājumu vai bojāeju norādāms, ka saskaņā ar Darba likuma 77. pantu darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, kuri darbiniekam, veicot darbu, radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma bojājumu vai bojāeju un par kuriem darbinieks nav vainojams. Šādus darbinieka zaudējumus darba devējs atlīdzina arī tad, ja viņš pats – ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus – bijis vainīgs to nodarīšanā. Darba devējs atlīdzina minētos zaudējumus tikai tad, ja darbiniekam piederošā darba aprīkojuma izmantošana ir nolīgta. 

Tādejādi Darba likumā noteikts darba devēja pienākums atlīdzināt tos darbinieka zaudējumus, kas radušies saistībā ar viņam piederoša darba aprīkojuma bojājumu vai bojāeju, veicot darbu, turklāt darbiniekam piederošā darba aprīkojuma izmantošanai jābūt nolīgtai. Savukārt jautājums par citu darbiniekam piederošu ierīču (mantas), kas nav darba aprīkojums, zaudējuma atlīdzināšanu Darba likumā netiek regulēts, tādejādi tas skar darba tiesību privāttiesisko daļu. Proti, minētais jautājums būtu risināms, pusēm savstarpēji vienojoties vai, ja vienošanās netiek panākta, tiesā.