Par nodarbināto drošību un veselību darbā ir atbildīgs darba devējs. Darba devējam jānodrošina preventīvi darba aizsardzības pasākumi, kas vērsti uz to, lai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības. Tajā skaitā darba devējam jānodrošina Ministru kabineta noteikumos Nr. 526 “Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu” noteiktās darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu, lai neradītu risku nodarbināto drošībai un veselībai. Darba aprīkojums ir jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā. Minēto noteikumu 25. punktā noteikts, ka darba devējam jānodrošina regulāra mašīnu, aparātu un iekārtu tehniskā apkope. 

Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmajā daļā noteikti gadījumi, kad nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, proti, ja: 

1. attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā; 
2. lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi; 
3. attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā; 
4. nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā. 

Piemēram, ja attiecīgā darba veikšana, lietojot konkrēto darba aprīkojumu, rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā vai, piemēram, darbs veicams ar tādu darba aprīkojumu, kas neatbilst darba devēja sniegtajai instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā, darbinieks ir tiesīgs neveikt darbu, kurā lietojams konkrētais darba aprīkojums. 

Par atteikšanos no darba veikšanas nodarbinātais nekavējoties paziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, vai darba devējam. Nav pieļaujama nekādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajiem par minēto rīcību, izņemot rupju neuzmanību vai gadījumus, kad darbinieki rīkojušies ar ļaunu nolūku (Darba aizsardzības likuma 18. panta otrā, trešā daļa).  

Jēdziens “nelabvēlīgās sekas” aptver darbinieka tiesiskā vai faktiskā stāvokļa jebkāda veida pasliktināšanu, kuru radījis darba devējs, tostarp arī darbinieka atlaišanu, jo tiek būtiski izmainīts darbinieka tiesiskais stāvoklis. 

Papildus paskaidrojam, ka saskaņā ar Civillikuma 1645. pantu neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam.